Pēc Jāņiem gan ciematos, gan pilsētās klusāks kā parasti. Pēcsvētku atpūtai laika nav vienīgi mājlopu turētājiem, kuriem sācies īstais siena laiks.
Par to, ka zāle saaugusi un daudzviet prasīt prasās pēc izkapts, Līgo vakarā pārliecinājās daudzi Jāņu bērni, jāņzāles lasīdami. Sinoptiķi līgotājus gan baidīja ar lietu Jāņu dienas pēcpusdienā, bet dabai acīmredzot bija savi nodomi. Lietus tā arī neparādījās, bet saulīte, staigādama pa zemes virsu, siena vācējiem it kā atgādināja, ka pēc svētkiem gulēt nav laika. Saulainās dienas jāizmantoTie, kam lielākas zāļu platības un kuplāks ganāmpulks, to paši labi sapratuši. Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības “Baltupes” pļavās strādā trīs brāļi – Valdis, Aldis un Aigars Miķelsoni. Vispirms pieeju pie traktora, kurā ir Aldis. Viņš ar savu agregātu zaļos skābsiena ruļļus ietin plēvē. Otrs brālis pļauj zāli, bet trešais pļāvumu satin ruļļos. “Pagaidām saule spīd, un tāds laiks ir jāizmanto. To tagad grūti paredzēt, cik ilgi tāds labs laiks pieturēsies. Var būt mirklis, un lietus mākoņi klāt,” saka Aldis. Saimniecība piederot Valdim, bet abi brāļi karstākajos lauku darbu periodos dodoties palīgā. Tā viņi rīkojoties ik gadu.“Baltupēs” nodarbojas ar lopkopību. Kaut kas ir jādaraTagad gan saimnieks audzē gaļas liellopus, jo tas ir izdevīgāk nekā nodarboties ar piensaimniecību. Aldis piekrīt, ka lopkopība nav vairs tik rentabla kā agrāk, bet citu iespēju te neesot. “Ko tad citu te lai dara! Ar kaut ko jānodarbojas. Ja atmetīsim visam ar roku, tad vispār nekā vairs nebūs,” saka Aldis.Pēc brīža, paveicis kārtējo apli laukā, pie mums piestāj arī Aigars.Viņš pastāsta, ka zāli sākuši pļaut jau pirms Jāņiem. “Platības ir lielas, jo ganāmpulks arī nav mazs, pašlaik brālis tur apmēram 100 liellopu. Apmēram pusi no vajadzīgās zaļās masas jau esam sagatavojuši. Visdrošāk jau ir gatavot skābsienu, jo tad darba procesu mazāk ietekmē laika apstākļi, bet sienu arī neesam aizmirsuši. Tagad ir saulains un silts laiks, tādēļ varēsim sagādāt arī sienu. Jāņu dienā šo darbu iesākām,” stāsta Aigars.Pēc viņa vērtējuma, zāles zelmenis varēja būt kuplāks un kvalitatīvāks. “Zāle varēja labāk augt. Iesētais āboliņš ziemā ir izsalis. Visi kalnu gali pļavās ir puspliki. Tās ir vietas, kuras visvairāk skāris sals,” saka Aigars.Pēc ticējumiem nevadāsZāles pļāvējus pavada vairāki stārķi. Saka, ka svēteļu klātbūtne dod svētību. Jādomā, ka arī “Baltupju” saimniekiem tā neies secen un vajadzīgais lopbarības daudzums ziemai būs sagādāts. Siena laiks sācies arī citās saimniecībās. Latviešu zemkopji, nosakot īsto siena laiku, kopš senseniem laikiem ir vadījušies pēc novērotā Ziemassvētkos. Ja Ziemassvētkos ir dziļš sniegs, tad Jāņos līs, bet, ja maz sniega, tad būs saulains un silts – īstais brīdis iešanai pļavās, turklāt sienu būs iespējams savākt vēl pirms Jāņiem. Mūsdienās zemnieki gan vairāk vadās pēc savas pieredzes, jo ticējumi, kā zināms, ne vienmēr piepildās.Tā kā pēdējās divas vasaras mums uzskatāmi demonstrējušas nepastāvīgu laiku, tad dārga ir katra saulainā diena.
