Blakus akciju sabiedrības “Stora Enso Timber” Launkalnes kokzāģētavai firmas “Grods” celtnieki būvē zāģētavas administratīvo ēku. Aizvadītajā nedēļā jaunbūvei svinēja spāru svētkus.
Blakus akciju sabiedrības “Stora Enso Timber” Launkalnes kokzāģētavai firmas “Grods” celtnieki būvē zāģētavas administratīvo ēku. Aizvadītajā nedēļā jaunbūvei svinēja spāru svētkus.
“Sešos gados, kopš strādā zāģētava, uzņēmums ir paplašinājis ražošanu un darbinieku skaits ir palielinājies. Tāpēc arī tika pieņemts lēmums būvēt atsevišķu ēku administrācijai,” skaidro Launkalnes kokzāģētavas valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Līdz šim biroja darbinieki strādāja telpās ražošanas korpusā.
Administratīvo ēku pēc a/s “Stora Enso Timber” pasūtījuma sāka būvēt novembrī. Objektu plānots nodot ekspluatācijā maijā.
Launkalnes kokzāģētava ietilpst a/s “Stora Enso Timber” Baltijas ražošanas grupā un ir vienīgā tās ražotne Latvijā. “Stora Enso Timber” ir skandināvu akciju sabiedrības “Stora Enso” meitas uzņēmums, viens no lielākajiem zāģmateriālu ražotājiem un eksportētājiem Latvijā. Pēc “Dienas Biznesā” publicētajiem datiem, 2006. gadā pēc saražotā zāģmateriālu daudzuma tas bija trešais lielākais zāģmateriālu ražotājs valstī aiz uzņēmumiem “Vika Wood” un “Nelss” un ar saviem produkcijas eksporta apjomiem bija sestais lielākais aiz uzņēmumiem “Nelss”, “Vika Wood”, “Kurekss”, “Gaujas koks” un “BSW Latvia”. A/s “Stora Enso Timber” zāģētavu saražoto produkciju realizē meitas uzņēmums “Puumerkki”.
Aizvadīto 2006. gadu uzņēmuma Launkalnes kokzāģētava noslēdza ar 25 miljonu latu lielu apgrozījumu un saražoja 192 538 kubikmetrus zāģmateriālu.
Šoziem Latvijā mežizstrādes un kokapstrādes nozari ietekmē siltā ziema. No mežiem ilgi nevarēja izvest kokmateriālus, un baļķu trūkuma dēļ uzņēmumi samazināja ražošanas apjomus.
“Izejmateriālu joprojām ir par maz,” atzīst U. Deisons. Par vēl vienu faktoru, kurš ietekmēs kokapstrādes nozari Latvijā, uzņēmējs nosauc Krievijas lēmumu palielināt izvedmuitas tarifus kokmateriāliem. Kaimiņu valsts vēlas veicināt produkcijas ar augstāku pievienoto vērtību ražošanu savā tirgū.
“Krievija pieņēmusi lēmumu triju gadu laikā palielināt izvedmuitu zāģbaļķiem līdz 50 eiro par vienu kubikmetru,” skaidro U. Deisons, “un tas apstādinās koksnes resursu importu no Krievijas. Sacensība par zāģbaļķiem sāksies vietējā tirgū, un konkurence tajā kļūs vēl lielāka. Tas savukārt liks Latvijas zāģētavām izvērtēt savu jaudu atbilstību resursiem un ražošanas efektivitāti, vai pat pārprofilēt darbību. Latvijā ir zāģētavas, no kuru pārstrādātā apjoma gandrīz puse ir no Krievijas ievestie baļķi.”
A/s “Stora Enso Timber” Launkalnes kokzāģētavai baļķus piegādā uzņēmums “Stora Enso Mežs”. Krievijā iepirkto koksnes resursus zāģētava pārstrādā salīdzinoši maz. Taču svārstības vietējā zāģbaļķu tirgū izjutīs visi, jo konkurence sadārdzinās koksnes resursu cenu, paredz U. Deisons. Toties ieguvēji būs mežu īpašnieki. “Jau tagad, salīdzinot ar pagājušā gada rudeni, zāģbaļķu cenu kāpums sasniedzis nebijušus apjomus un turpina palielināties,” atzīst Launkalnes kokzāģētavas valdes priekšsēdētājs.
***
“Stora Enso Timber”
Launkalnes kokzāģētava 2006. gadā
Apgrozījums: 25 miljoni latu
Sazāģētā produkcija: 192 538 kubikmetri zāģmateriālu
Pārdotā produkcija: 201 020 kubikmetru, tai skaitā ārzemju tirgū – 116 435 kubikmetru; vietējā tirgū – 84 585 kubikmetru.
