Nav pavasara vaina (publicēts 18. aprīlī)prahtweeders: Nu sveiki atkal, Gobas kungs. Lasu jūs un nāk man prātā Mārcis Meimurs no dižā smiltenieša Zeiboltu Jēkaba romāna ‘’Ūdens burbuļi’’. Tādas pašas runas skanēja pirms vairāk nekā simts gadiem Skabūnes (Valmieras) krogos, kur pēc pāris avīžrakstu aplasīšanas vīri noteica un pareģoja Eiropas politiku. Runājot par Itāliju.Tas, ka vienā noteiktā apvidū regulāri notiek zemestrīces, bija zināms, kopš cilvēki apmetās šai zemē.Lai pareģotu nākamo nelaimi, daudz prāta nevajadzēja. Taču itāļi, būdami mākslinieciski ļaudis, tērēja laiku sēžot kafejnīcās, dziedot serenādes un …būvējot savas mājas no nekam nederīgiem materiāliem. Kad nu kārtējā pilsēta atkal ir drupās, protams, vainīgi ir visi tikai ne viņi paši. Gobas kungs, apbrīnoju jūsu gatavību visu mūžu sēdēt uz čemodāniem, lai bēgtu pēc pirmā trauksmes signāla. Diemžēl pareģot nelaimes nav iespējams. Palasiet krievu pētnieka Jurija Rosciusa grāmatas un jūs sapratīsiet, ka precīzu, konkrētu nākotnes pareģojumu kopskaits visā Eiropas vēsturē mērams dažos desmitos. Neatkarīgi no attieksmes pret bikšu slapināšanu cilvēki turpinās uzkrāt eiro, nevis latus. Mūsu augstā valdība, lai kas arī šajos krēslos nesēdētu, pagaidām neizrāda interesi par nacionālo valūtu, atšķirībā no vadošajām eiro zonas valstīm.Tiklīdz Eiropas Savienība tā pa īstam pieprasīs no mums devalvāciju, tā notiks. Savulaik latu devalvēja pat Kārlis Ulmanis. Neņemos galvot, kas notiks Krievijā, taču, kā apgalvo krievu prese, Putins un viņa sekretārs Medvedevs pakāpeniski zaudē kontroli pār valsti un nomenklatūru. Sekas ir neaprēķināmas. Kas attiecas uz visām šīm ‘’revolūcijām’’, tās bez izņēmuma bija dažādi varas grupējumu konflikti, no divu lielāko mafiju izplūkšanās Kijevā līdz pusmežonīgo kirgīzu cilšu sacelšanās pret savu ķeizaru. Starp citu, esmu saticis vienu otru rumāni un, lai arī viņi ir visnotaļ patīkami ļaudis, kā tauta – neizlēmīgi un bezpalīdzīgi. Tieši tāpēc lielā Rumānija joprojām nespēj atbrīvot savus Besarābijas tautiešus. Neko darīt. Senie latvieši nepazina kukuļošanu, jo vācu jūga apstākļos viņus par cilvēkiem neviens neuzskatīja un, ja kungi ko gribēja, tad ņēma no zemniekiem ar varu, atļauju neprasot. Īsajos Vidzemes zviedru laikos tuvākā vieta varas kukuļošanai bija Stokholma, tiem laikiem mazliet par tālu.Tieši tāpēc šis jaunmodīgais grēks pie mums uzradās ‘’mērnieku laikos’’ līdz ar latviešu sašķelšanos saimnieku un kalpu kārtās. Jānis Čakste bija personiski godīgs cilvēks, bet tai pašā laikā viņš bija arī Zemgales bajārs un labi zināja nerakstīto likumu par vārnām un knābšanu.Viņš nevarēja iet pret savu kārtu un saviem darījumu partneriem. Šī bezizeja galu galā noveda pie mūsu tautas lielās šķelšanās 1940. – 1941. gadā. Man jūs jāapbēdina, Gobas kungs, bet kā rāda pasaules kriminalistikas prakse, tuptūžos saliek ne vairāk kā 20 procentus slepkavu, nemaz nerunājot par zagļiem. Nezāli ir ļoti grūti iznīdēt. Nekad neesmu jutis pietāti pret naiviem sapņotājiem, tādēļ labprātāk izvēlos angļu militārvēsturnieka Fridriha Engelsa vārdus: “Filozofi līdz šim ir tikai izskaidrojuši pasauli, mūsu uzdevums ir to pārveidot.’’Vēlēšanu maratons sācies (publicēts 18. aprīlī)Vērīgais: Visinteresantākais ir tas, ka tie saucamie “aizstāvji” komentāros nerunā par lietu, bet novirza no tēmas. Uz skaidri redzamajiem jautājumiem par pašvaldības darba nebūšanām it kā vispār nepieskarās, bet uzreiz uzsāk “slavas dziesmas” kādam kandidātam vai sarakstam. Nevienam jau nav noslēpums, ka komentārus raksta paši apspriežamie un pat ir norīkoti “speccilvēki”, kas internetā raksta tās cildinošās atsauksmes. Tās ir ļoti viegli atpazīt pēc tukšas un liekulīgi salkanas slavināšanas, bet par tēmu tur nerunā. Vienmēr tiek pārmests par anonimitāti, bet paši, protams, raksta anonīmi. Šodienas galvenais uzdevums ir izvērtēt bijušo pašvaldības vadītāju darbu un arī, cik lietderīgi tiek izmantoti pašvaldību resursi – automašīnas, kādi radinieki strādā un cik vietās. Vienreiz vajadzētu atmest to vergu domāšanu, ka taisnība jau ir, ka zog, bet citu jau nav ko vēlēt. Īstenībā šī domāšana arī ir novedusi mūs tur, kur mēs esam. Esam bezatbildīgi vēlētāji, un pēc tam šie “mazie ķeizariņi” par mums pasmejās un tūlīt pēc vēlēšanām aizmirst par mums, jo ir jābīda savas lietas. Vajadzētu ļoti lielu uzmanību pievērst īstenoto projektu finansējuma izlietojumam, jo nav noslēpums, ka pašvaldību vadītāji, ka projektu “bīdītāji” pēc nerakstītiem likumiem, saņem 15 – 20 % no projekta summas “uz ķepas”. Paskatieties sev apkārt un jūs ieraudzīsiet daudz “brīnumainu lietu”! Veriet acis vaļā – jau rīts!
