Otrdien ar Trikātas un Smiltenes piensaimnieku uzņēmumu apmeklējumu beidzās konkursa “Piena pārstrādes uzņēmuma seja — sakopta apkārtne” vērtēšanas komisijas ceļojums pa Latviju.
Otrdien ar Trikātas un Smiltenes piensaimnieku uzņēmumu apmeklējumu beidzās konkursa “Piena pārstrādes uzņēmuma seja — sakopta apkārtne” vērtēšanas komisijas ceļojums pa Latviju.
“Piedalīšanās konkursā uzņēmumu vadītājiem liek domāt citās kategorijās,” uzskata konkursa iniciatore, biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova. Ikdienā ražotājiem nākas vairāk uzmanības veltīt ražošanas procesam un ar to saistīto prasību ievērošanai. Tāpēc īpaši patīkami, ja uzņēmuma darbiniekiem atliek laiks sakopt teritoriju ārpus ražošanas ceha.
Konkursa komisijas darbu Trikātā un Smiltenē vēroja un tās domās ieklausījās arī “Ziemeļlatvija”. Ierasti, ka vietējos sakoptības konkursos žūrija parasti ir vairāk vai mazāk pazīstamu cilvēku grupa, kas skaisti saposto dārzu vai uzņēmuma teritoriju ir redzējusi arī ikdienā. Tieši šā iemesla dēļ ir nianses, kuras nepamana, vai gluži pretēji, — pārāk tiek akcentētas. Svešiniekam uz visu redzamo ir objektīvāks skatiens.
Piemēram, Trikātā kā viens no piensaimnieku uzņēmuma apkārtnes akcentiem tika uzsvērta simtgadīgo ozolu klātbūtne un seno ēku saskaņa ar tiem. Savukārt Smiltene uzslavēta par to, ka mazā teritorijā ļoti daudz strādāts un domāts, lai apkārtne būtu sakopta un gaumīga.
Īpaši interesanti bija uzklausīt ainavu arhitektes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes docentes Gundegas Lināres ieteikumus un spriedumus par Latvijas piensaimnieku uzņēmumos redzēto.
Diemžēl Smiltenes piensaimniekiem nācās taisnoties par kaimiņmājas nokaltušajiem kokiem, kurus ainavu arhitekte pamanīja gandrīz pašus pirmos, kad aplūkoja uzņēmuma teritoriju. No uzņēmumam blakus esošās dzīvojamās mājas pagalma tie pilsētas ainavu bojā jau vairāk nekā gadu, bet pagaidām nav rasts risinājums, kā no tiem atbrīvoties.
“Visos ražošanas uzņēmumos, kuros mēs bijām, ir telpa degustācijām. Visos stāstīja, ka bijušas tikšanās ar dažādiem cilvēkiem, kas interesējušies par produkciju,” iespaidos dalās G. Lināre. Tas nozīmē, ka uzņēmumā vismaz ir vieta, kas ir kā dzīva reklāma, ka šeit māk saimniekot.
“Katrā vietā es vaicāju, cik cilvēku tur strādā,” saka ainavu arhitekte. Viņa noskaidrojusi, ka puse no ražošanā iesaistītajiem ir tie, kas procesa laikā nedrīkst iet ārā no telpām, bet otra puse — drīkst, piemēram, šoferi, remontētāji, grāmatvedības darbinieki un citi. Tajā laikā, kad ārā ir plus 34 grādi, bet visās telpās nav kondicionieru, ļoti svētīgi, lai ārā, ēnā, būtu soliņš. “Šobrīd mēs esam pirmajā, agrīnajā kapitālisma attīstības stadijā, kad vispirms domā, ko es saražošu un kā es to pārdošu, kur mans darbinieks var iziet ārā un pasēdēt. Trikātā tās vietiņas bija veidojušās stihiski. Kāds nolicis soliņu, cits — baļķīti. Varēja redzēt, ka cilvēki var iziet un pasēdēt. Joprojām ļoti liela vērība tiek pievērsta iekštelpām, bet maza — cilvēkam, kas tajās strādā, nemaz nerunājot par viesi, kas arī varētu ienākt teritorijā un ārpusē uzgaidīt kādu vajadzīgo cilvēku,” vērojumus atklāj docente.
Ja uzņēmumā strādā 100 cilvēku, 50 drīkst iet ārā. Kur viņi var iziet? Tikai atstutēt muguru pie stūra. “Ja uzņēmumā gribētu izveidot atpūtas stūrīti, vieta atrastos. Padomju laikā nebija pierasts domāt par cilvēku. Šobrīd nav tālu no padomju laika,” saka konkursa vērtētāja. “Tā ir kolektīva kopā saturēšana, un viens soliņš ir uzliekams jebkurā, arī mazā teritorijā.”
Atzinīgus vārdus par abiem Valkas rajona uzņēmumiem teica Valsts vides dienesta piesārņojuma uzraudzības kontroles daļas vadītāja Inese Kurmahere. “Kopumā abi uzņēmumi ir ļoti sakopti. Pirmais iespaids ir ļoti labs. Domāju, ka Trikātai būtu jāpiestrādā pie apkures. Tas ir nākotnes jautājums, jo atkarīgs no finansēm, bet uzņēmums to sakārtos, un problēmu nebūs. Smiltenē pēc pirmā vizuālā iespaida var redzēt, ka te ir saimnieka roka. Tāpat Trikātā saimnieki strādā un domā. Labs iespaids,” uzslavē I. Kurmahere.
Konkurss noslēdzies, un vērtēšanas komisijai atlicis grūtākais process — noteikt, kurš būs vislabākais, jo žūrijas pārstāvji atzina, ka centušies visi uzņēmumi. Galīgos rezultātus dalībnieki uzzinās svinīgā pasākumā, kas norisināsies 22. septembrī. Pagaidām nav izlemts, kurā pilsētā tas notiks, zināms vien tas, ka tā noteikti nebūs Rīga. Uz apbalvošanas ceremoniju tiks uzaicināti to pašvaldību vadītāji, kuru teritorijā atrodas konkursantu uzņēmumi, kā arī zemkopības ministrs.
“Ziemeļlatvija” jau informēja, ka sakoptības konkursā “Piena pārstrādes uzņēmuma seja — sakopta apkārtne” kopā ar Valkas rajona akciju sabiedrību “Smiltenes piens” un “Trikātas siers” sacenšas arī viņu kolēģi no Talsiem, Cesvaines, Valmieras, Limbažiem, Straupes, Kazdangas un Lazdonas.
