Sestdiena, 9. maijs
Staņislavs, Staņislava, Stefānija
weather-icon
+7° C, vējš 0.45 m/s, A-DA vēja virziens
ZiemelLatvija.lv bloku ikona

Konkursā pieteicās, vēloties dalīties ar zināšanām un pieredzi

Valkas novada domes jaunajam izpilddirektoram Aināram Zāberam Valka (faktiski – bijušā Valkas rajona teritorija) nav nekas svešs.

Līdz šim viņa vārds gan vairāk bijis zināms Smiltenes puses ļaudīm, jo  Zāberu ģimene pirms pārcelšanās uz Rīgu ilgi dzīvoja Launkalnes pagasta Silvā un tur joprojām ir A. Zābera deklarētā dzīvesvieta. Taču šajā intervijā atklājas, ka Valka ir Aināra jaunības pilsēta. Tagad viņš tajā atgriezies pēc 34 gadiem un kopš 15. augusta ir Valkas novada pašvaldības izpilddirektors.

Pirms tam A. Zābera pēdējā darbavieta bija viņa paša uzņēmums SIA “AZ Fonds” Rīgā, kas dibināts 2011. gadā un kura specializācija ir darbība ar nekustamo īpašumu (tagad šajā uzņēmumā Ainārs ievada darbā savu jaunāko dēlu Hariju).

– Kāpēc tagad nolēmāt startēt konkursā uz vakanto Valkas novada domes izpilddirektora amatu?

– Te jāsāk ar atkāpi, – ar to, ka 2002. gadā mani aizvilināja uz Rīgu, uzaicinot par īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivara Gatera padomnieku. Es toreiz strādāju Launkalnes pagasta padomē par izpilddirektoru. Nevarēju atteikties no tāda piedāvājuma, un šo izaicinājumu pieņēmu. Gadi nāk klāt, un tagad man ir 14 gadu pieredze, strādājot dažādās pašvaldībās. Domāju, – ja man gadīsies kāds piedāvājums, mēģināšu ar šo pieredzi dalīties. Tāpēc apzināti vairāk nekā gadu meklēju dažādus variantus saistībā ar pašvaldībām. Tāpēc arī pieteicos šajā konkursā. Valka man nav sveša. Esmu dzimis Gaujienā, taču Valka ir mana jaunības pilsēta, kurā nodzīvoju astoņus gadus. Mācījos Valkas vidusskolā. Arī tad, kad stājos augstskolā, braukāju uz Rīgu no Valkas.

– Konkursā uz vakanto Valkas novada domes izpilddirektora amatu pieteicās 11 pretendentu. Komisija, izvērtējot viņu atbilstību amatam, pieņēma lēmumu ieteikt Valkas novada domei par pašvaldības izpilddirektoru iecelt jūs. Kā domājat pats, ar ko pārliecinājāt konkursa komisiju?

– Domāju, ka ar savu pieredzi, zināšanām un skatījumu uz lietām no malas. Bieži ir tā, ka virsroku paņem rutīna. Cilvēks strādā un neredz lietas, kurām varbūt nevajadzētu būt. Savukārt cilvēks no malas atbrauc, paskatās un viņam kaut kas “duras acīs”, viņam ir cita dzīves un darba pieredze, un viņam ir, ko salīdzināt. Es runāju ar konkursa komisiju par šīm lietām. Taču viss ir darba procesā. Ir jāredz situācija kontekstā. Nevar vienkārši paņemt kādu ideju un bīdīt cauri bezmaz ar varu. Ir jāpārliecina par to, ka tā varbūt būs labāk.

– Vai esat izpētījis un analizējis Valkas novada stiprās puses un vājās puses?

– Tā nav liekuļošana, bet es gribu uzteikt Valkas novada vadību. Tas ir milzu darbs, ko viņi dara. Redzu, ka tajos 20 gados, kopš Valkā neesmu bijis, ir izdarīts iespaidīgs darbs. Valka ir ļoti cēlusies. Daudz kas ir atkarīgs no domes priekšsēdētāja aktivitātēm, no viņa zināšanām. Viņam (Ventam Armandam Krauklim – redakcijas piezīme), protams, Rīgā varbūt ir nedaudz vieglāk komunicēt, jo viņš ir bijis Saeimas deputāts  un arī vadījis tautsaimniecības komisiju. Tā ir milzīga pieredze un izpratne par procesiem. Negribu arī kritizēt, ka iepriekš Valkā nekā nebija. Bija. Kopš izveidoja novadu, ir realizēts ļoti daudz labu lietu. Tādas ir iecerētas arī tagad. Jautājums ir vienīgi, vai izdosies to visu realizēt, jo projektiem pēc pāris gadiem beigsies Eiropas Savienības nauda, un tad var rasties problēmas. Taču, ja tas, ko mēs iesākam, notiks normālā tempā, domāju, ka to varēs realizēt un ieguvēji būs visi, jo tiks sakārtota infrastruktūra. Tad cilvēkiem, kuri aizbraukuši no Valkas novada dažādu, arī ekonomisku iemes­lu dēļ, varbūt būs vēlme atgriezties. Vislielākā cerība ir tā, ka citi varbūt nemaz neaizbrauks. Protams, Valkas novadā tāpat kā visā Latvijā ir dzimstības problēmas. Daudz ko šajā sakarā var regulēt ar naudu, piemēram, piešķirot vienreizējos pabalstus. Protams, Valkā ir vietas, kuras “krīt acīs”. Māja Parka ielā, kurā es pirms kādiem 30 gadiem dzīvoju, tagad ir degradēta teritorija. Taču pašvaldība darījusi visu, lai to norobežotu, ieguldījusi arī līdzekļus un pašlaik domā, ko ar Parka ielas tukšajām dzīvojamajām mājām darīt.

– Varbūt to arī pašvaldība no jums gaida – idejas, kā jūs saredzat Valkas novada attīstības potenciālu. Jums tādas jau ir?

– Nedomāju, ka es varētu ieteikt kaut ko unikālu, bet savs redzējums man ir. Taču par to šobrīd vēl negribu runāt. Vispirms vēlos iestrādāties, iepazīties ar darbiniekiem, ar institūcijām, tikties ar to vadītājiem, jo tur ir viena otra problēma. Nevajag izgudrot velosipēdu no jauna. Vajag apskatīties, kas ir kaimiņos, piemēram, Apes vai Alūksnes novadā, kā viņi strādā, kā risina lietas. Tur daudz ko var pārņemt. Jā, kaimiņos ir arī Smiltenes novads, taču Smiltene ir citā situācijā. Tur pārāk labi viss attīstās. Vēl neesmu bijis nevienā Valkas novada pagastā. Brauksim uz katru pagastu  atsevišķi, droši vien  kopā ar domes priekšsēdētāju, jo jāredz situācija uz vietas.

 – Ir dzirdēta kritika, ka Valkas novadā ir vāja izpildvara. Nodarbināto skaits nav mazs, taču esot lietas, kas buksē. Kur saredzat uzlabojumus, lai tā nebūtu?

– Šobrīd uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Dodiet man laiku 100 dienas, un pēc tam varēs kritizēt, kas ir  izdevies un kas nav. Jau esmu ticies ar iepriekšējo Valkas novada domes izpilddirektoru (Aivaru Cekulu – redakcijas piezīme), jo vēlējos  ar viņu pārrunāt lietas. To esmu izdarījis arī ar izpilddirektora vietnieku (Gunti Bašķi – redakcijas piezīme), jo viņš  savulaik četrus gadus bijis izpilddirektors. Cilvēki ir kompetenti, viņiem ir savs viedoklis. Taču bieži ir tā, ka šo viedokli ir jāmāk pasniegt. Jāmāk pārliecināt. Un, ja tev ir argumenti un tu proti pārliecināt, tad tā lieta aiziet.

– Vai jau esat informēts, ka Valkā iedzīvotāji bieži sūdzas par darbu kvalitāti, par to, ka ir darbi, kas  tiek darīti pa roku galam? Kāds ir jūsu redzējums par to, kas būtu jāmaina, lai tā nenotiktu?

– Par to, ka pavirši strādātu, neesmu neko dzirdējis. Cilvēki ir dažādi. Varbūt vienam otram tas, kā viņš tajā dienā strādā, ir atkarīgs no garastāvokļa. Tiekoties ar pašvaldības struktūrvienību vadītājiem, pārrunāsim šīs lietas. 

– Vai uzklausīsit arī iedzīvotājus, ja viņiem būs sasāpējusies sirds par dažādām nebūšanām un viņi vēlēsies jums par to pastāstīt?

– Protams. Nekad neesmu bijis augstprātīgs. Iedzīvotāji var droši vērsties pie manis. Nevaru atrisināt visas problēmas, taču uzklausīšu viedokļus, informāciju par kādu neizdarību. Vienreiz nedēļā – pirmdienās – no pulksten 15 līdz 18 man ir oficiāls apmeklētājiem paredzēts  pieņemšanas laiks  novada domē.

– Kā plānojat savu darba dienu, proti, vai braukāsit uz darbu Valkā no savām mājām Silvā?

–  Sākumā jā. Taču pēc tam, kad man beigsies trīs mēnešu ilgais pārbaudes laiks un ja es to izturēšu, tad Valkā iegādāšos dzīvokli. Dzīvesbiedrei  ir ārsta prakse Rīgā, un viņa nav gatava to pārcelt uz Valku. Arī abi dēli dzīvo Rīgā. Vecākais dēls Rihards ir beidzis Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Enerģētikas fakultāti. Tagad arī jaunākais dēls Harijs iesniedza dokumentus uz šo pašu RTU fakultāti.

– Nesen žurnālā “Ir” lasīju interviju ar jums par kādu jūsu brīvā laika nodarbi, precīzāk sakot, par kādu jūsu pārliecību, – esat zemessargs.

– Tā bija jau otrā mana intervija  žurnālam “Ir” par šo tēmu. Situācija bija tāda, ka 2014. gada janvārī beidzu darbību ar politiskajām partijām (toreiz tā bija Zatlera Reformu partija, tagad A. Zābers nav nevienā partijā – redakcijas piezīme) un tad sakarā ar notikumiem Ukrainā iestājos Zemessardzē. Kopā ar studiju biedru nolēmām, ka sava attieksme ir jāpauž asāk, nevis tikai mājās virtuvē runājot. Paspēju savos 53 gados iestāties Zemessardzē, jo likums paredz tajā darboties līdz 55 gadu vecumam. Kad man palika 55 gadi, saņēmu lielā ģenerāļa atļauju pagarināt darbību Zemessardzē vēl uz pieciem gadiem, līdz man apritēs 60 (28. augustā A. Zāberam apritēs 57 gadi – redakcijas piezīme). Būt zemessargam, – tā ir mana attieksme. Gribēju arī savus dēlus iesaistīt Zemessardzē ar savu piemēru, taču pagaidām tas nav izdevies.  Nezinu, kur tā vaina. No manis viņi dzird visu, ko vajag dzirdēt.

Par Aināru Zāberu

Izglītība: augstākā (inženieris – mehāniķis)

Absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti

Darba vietas:  “Smiltenes mežrūpniecības saimniecība” (vecākais inženieris – tehnologs, remonta – mehānisko darbnīcu priekšnieks)

Valkas rajona Launkalnes pagasta Tautas deputātu padome (izpildkomitejas priekšsēdētājs, pagasta padomes priekšsēdētājs)

Valkas rajona padome (rajona padomes deputāts, rajona Zemes komisijas priekšsēdētājs)

AS “Rīgas Komercbanka” (Smiltenes norēķinu grupas vadītājs)

AS “Latvijas Krājbanka” (Smiltenes klientu apkalpošanas centra vadītājs)

Launkalnes pagasta padome (pagasta izpilddirektors)

Finanšu ministrija (īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās padomnieks)

Rendas pagasta pagaidu administrācija (pagaidu administrācijas vadītājs)

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (ministra padomnieks, Administratīvā departamenta direktors)

Rīgas dome, Latgales priekšpilsētas izpilddirekcija (izpilddirektora vietnieks)

Babītes novada dome (administrācijas vadītājs)

SIA “AZ Fonds” (valdes loceklis)

No 2017. gada 15. augusta – Valkas novada domes izpilddirektors

ZiemelLatvija.lv bloku ikona Komentāri

ZiemelLatvija.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.