Valkas novada pašā maliņā, pie Igaunijas robežas piespiedies, Zvārtavas pagasts atrodas tik nomaļus no pilsētām, kā neviens cits pagasts šajā pusē.
Gan šī nošķirtība, gan tas, ka Zvārtavas pagasts Valkas novadā ir vienīgais, kur nav asfaltētu ceļu, ietekmē nodarbinātību. Teju vienīgie uzņēmējdarbības balsti Zvārtavas pagastā ir zemnieku saimniecības, kuru īpašnieki lielākoties par darbaspēku izmanto paši sevi un pelnī iztiku savām ģimenēm.
Īpašumus iesaldē,
gaidot labākus laikus
Valkas novada dome savā mājaslapā sadaļā “Uzņēmēji” ievietojusi informāciju par nekustamo īpašumu piedāvājumiem komercdarbībai Valkas novada teritorijā, apkopojot informāciju gan par pašvaldībai, gan fiziskām un juridiskām personām pieejamiem objektiem (ēkām un zemi).
Izpētot šo informāciju, Zvārtavas pagasts ir līderis starp citiem Valkas novada pagastiem piedāvāto īpašumu skaita ziņā. Zvārtavas pagastā tādu objektu ir seši, Kārķu pagastā – četri, Ērģemes pagastā – četri, Vijciema pagastā un Valkas pagastā – katrā pa vienam.
Taču skaisti tas izskatās tikai “uz papīra”. Realitāte Zvārtavas pagastā ir cita. Vieni piedāvātie īpašumi ir padomju laika mantojums sliktā stāvoklī, bet citi tirgū nemaz netiek piedāvāti.
“Neesmu domājis neko pārdot,” no “Ziemeļlatvijas” uzzinot par atrašanos jau pieminētajā īpašumu piedāvājumu sarakstā, brīnās Zvārtavas pagasta uzņēmējs Einārs Brolītis.
Proti, Valkas novada pašvaldības mājaslapā E. Brolītis norādīts kā kontaktpersona diviem komercdarbībai piedāvātiem nekustamajiem īpašumiem. Tie ir “Upeskrasti” (bijusī Kurpnieku ferma) un “Kalnājs” (bijusī Zaķu ferma). Pašvaldības mājaslapā norādīts, ka abi īpašumi ir piemēroti ražošanas teritorijai (ir artēziskā aka un ir iespējams elektrības pieslēgums).
Taču nav norādes, ka Kurpnieku fermai ir iegāzies jumts un no ēkas palikušas tikai ārsienas. Savukārt par Zaķu fermu gan sniegta atklāta piebilde, ka no celtnes palikušas drupas. Tās ir savulaik notikušā ugunsgrēka sekas.
E. Brolītis “Ziemeļlatvijai” norāda, ka varbūt pats kādreiz kādā no šiem īpašumiem kaut ko darīs, ja situācija valstī mainīsies uz labo pusi uzņēmējdarbībai lauku apvidos.
“Pastāv iespēja, ka varbūt kaut kad laidīšu projām “Upeskrastus”, bet Zaķus pagaidām noteikti ne. Tur pirms vairākiem gadiem notika kaitniecība. Īpašumu man nodedzināja. Palikuši ēkas pamati, varbūt uz tiem celšu angāru. Tajā pusē nodarbojos ar graudkopību. Bet, ņemot vērā to, ka mūsu politiķi nevar izplānot to, kas notiks tuvākajā laikā, kā tad es lai to varu?” piebilst E. Brolītis.
“Upeskrasti” un “Kalnājs” ir viņam piederoši īpašumi. E. Brolītis ir arī Zvārtavas pagasta uzņēmuma SIA “Eirastars” loceklis. Šī uzņēmuma struktūrvienība atrodas Apes novada Trapenes pagastā. Tur uzņēmums nodarbojas ar lopkopību (ir gan slaucamo govju, gan gaļas lopu ganāmpulki), gar ar graudkopību, gan ar autotransporta pakalpojumiem (pārvadājumiem uz Eiropu). Savukārt Zvārtavas pagastā E. Brolītim pieder zeme 168 hektāru lielā platībā, kur tiek audzēti graudi un lopbarība, ko uzņēmums tālāk transportē uz Trapeni. Tieši sliktos ceļus E. Brolītis norāda par lielāko šķērsli uzņēmējdarbības attīstībai Zvārtavas pagastā. “Ja mūsu pagastā būtu asfaltēti ceļi, tad situācija būtu citādāka. Lauku ceļi ir vienkārši šausmīgi, sit mašīnas kopā. Taču ceļi ir pamats visam, arī teritorijas attīstībai. Kad parunā ar kādu, ka jābrauc uz Zvārtavas pagastu, cilvēki ir šausmās,” atzīst uzņēmējs.
Drīzāk jāatdod akmeņgrauzim
Neizdevīgā ģeogrāfiskā situācija, slikti autoceļi, kvalificēta darbaspēka un brīvas, lauksaimniecībā izmantojamas zemes trūkums. Šos faktorus kā lielāko kavēkli uzņēmējdarbībai Zvārtavas pagastā nosauc pagasta pārvaldnieks Raitis Priede. Viņš arī norāda, ka brīvie nekustamie īpašumi, kur kāds uzņēmīgs cilvēks pagastā varētu uzsākt komercdarbību, faktiski ir padomju laika būves, kas mūsdienās ir sliktā stāvoklī.
“Nevienam par tām nav intereses, tāpēc arī tās stāv tukšas,” rezumē pagasta pārvaldnieks un kā piemēru nosauc pašvaldībai piederošo nepabeigto 18 dzīvokļu māju pagasta centrā Stepu ciemā, kura tagad ir avārijas stāvoklī. Arī šo ēku pašvaldība piedāvā kā iespējamu vietu komercdarbībai, taču īstenībā tur vajadzētu akmeņgrauzi, norāda R. Priede.
Pašvaldībai Zvārtavas pagastā pieder arī daļa no “Cekuliņu” fermas (viens korpuss un caurlaides telpa), un arī to pašvaldība piedāvā tirgū kā ražošanas telpas ar elektrības pieslēgumu. Pagaidām pircēju neesot.
“Cekuliņu” otrā korpusā saimnieko Zvārtavas pagastā lielākā zemnieku saimniecība “Avoti”, kurai tur ir slaucamo govju ferma. Izrādās, “Avotu” saimniece Daiga Logina pat nezinājusi, ka var nopirkt arī otru “Cekuliņu” korpusu, kas pieder pašvaldībai. “Tas gan ir sliktā stāvoklī, sabrucis. Jumts ir iegāzies. Varbūt pat lētāk sanāk uzcelt jaunu fermu, nekā atjaunot padomju laikā būvēto,” spriež D. Logina.
Stepu ciemā
saimniekos ārzemnieks
Tomēr darījumi ar nekustamo īpašumu, it īpaši zemi, Zvārtavas pagastā tāpat notiek. Pagasta pārvaldes vadītājs stāsta, ka pagājušajā gadā kāds Igaunijas iedzīvotājs no privātpersonas nopircis īpašumu “Pienotava” (bijušās pienotavas un veikala telpas) Stepu ciemā. Vietējai pašvaldībai gan nav informācijas, ko jaunais īpašnieks tur grasās iesākt, jo ārzemnieks taujāts vien atjokojis, ka tur būšot “barčiks”.
Pašvaldības mājaslapā vēl komercdarbībai Zvārtavas pagastā tiek piedāvāti “Lauri” (bijušais Patērētāju biedrības veikals lauku ceļa malā) un bijusī Prauliņu ferma.
Bijusī Prauliņu ferma pieder Zvārtavas pagasta zemniekam Jānim Vērzemniekam. Viņš gan netic, ka šai padomju laikā būvētajai ēkai varētu uzrasties pircējs. “Divas bijušās cūku novietnes un padomju laika gatera ēka meža vidū, – kam to tagad mūsdienās vajag? Man pašam tur nav ko darīt,” J. Vērzemnieks ir skeptisks attiecībā uz šo bijušo kooperatīva īpašumu, ko savulaik izpircis.
Zemnieks arī skeptiski raugās uz to, ka Zvārtavas pagastā ar savām investīcijām ienāktu kāds uzņēmējs, lai uzsāktu šeit uzņēmējdarbību, bet piebilst – brīnumi var arī notikt. “Taču jārēķinās, ka te ir nomaļa vieta. Brīvas zemes nav. Padomju laikā asfaltu nepaspēja uzliet. Ceļi ir tādi, kādi ir,” rezumē J. Vērzemnieks.
