Mūžs kopā ar dziesmu (publicēts 17. aprīlī)Skolotāja: Prieks, Jāni, par Tevi. Tu, esi gaiša, dziedoša, muzikāla dvēsele. Tava burvīgā, samtainā balss ir Dieva dota dāvana. Lai Dievs Tev dod labu veselību un ilgus saulainus gadus, un ar savām romantiskām ziņģēm priecēt cilvēkus. Tā kā Tu spēlē cītaru – var visi jaunie muzikanti pamācīties.zzs: Pievienojos skolotājai – tas ir mūsu latviešu zelta fonds:)) Veiksmes Tev! Veselību, izturību un radošu veiksmi:)) Bērnus nevienam neatdošu (publicēts 17. aprīlī)piktā: Kā gan nu lielā daļa bļaustās – slikti bērni, ubago, kas tik tur vēl…., bet tās ir cīņas ar sekām. Bērns nevar būt slikts, viņš izaug tāds, kādu mēs (arī sabiedrība) audzinām, tāds, kādā vidē ir spiests dzīvot, tāds, kā mēs pret viņu izturamies. Sliktais rada slikto, nopēlums – pretreakciju. XXL: Jā, nosodīt tiešām ir viegli. Bet vai mēs paši neatgrūžam šos bērnus, saukdami viņus par bomžiem un dzērājiem. Jā, varbūt viņi arī dzer, bet kāpēc tas tā ir noticis? Arī bērnam veidojas pretestība pret apkārtējo, ja jau jūs visi gribat, lai es tāds esmu, tad es tāds arī būšu. Un ja runa ir par pīpēšanu un dzeršanu, tad nav jau nemaz nekur jāmeklē bomži, pie topa var redzēt Smiltenē ietekmīgu cilvēku bērnus, kuri strebj aliņu un uzvelk dūmu.Varbūt nenosodīsim šos bērnus, bet mēģināsim visi kopā viņiem palīdzēt!!! bez nika: Nu traki! Viegli jau kādu nosodīt, it sevišķi šos bērnus. Atvaino, ivuli, var jau būt, ka Tev tas šķiet smieklīgi, bet man gan ne. Kas tad vainīgs pie tā? Tie ir mūsu paaudzes bērni. Mēs visi esam šīs sabiedrības un nākotnes veidotāji. Mums pirmkārt jākaunas par to. Runājot par parazītu pamatiem – ar ko tad Jūs atšķiraties no šiem bērniem, laikam paši no tādiem cēlušies, ka tik labi zināt par pamatiem. Šeit jārisina problēma, nevis jānosoda, kādi viņi ir, būs. Kā tad: Kā tad, visi krutie eksperti bomžu lietās. Šodienas bomži ir vai tomēr nav bomžu pēcnācēji. Šie bērni būs izgājuši uguni un ūdeni, kamēr Jūsējie pa siltumnīcu gozējas, un kas zina, kurš galu galā būs kas. nu: Vislabāk, ja varētu attiecīgie dienesti noorganizēt šiem bērniem kādas jēdzīgas nodarbības, iesaistīt kādos pulciņos un apmaksāt, ja tas nepieciešams. Tomēr, visticamāk, ka šobrīd, kad sacelta ažiotāža, ne bērni, ne vecāki nebūs gatavi jel kādiem priekšlikumiem. Un psihologam arī būtu ko padarboties ar bērniem. Bet tētis malacis, cīnās pa dzīvi kā māk. Šmiga, protams, nav laba lieta. Bet dzīvē katram savs liktenis, ja lūdz – palīdzam, bet īpaši mācīt, kā pareizi citiem dzīvot, nevienu Dievs nav nozīmējis.
