Apgūsim prasmi lepoties (publicēts 5. decembrī)Ilze Gaile: Valkā un tās apkārtnē IR daudz dabas objektu, ar kuriem varam lepoties un rādīt tūristiem. M. Olti un Vides glābšanas komandu aicināju uz Valku, jo man kā jaunietei tiešām rūp, lai šādi ievērības cienīgi objekti netiktu iznīcināti un saglabātos arī nākamām paaudzēm. Otrs mērķis bija popularizēt Valku (ziņa par šo talku un akmeņu sakopšanu izskanēja vismaz 6 medijos). Šī ziņa nedēļas laikā jau bija aizceļojusi līdz pat Sanktpēterburgai, kur cilvēki, kas mēdz apmeklēt Latviju, paši sāka meklēt informāciju, kur tie īsti atrodas, jo vēlas tos apskatīt. Vai nav dīvaini, ka NEvalcēniešiem tas liekas kaut kas ievērības cienīgs, bet vietējiem ir pilnīgi vienalga par šo objektu eksistenci?? Nevar visus mērīt pēc savas skalas – tūristi ir sajūsmā pat par mūsu parastajiem baltajiem stārķiem, kur nu vēl par pārējo mūsu kultūras mantojumu! Un vispār, vai visi, kas te gudri spriedelē un bļauj: “uzskatu, ka tas un tas ir jādara tā un tā”, ir paši izrādījuši jel kādu iniciatīvu un kaut ko izdarījuši pilsētas labā???P.S. Par prioniem (vīrusveidīgām daļiņām, olbaltumvielām) runājot, tiem gan nav īsta saistība ar zemes magnētismu, bet arī agrāk cilvēki tos ir saistījuši ar kaut ko mistisku un pārdabisku. Ir zināma cilts, kas pati sevi iznīcināja, ticot, ka pār viņiem nāk kāds senču sods, liekot mirt visiem cilts pārstāvjiem (viņiem bija paraža apēst mirušā cilvēka smadzenes, lai uzņemtu sevī visas mirušā zinības, prasmes). Viņi nezināja ne par tādiem prioniem, ne par to lokalizācijas vietu – smadzenēm un faktu, ka apēdot šīs smadzenes, viņi paši sevi kontaminē ar šo proteīnu. Viņi to vienkārši uztvēra kā savu senču sodu, dusmas.
