Vai tiešām cilvēkiem savi sadzīves atkritumi ir jāizmet uz ielas? To nesaprot smiltenieši, kuri dzīvo netālu no Atmodas un Blaumaņa ielas krustojuma.
Vai tiešām cilvēkiem savi sadzīves atkritumi ir jāizmet uz ielas? To nesaprot smiltenieši, kuri dzīvo netālu no Atmodas un Blaumaņa ielas krustojuma.
“Regulāri maisos lasām atkritumus, kuri izmesti mūsu mājām piegulošajās teritorijās,” “Ziemeļlatvijai” stāsta apkārtnes māju iedzīvotājas.
Vienai no viņām pēdējais pacietības mērs bija kaste ar tukšām alus bundžām un pudelēm. To aizvadītajā nedēļā sieviete uzgāja aiz tuvējā autoservisa norādes stenda. Blakus mētājās sasistu pudeļu lauskas. “Noliku kasti ielas malā un zvanīju uz pilsētas domi. Pateicu, ka citu atkritumus vairs nevākšu. Ja tādu kasti ar pudelēm iemetīšu savā mazajā atkritumu konteinerā, tad pietrūks vietas savai drazai,” stāsta sieviete.
“Ziemeļlatvijai” viņa par to stāsta, lai pievērstu sabiedrības uzmanību veidam, kā citi atbrīvojas no saviem atkritumiem, un to nosoda. “Lai cilvēki pārdomā savu rīcību. Vai tā var rīkoties – piebraukt un izmest atkritumus ielas malā?” Smilteniete arī ievērojusi pilsētā daudzviet zemē nomestu saldējuma, čipsu vai citas pārtikas iepakojumu un rosina vecākus jau laikus saviem bērniem stāstīt, ka tā nedrīkst rīkoties. Ja tuvumā nav atkritumu tvertnes, tad viņa ieliek papīrus somā un vēlāk izmet atkritumu konteinerā mājās.
To, ka Smiltenē atkritumu noglabāšana ir aktuāla tēma, apliecina arī aicinājums uz diskusiju “Ziemeļlatvijas” mājas lapā. Uz to mudina lasītāja, kura sevi dēvē par Saulīti. Viņa pievērš uzmanību vēl kādai problēmai, – kur rudenī likt dārzos, pagalmos un privātmājām piegulošajās teritorijās sagrābtās lapas, piemēram, ozolu lapas, kuras netrūd komposta kaudzē.
“Visus atkritumus gadiem ilgi nest savā pagalmā un tad gādāt par prom vešanu, – cik ilgi tā var? Par šo jautājumu redzu diskusiju jau vairāku gadu garumā, un ne tikai man tā problēma, bet pilsētas līmenī. Varbūt kāds var palīdzēt ar savām idejām šo problēmu beidzot atrisināt!? Visi taču priecājamies, ja pilsēta tīra, sakopta. To jau darām bez kāda atalgojuma, bet ar atkritumiem problēma paliek aktuāla. Pret dedzināšanu atkal iebilst tie cilvēki, kuriem ir tikai savs dzīvoklis un apkārtnes kopšanā viņi nekad nepiedalās. Vecāki cilvēki dedzina, neskatoties uz daža laba protestu, jo apkārtnes meži jau tāpat netīrumu pilni. Aicinu uz diskusiju un risinājumu! Saliksim prātus kopā, varbūt mums izdodas kāds labs darbiņš sabiedrības labā?” aicina “Ziemeļlatvijas” lasītāja.
Par lapu, tāpat kā par citu sadzīves atkritumu aizvešanu, Smiltenē ir jāmaksā. Taču daudzi cilvēki negrib to darīt, jo sadzīves atkritumi tiek izmesti ielu un ceļu malās, piepilsētas mežos.
Smiltenes pilsētas pašvaldības uzņēmuma “NKUP” valdes priekšsēdētājs Raitis Melderis domā, ka jautājums par māju piegulošajās teritorijās savākto lapu kaudžu un zaru bezmaksas transportēšanu būtu jārisina pilsētas domei. SIA “NKUP” joprojām nav arī atteikusies no ieceres izveidot pilsētā vai tās apkārtnē dalīto atkritumu šķirošanas un kompostēšanas laukumu.
