Pēc 23. jūnijā Lielbritānijā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības Latvijas mediji vēstī, ka tur dzīvojošie latvieši izjūt naidīgu attieksmi un pazemojumus ielās un sabiedriskās vietās. Joprojām populārākais galamērķis labākai dzīvei latviešu migrantu vidū ir Lielbritānija. Tur dzīvo vairāk nekā 54 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. Viņu vidū arī novadnieki, kuri “Ziemeļlatvijai” atklāj, kas mainījies pēc vēsturiskā referenduma un kā paši plāno turpmāk rīkoties.
Dienā, kad Latvijā visi gatavojās Līgo svētkiem, Lielbritānijā tika vērti vaļā balsošanas iecirkņi, lai referenduma dalībnieki varētu atbildēt uz jautājumu “Vai Apvienotajai Karalistei būtu jāpaliek Eiropas Savienības dalībvalstij vai arī jāatstāj Eiropas Savienība?”. 51,9 procenti jeb 17,4 miljoni britu nobalsoja par izstāšanos, bet 48,1 procents jeb 16,1 miljons referenduma dalībnieku – par palikšanu blokā.
Lielākie iebildumi
pret izmantotājiem
Smiltenietis Dainis Kaminskis Lielbritānijas pilsētā Saint Neotsā dzīvo vairāk nekā piecus gadus. Ikdienā viņš strādā policijas paspārnē, dodoties izsaukumos ar autoevakuatoru. “Lielākā daļa manu angļu draugu balsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) tieši tamdēļ, lai apturētu tūkstošiem ieplūstošo imigrantu. Vislielākais pieplūdums te ir no Rumānijas, Indijas un Pakistānas. Daudzi, kuriem ir apgādājamie, izmanto benefitus (bērnu naudu – red.). Tā ir liela naudas summa un, ja ir vairāki bērni, tad var iztikt nestrādājot. Tas nav godīgi. Angļiem nav problēmu, ja cilvēki atbrauc uz šejieni un strādā. Viņiem nepatīk, ja atbrauc un izmanto viņu valdības izveidoto labklājību,” stāsta D. Kaminskis. Viņš pats, ja būtu iespēja piedalīties referendumā, balsotu par izstāšanos no ES.
Sevi ir jāpierāda
Lielbritānijā dzīvojošais smiltenietis pēc referenduma neizjūt britu mainīgo attieksmi pret iebraucējiem. “Vismaz es nekur neesmu izjutis naidīgu attieksmi vai dzirdējis, ka kāds liktu kravāt mantas atpakaļceļam uz Latviju. Iespējams, kas tāds notiek lielākās pilsētās – Londonā, Birmingemā vai Mančestrā. Diendienā satieku cilvēkus, eju uz darbu, veikalu, kafejnīcu, nevienā vietā neizjūtu naidu. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka, atbraucot uz svešu valsti, svarīgākais ir cienīt tās kultūru un iemācīties valodu. Tad pret tevi izturēsies kā savējo. Tagad man saka – nevarot vairs atšķirt, vai esmu vietējais vai iebraucējs,” stāsta D. Kaminskis.
Viņš Apvienotajā Karalistē savulaik ieradies, lai nopelnītu naudu studijām Latvijā. Nepratis angļu valodu, bet sarunājis darbu caur aģentūru. Svešvalodu iemācījies, klausoties vietējo radio, televīziju un sarunājoties ar britiem. “Nedomāju, ka jebkad došos prom no Latvijas, jo mājas ir vislabākā vieta, kur būt. Taču šeit, Lielbritānijā, labklājība ir krietni augstāka. Latvijas valdība tikai domā, kam vēl paaugstināt nodokli un kā likt iedzīvotājiem maksāt par to, par ko nebūtu jāmaksā. Šeit gan dzīves apstākļi, gan veselības aprūpe ir labāka. Tomēr es katru dienu domāju par mājām, taču vēl neatgriezīšos Latvijā uz palikšanu, jo nespēju pieņemt valdības nostāju. Emocionāli tas ir ļoti smagi,” atklāj latvietis.
D. Kaminskis nesatraucas par to, kas notiks, ja Lielbritānija uzsāks izstāšanās procesu no ES, jo strādā legāli un maksā nodokļus jau no pirmās dienas. Viņaprāt, jāsatraucas tiem, kuri dzīvo no pabalstiem. “Nevienā brīdī neesmu iedomājies izmantot Anglijas priekšrocības,” piebilst vīrietis.
Gados vecākie neizprot
un sāk nožēlot
Netālu no Liverpūles, Southportā, sešus gadus dzīvo un strādā bijusī kultūras darbiniece Lolita Balode no Smiltenes. Arī viņa “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka pilsētā pēc referenduma nav mainījusies vietējo iedzīvotāju attieksme pret imigrantiem. “Viss ir mierīgi. Par izstāšanos no Eiropas Savienības šeit balsoja arī daudzi latvieši, kam bija šāda iespēja. Tā ir dzīves realitāte. Pirms referenduma nebija pilnīgi nekādas reklāmas, bet pēc tā daudzos cilvēkos pavīdēja apjukums. Paši angļi, īpaši gados vecākie, kas balsoja par izstāšanos, šobrīd to nožēlo. Viņi nebija izpratuši balsošanas sekas,” zina teikt L. Balode.
Viegli nav, bet vairāk iespēju
Smilteniete, strādājot ārzemēs, secina, ka angļu attieksme ir pozitīva pret līdzcilvēkiem, tostarp viņu. “Ne iepriekš, ne arī pēc referenduma neesmu manījusi pret mums vērstas negācijas. Es pat teiktu, ka viņu attieksme ir draudzīgāka nekā latviešiem savā starpā. Dzīvoju mājā, kur ir tikai angļu ģimenes, un izturēšanās ir lieliska. Viss atkarīgs no katra paša. Mums pašiem ir jāmainās,” uzskata L. Balode.
Bijusī kultūras darbiniece neapsver iespēju iegūt dubulto pilsonību, jo viņas dzimtene un mājas ir Latvija. Vēl kādu laiku viņa plāno palikt Lielbritānijā, taču tā nav sapņu zeme. Viegli neesot, jāstrādā daudz un kārtīgi. “Darba laikā, ja jāstrādā, tad netiek pieļautas nekādas blakus lietas – ne veikali, ne kafijošanas. Tajā pašā laikā daudz ko var iemācīties. Esmu šeit, lai spētu parūpēties par savu nākotni un, ja būs lemts piedzīvot tos laimīgos gadus, kad varēšu aiziet pelnītā atpūtā, lai palīdzētu saviem bērniem un būt vienkārši mamma. Pagaidām nesatraucos – man te ir darbs, brīvajā laikā cenšos iesaistīties dažādās aktivitātēs un ceļot. Jāsatraucas tiem, kuri cer dzīvot uz angļu benefitiem, izvairās strādāt un domā, kā tikai gūt sev labumu,” stāsta L. Balode.
Līdzīgi notiekošo Lielbritānijā uztver arī citi “Ziemeļlatvijas” uzrunātie latvieši. Lai arī viņi seko līdzi aktualitātēm, tajās necenšas pārāk daudz iedziļināties. Vieniem darbs dzen darbu, bet citi šobrīd devušies brīvdienās uz siltajām zemēm, kā arī uz Latviju ciemos pie ģimenēm un par referendumu nemaz nevēlas dzirdēt.
Ieguvumu esot vairāk
Smiltenes tehnikuma ekonomikas un komercdarbības skolotāja Inguna Avota īsteno vairākus starptautiskus projektus, lai jauniešiem nodrošinātu mācību prakses vietas ārvalstīs. “Mēs tieši pašlaik strādājam pie jaunā projekta un grasāmies slēgt līgumu ar Lielbritāniju. Jāatzīst, ka sākumā es par britu referendumu galvu nelauzīju, bet tagad šī tēma ir mediju dienaskārtības augšgalā. Anglijā dzīvo vairāki paziņas, kuri stāsta, ka par izstāšanos vairāk balsojuši pensionāri, bet jauni cilvēki vēlas palikt Eiropas Savienībā. Tāda ir arī mana nostāja,” savu pārliecību pauž I. Avota.
Viņai grūti prognozēt, kā Lielbritānijā tālāk attīstīsies situācija. “Ekonomika pasaulē ir tāda, ka ekonomiskās likumsakarības vienkārši vairs nestrādā. Ļoti grūti kaut ko paredzēt, jo neviens jau neko īsti nezina, kādi bija patiesie mērķi. Es personīgi nebūtu balsojusi par izstāšanos un ceru, ka Latvijā šāds referendums nekad nenotiks. Pateicoties tam, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, varējām uzsākt saimniecisko darbību laukos, saņemt atbalstu gan tehnikas, gan lopu iegādei. Ja runājam skolas kontekstā, tad pēdējo sešu gadu laikā esam devuši iespēju aptuveni divsimt audzēkņiem stažēties ārzemēs. Eiropas līdzekļi arī ieguldīti skolas rekonstrukcijā. Mēs esam tik mazi un politiski neaizsargāti, ka vieni paši par sevi parūpēties nespētu,” domā Smiltenes tehnikuma ekonomikas skolotāja.
Svarīgi zināt, ka referenduma rezultāti vēl nenozīmē automātisku Lielbritānijas izstāšanos no ES. Tālāk jārīkojas valdībai, kurai ir jāuzsāk izstāšanās process, kas varētu ilgt divus gadus.
Fakti
Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārvalstīs
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes reģistrētajiem datiem uz 2016. gada
1. janvāri ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu un nepilsoņu statistika ir šāda
(top 15 valstis):
Lielbritānija 54 253
Īrija 17 560
ASV 14 699
Vācija 12 996
Austrālija 5231
Kanāda 4844
Krievija 4448
Izraēla 3471
Zviedrija 3385
Francija 2359
Norvēģija 2323
Igaunija 1983
Itālija 1597
Spānija 1692
