Ministru prezidenta Aigara Kalvīša konflikts ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Alekseju Loskutovu ir pāraudzis politiskā krīzē valstī.
Ministru prezidenta Aigara Kalvīša konflikts ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Alekseju Loskutovu ir pāraudzis politiskā krīzē valstī.
Tas nozīmē, ka konflikta iemesls nav bijusi abu personu savstarpējā nepatika vienam pret otru, bet cēloņi ir plašāki un radušies no viņu pārstāvēto struktūru konfrontācijas. Proti, KNAB, neievērojot, kas ir kurš pēc amata un stāvokļa varas struktūrās, sācis izmeklēšanu par vairāku deputātu, to skaitā arī premjera pārstāvētās Tautas partijas parlamentāriešu likumpārkāpumiem, kā arī par partiju nelikumīgi pārtērēto naudu priekšvēlēšanu kampaņas organizēšanā. Ir arī citas lietas, kas skar koalīcijas politiķus.
Tādi traucētāji ar savu principialitāti varai nav vajadzīgi, tādēļ premjers sāka meklēt iemeslus, lai A. Loskutovu nostumtu no KNAB priekšnieka krēsla un iesēdinātu tajā varai lojālu cilvēku, kurš klausītu valdības vīru ieteikumiem un uz pārkāpumiem varas augstākajos ešelonos raudzītos caur pirkstiem. To, ka KNAB priekšnieku vajadzēja dabūt prom par katru cenu, apliecina arī pati viņa atstādināšanas procedūra. Kaut KNAB priekšnieku drīkst atlaist tikai ģenerālprokurors, A. Kalvītis to centās izdarīt vienpersoniski, tā neievērojot likumu. Arī tā saucamie A. Loskutova pārkāpumi, vismaz no malas raugoties, izskatās kā no pirksta izzīsti. Premjers ar saviem piekritējiem par nāves grēku cenšas izbazūnēt dažu grāmatvedības normu neievērošanu A. Loskutova vadītājā iestādē, bet nemaz nevērtē, kā KNAB ir strādājis korupcijas novēršanā. Savukārt sabiedrība biroja darbu vērtē ļoti pozitīvi, jo ir atklāti daudzi likumpārkāpumi. Jāsecina, ka politisko krīzi radījusi valdības vadītāja acīmredzamā tieksme nostiprināt savu un partijas varu, panākot kontroli pār visiem dienestiem, kas šī mērķa sasniegšanu varētu traucēt. Varas monopolizācijas procesā ir parādījies arī jauns termins – partijas demokrātija. Pirmo reizi tas izskanēja pagājušās nedēļas televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?”. Vēsturiski tas gan nav jaunums, jo tādu terminu lietoja arī boļševiki. Ko tas nozīmē, apliecināja tautpartijiešu ārlietu ministra Arta Pabrika un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga brīvdomība, nepiekrītot A. Kalvīša viedoklim. Abi zaudēja amatu. Tā kā tas nesaskan ar patiesas demokrātiskas sabiedrības principiem, tauta ir sākusi aktīvi protestēt. Stimulu protesta aktivitātēm deva arī vairāku ietekmīgu ekonomikas ekspertu un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības paziņojums, ka nākamā gada budžets ir izveidots uz strādājošo darba algu rēķina. Tāda rīcība inflācijas apstākļos situāciju sakarsēja, un tauta piketā pie Saeimas pieprasīja A. Kalvīša demisiju. Viedokļi par to, vai A. Kalvītim pirms budžeta pieņemšanas ir jāatkāpjas un vai A. Loskutovam jāpaliek amatā, ir dažādi. Skaidrs gan ir viens, tā tālāk vairs nevar dzīvot. Sabiedrības pacietības mērs ir pilns, un valsts varai beidzot jāpagriežas ar seju pret tautu.
***
Erna Pormeistere, Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāles vadītāja, pārstāv apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK:
– Tā kā pēdējā laikā rīkojas Aigars Kalvītis, nedrīkst darīt. Premjeram neklājas sist kāju pret grīdu, lai uzspiestu savu gribu. Tās ir puiciskas izdarības. Jābūt pietātei pret padotajiem un jāuzklausa dažādi viedokļi. Ar pašreizējām izdarībām valdībā mēs jau esam kļuvuši smieklīgi citu valstu politiķu acīs. Šādos apstākļos valstī demokrātija ir apdraudēta, jo, skatoties no malas, kā tas viss notiek Ministru kabinetā, šķiet, ka top bruģēts ceļš uz diktatūru. Pēc manām domām, Aigaram Kalvītim jāatkāpjas no premjera amata.
Kas attiecas uz Alekseju Loskutovu, man viņš nepatika tūlīt pēc iecelšanas par KNAB priekšnieku. Tomēr vēlāk, kad redzēju, kā KNAB strādā, kādas lietas ierosina, es savu viedokli mainīju. Kā tagad no televīzijas uzzināju, arī viņa darba stils attiecībā pret kolēģiem ir demokrātisks. Ja Loskutovu atstādinās, līdz galam paliks nenovestas vairākas nozīmīgas lietas, kurās figurē ietekmīgas personas. Domāju, ka viņam noteikti jāpaliek amatā.
Unda Ozoliņa, Valkas domes priekšsēdētāja, pārstāv Tautas partiju:
– Man ir grūti komentēt, vai Aleksejam Loskutovam jāpaliek savā amatā. Līdz šim vēl nav publiskoti materiāli, kuros būtu informācija, kādus tieši pārkāpumus viņš pieļāvis, tādēļ es neesmu tiesīga pateikt, kas būtu jādara ar Loskutovu.
Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim gan vajag turpināt pildīt valdības vadītāja pienākumus, jo pašlaik valsts, zinot, kāda pie mums ir inflācija, atrodas ļoti sarežģītā situācijā un valdības vadītāja maiņa stāvokli padarītu tikai grūtāku. Valdība Aigara Kalvīša vadībā ir pieņēmusi vairākus nepopulārus lēmumus, kas nedod uzreiz rezultātus, bet Latvijas attīstībā ir ļoti svarīgi ilgtermiņā. Kļūda varbūt ir tā, ka par šīm lietām ne vienmēr sabiedrībai ir pamatīgi izskaidrots. Vajadzēja sniegt vairāk informācijas. Ja Aigars Kalvītis atkāpsies, tad patiešām valstī sāksies bardaks. Tādā gadījumā valsts budžets netiks apstiprināts termiņos un Latvijā vairākus mēnešus valdīs sastingums – nekas nenotiks. Tas nevienam nav izdevīgi.
