Ne visiem dzīvē uzsmaida tāda laime, ka var bez rūpēm gulšņāt mīkstā un siltā gultā. Citiem jānomirst sētmalā…
Ne visiem dzīvē uzsmaida tāda laime, ka var bez rūpēm gulšņāt mīkstā un siltā gultā. Citiem jānomirst sētmalā…
Šonedēļ “Ziemeļlatvijas” Smiltenes birojā atskanēja telefona zvans. Kāda satraukta sieviete pastāstīja, ka daudzdzīvokļu mājas pagalmā vērojams skats, kas jūtīgāku cilvēku un bērnu sirdij liek sažņaugties. Vairākas dienas pa pagalmu streipuļojot klaiņojoši kaķi. Viņi žēli ņaudot, nepieskaroties pasniegtajam ūdenim un ēdienam, līdz saļimstot. Brīdi pagulējuši, dzīvnieki atkal sākot ņaudēt. Troksnis un skats esot neizturams. Sieviete redzējusi, ka vienam kaķim, vēl dzīvam esot, apkārt spindzējušas mēslu mušas. Bērni slimo dzīvnieciņu ar koku centušies aizdzīt no pagalma.
Mājas iedzīvotāji baumojuši, ka šādā veidā tiek iznīcināti klaiņojošie dzīvnieki un tas tiekot veikts ar pašvaldības atļauju. Ja tā esot patiesība, tad jāvaicājot, kur palikusi cilvēcība.
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar Smiltenes pilsētas domi un uzzināja, ka šis notikums nekādā gadījumā nav saistīts ar klejojošo dzīvnieku izķeršanu. Ja pilsētā strādā dzīvnieku ķērāji, viņi kaķus vai suņus neindē, bet gan sagūsta.
Smiltenē vērotajam izskaidrojumu lūdzām veterinārārstei. Pēc pazīmēm spriežot, šis varētu būt gadījums, kad kaķi apēduši žurku indi. Tomēr, lai to apgalvotu, ir jāveic pārbaude. Vaicāta, vai kaķis varētu apēst žurku indi, ārste atbild apstiprinoši. Tieši šā iemesla dēļ visiem cilvēkiem, kuri iegādājas indi, tiek paskaidrots, kā ar to rīkoties, lai saindēto barību neapēstu, piemēram, mājas kaķis. Tikpat bīstama šī viela ir ikvienam citam siltasiņu dzīvniekam. Arī cilvēkiem. Tāpēc inde novietojama tikai vietās, kur var piekļūt vienīgi žurkas.
Iztirzājot iepriekšminēto gadījumu par bezsaimnieka kaķiem, iespējams, kāds tīši vēlējies panākt, lai viņi nomirtu. Ja inde novietota atklātās vietās pagrabtelpās vai citur, kur mīt kaķi, tad pastāv iespēja, ka to var atrast arī mazgadīgi bērni.
Problēmai ir arī cits aspekts. Cik bīstami bērniem ir pagalmā klejojošie kaķi, kuri nereti ir pusbadā, nav vakcinēti un slimo ar dažādām, arī bīstamām slimībām. Bērni parasti cenšas noglaudīt arī svešus kaķus, un ne vienmēr blakus ir pieaugušais, kurš spēj izvērtēt situācijas nopietnību. “Ziemeļlatvija” savulaik informēja, ka Smiltenes pilsētā bija ieklīdusi ar trakumsērgu slima lapsa. “Šīs problēmas risinājumi jāmeklē pašvaldībai,” uzskata veterinārārste, bet pagaidām rodoties iespaids, ka vietējai varai šie jautājumi neinteresē.
Sazinājāmies ar Smiltenes pilsētas pašvaldības SIA “Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde” valdes priekšsēdētāju Raiti Melderi. Tieši viņa vadītā uzņēmuma pienākums ir rūpēties par klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu. Šopavasar gandrīz mēnesi NKUP strādnieki ķēruši kaķus. Tostarp četri sagūstīti arī pie daudzdzīvokļu mājas, no kuras zvanīja satrauktā sieviete. Līdzīga akcija notiks arī rudenī. Kaķi tiek aizvesti uz Valkas dzīvnieku patversmi, kur trīs līdz četras dienas gaida, vai nepieteiksies saimnieks. Mājas kaķus, kuriem ir siksniņa, ķērāji atbrīvojot. Nereti trādniekiem tomēr nākoties noklausīties, ka viņi ir slepkavas, bet dažreiz neapmierinātie kaķu mīļotāji sabojājot kastes, ar kuru palīdzību dzīvniekus sagūsta.
