Jānis Pommers: – Uz Ungāriju mēs braucām apmēram 20 stundas. Kad nonācām Debrecenā, pirmais, ko apskatījām, bija lielā baznīca pilsētas centrā.
Jānis Pommers:
– Uz Ungāriju mēs braucām apmēram 20 stundas. Kad nonācām Debrecenā, pirmais, ko apskatījām, bija lielā baznīca pilsētas centrā. Nākamajā dienā apskatījām pilsētu un devāmies uz skolu. Mēs prezentējām Smiltenes ģimnāziju, stāstījām, kā mācāmies. Vakarā mūs paņēma ģimenes. Ģimenes bija ļoti atsaucīgas un izpalīdzīgas, bet ar viņiem bija grūti sazināties. Es dzīvoju tuvu skolai, un mana ģimene bija pat pārāk izpalīdzīga.
Nākamajā dienā mēs braucām uz Rumāniju, kur sevi prezentēja vietējā skola, rādīja priekšnesumus un veda mūs ekskursijā. Tālāk varējām piedalīties skrējienā. Katram bija jānoskrien pirmais un pēdējais kilometrs. Pārējais bija pēc izvēles. Skrējiena finišā mūs sagaidīja pilsētas centrā. Tur bija dažādi priekšnesumi un runas. Bērni turēja Eiropas valstu karogus un plakātus par skolām, kuras piedalījās pasākumā. Mēs braucām uz skolu, kur bija diskotēka. Pēc tam pēdējo nakti gulējām ģimenēs. Nākamajā rītā skolas direktore no mums atvadījās, un mēs devāmies mājās. Kopumā ceļojums bija izdevies.
Lauma Bērza:
– Visvairāk iepriecināja saulainais un siltais laiks. Daba jau bija atplaukusi. Izskatījās kā pie mums jūnijā. Visvairāk redzējām Ungārijas otru lielāko pilsētu Debrecenu. Tajā ir ļoti daudz skaistas katoļu un kalvinistu baznīcas. Neizpaliek arī varenas klasiskā stila celtnes.
Pēdējā dienā viesojāmies Budapeštā, apskatījām vietas, par kurām bija daudz dzirdēts, – Budas kalnu un parlamenta ēku. Kļuvām par lieciniekiem arī tautas neapmierinātībai politiskos jautājumos. Sociālisma piekritēji streikoja, pieprasot parlamenta gāšanu.
