2. martā Valkas novada bērnu un jauniešu centrs “Mice” kopā pulcināja Valkas un Strenču novadu skolu vokālos ansambļus, kuri piedalījās vokālās mūzikas konkursa “Balsis 2017” 1. kārtā.
Konkursa mērķis ir attīstīt, kopt un pilnveidot vokālo ansambļu muzicēšanas tradīcijas, padziļinot zināšanas par latviešu tautas dziesmu un sekmējot jauna, mākslinieciski augstvērtīga un radoša vokālo ansambļu repertuāra apguvi un paplašināšanu. Tā noteikumi ir visai stingri un prasa ieguldīt lielu sagatavošanās darbu. Konkursam dalībniekiem bija jāsagatavo trīs savam vecumam atbilstošas dziesmas latviešu valodā. Viena no tām ir sava kultūrvēsturiskā novada latviešu tautas dziesma a cappella izpildījumā. Otra – komponista Andra Sējāna jaundarbs katrai vecuma grupai: 1.-4. klasēm – “Kur tu teci, miega pele?”, 5.-9. klasēm – “Ai, tu, mana brāļa sēta”. Trešā – brīvas izvēles latviešu autora oriģināldziesma vai latviešu tautas dziesmas apdare, kurā izmantoti mūsdienīgi izteiksmes līdzekļi. Jāpiebilst, ka vokālajiem ansambļiem pirmo reizi noteikumi paredz obligāto dziesmu.
Konkursa ļoti augstās prasības, kā arī šīs ziemas bargie vīrusi šoreiz diemžēl bija retinājuši konkursa dalībnieku rindas. Dziesmu sacīkstes 1. kārtā tikās Strenču novada vidusskolas un mūzikas skolas, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas un Ozolu pamatskolas audzēkņi. Taču nedaudzie kolektīvi, kas piedalījās, patiesi priecēja kā klausītājus, tā žūriju, kurā dziedātājus vērtēja J. Cimzes Valkas mūzikas skolas pedagoģe Inese Lečmane, Strenču mūzikas skolas direktore Ralda Ziemule un Smiltenes novada BJIIC direktore Inga Sīmane.
Atklājot dziesmoto sacensību, Valkas novada BJC “Mice” izglītības speciāliste Tija Bērtiņa vēlēja veiksmi ikvienam. Tatjanas Tīrumas vadītais BJC “Mice” jauniešu vokālais ansamblis “Anima” konkursā nepiedalījās, bet ar savu priekšnesumu sveica un iedrošināja jaunākos dziedātājus. Savukārt paši saņēma laba vēlējumus startam J. Cimzes Valkas mūzikas skolas organizētajā tradicionālajā vokālo ansambļu skatē 4. martā.
Kā aizvien, “Balsīs” varēja piedalīties arī tie vokālie ansambļi, kas nepretendē uz dalību tālākajās kārtās, bet grib parādīt savu varējumu tepat mūsu novada kārtā. Šo iespēju izmantoja Ozolu pamatskolas meitenes un pedagoģe Dagnija Pakalne. Lieliski uzstājās duets no Strenču mūzikas skolas (pedagoģe Inese Niklaviča), diemžēl šogad 5.-9. klašu vecuma grupā tālāk konkursā piedalīties var nevis dueti, bet trio…
Rezumējot konkursantu izpildījumu, 1.-4. klašu grupā II pakāpes diplomu saņēma Strenču novada vidusskolas 3.-4. klašu ansamblis, kuru vada Inese Niklaviča.
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 4. klašu dziedātāji, viņu pedagoģe Ināra Vītola un koncertmeistare Tija Bērtiņa var priecāties par I pakāpes diplomu, un līdz ar to kolektīvs izvirzīts uz konkursa “Balsis” otro, kultūrvēsturiskā novada – Vidzemes – kārtu, kas jau 10. martā notiks Mazsalacā.
Tajā Strenču novadu pārstāvēs Strenču mūzikas skolas vidējās grupas ansamblis, pedagoģe Inese Niklaviča un koncertmeistars Pēteris Strauts, jo šis kolektīvs ir I pakāpes laureāts 5.-9. klašu ansambļu grupā.
Kā aizvien, BJC “Mice” Pateicības un diplomus, kā arī balvas saņēma gan dziedātāji, gan viņu pedagogi.
Sarunā ar žūrijas komisiju pedagogi varēja uzzināt vērtētāju domas un ieteikumus. Vērtēts tiek daudz kas: mākslinieciskais un tehniskais sniegums, vokālā kultūra, stila izjūta, priekšnesuma pasniegšanas kopiespaids, kolektīva vizuālais noformējums. Un katrs kolektīvs bija ieguldījis ne mazums pūļu, lai viss izdotos.
Visas žūrijas dalībnieces uzsvēra, ka šogad konkursa obligātais repertuārs ir ļoti grūts, un Ralda Ziemule secina: “Tas drīzāk jau ir nevis parasto, bet mūzikas skolu dziedātājiem domāts. Ļoti augstu pacelta latiņa, mazās skolas to nevar pārvarēt. ”
Inese Lečmane: “Man ļoti patika Strenču duets. Prieks par skolotājiem, kas šo grūto darbu dara un spēj ieinteresēt bērnus, lai nāk dziedāt, lai viņiem tas patīk. Kaut tādu entuziastu būtu vairāk! Ir tik svarīgi, lai katrā skolā būtu bērni, kas dzied, kas var uzstāties skolas un pagasta sarīkojumos.”
Inga Sīmane: “Saprotu, ka IZM speciālisti cīnās par augstu kvalitāti mūzikā. Taču, manuprāt, nav īsti pareizi, ka obligātais skaņdarbs ir kā šķērslis, ierobežojums, kas jau sākotnēji daudzus mazo skolu ansambļus “izslēdz” no konkursa. Jāieskatās taču arī reālajā dzīvē. Ja gribam, lai ik ansamblis, kas jebkurā skolā patiesībā ir zelta vērtībā, dzied, uzstājas, kuplina skolas un pagasta kultūrdzīvi, nevar celt tik augstu slieksni, kam nepārkāpt. Nevar aizmirst arī to, ka perifērijas apstākļos, kādos mēs dzīvojam, pedagogs šo kolektīvu vada par nesamērīgi niecīgu atalgojumu, tas ir viņa sirdsdarbs.
Ir liels prieks par tiem, kas dosies tālāk, uz Mazsalacu. Abiem kolektīviem ir labs potenciāls, tie zina, ko grib un spēj sasniegt, jo ir gan lieliski pedagogi, gan bērni.”
Lai mūsu jaunajiem dziesmu draugiem un viņu pedagogiem skanīga un priecīga 10. marta diena Mazsalacā!
