Pagājušajā nedēļā stājās spēkā Kioto protokols. Parakstot šo starptautisko dokumentu, vairākas rūpnieciski attīstītas valstis ir vienojušās samazināt siltumnīcas efektu pastiprinošu gāzu izplūdi atmosfērā.
Pagājušajā nedēļā stājās spēkā Kioto protokols. Parakstot šo starptautisko dokumentu, vairākas rūpnieciski attīstītas valstis ir vienojušās samazināt siltumnīcas efektu pastiprinošu gāzu izplūdi atmosfērā, lai novērstu daudzu zinātnieku prognozēto dabas katastrofu gadījumā, ja šī apņemšanās netiktu īstenota.
Pavisam Kioto protokolu atbalsta 141 valsts.
Pieļauju, ka līdz šim lielai daļai Latvijas, tai skaitā Valkas rajona iedzīvotāju termins “Kioto protokols” bija diezgan vienaldzīgs. Kaut kur tālajā pasaulē sākusies kaut kāda globālā sasilšana, no kuras nedaudz pakusuši ledāji un šur tur radušies plūdi. Tā sakot, mums pietiek savu problēmu, bet lielvalstis ar savām galā lai tiek pašas. Janvāra sākumā Latvijā notikusī vētra parādīja, ka mūsu valstī Kioto protokolā paredzēto pasākumu veikšana ir tikpat nozīmīga kā vissvarīgākās valsts attīstības programmas. Jāpiekrīt ANO zinātniekiem, ka draudošās dabas katastrofas bīstamība ir daudz aktuālāka par šodienas sarežģītākajām problēmām, pasaules mērogā tā ir nozīmīgāka pat par cīņu pret terorismu. Proti, nav jēgas nedz šai cīņai, nedz daudzu dabas un dzīvnieku aizsardzības problēmu, nedz saimniecisko jautājumu atrisināšanai, ja viss panāktais neilgā laikā var aiziet postā. Latviju šajā ziņā Dievs vēl lutina. Ir bijusi tikai viena liela vētra, bet tik un tā sekas būs jūtamas vēl diezgan ilgi. Tas tādēļ, ka visvairāk stiprā vēja brāzmās ir cietuši meži. Daudzos privātajos mežos guļ nokrituši desmiti un pat simti koku. Ne visi šo platību īpašnieki ir finansiāli spējīgi uzreiz iztīrīt visas cirtes, bet tas nozīmē, ka kritušo koku stumbros savairosies dažādi kukaiņi, kuri apdraudēs gan apkārtējos mežus, gan agrokultūras saimniecībās. Tā, protams, ir tikai neliela daļiņa no draudošā posta, kas var izcelties. Klimatiskajām izmaiņām turpinoties, vētras mūsu valstī kļūs par parastu parādību, reti nebūs arī ūdens plūdi lielu ūdenskrātuvju tuvumā, nerunājot nemaz par dažādu slimību savairošanos, jo pārmaiņas klimatā nodrošinās dzīvotspēju tādiem vīrusiem un baktērijām, kādas līdz šim mūsu valstī nav konstatētas. Nesen kāds dabas zinātnieks pa radio paziņoja, ka gluži reāla kļuvusi kādas svešzemju odu sugas iedzīvināšanās Latvijā, kas, pēc viņa domām, jau sākusies. Šo kaukaiņu kodiens izraisa smagu saslimšanu. Šie drūmie fakti ir tikai daži izrauti fragmenti no iespējamās šausmu mozaīkas, kas izveidosies, globālajai sasilšanai turpinoties pašreizējā tempā. Ja to neapturēs, tad pēc kārtējā negaisa lauku māju saimnieki nevarēs atviegloti nopūsties, ka attiecīgā gada lielākā vētra, paldies Dievam, viņu ēkām neko nav nodarījusi, jo drīz vien būs gaidāms nākamais negaiss. Šo iemeslu dēļ Kioto protokols ir ļoti nozīmīgs katram Latvijas valsts iedzīvotājam.
Pasaules mērogā globālās sasilšanas gadījumā kataklizmas būs vēl lielākas un ietekmēs dzīvi arī Latvijā. Piemēram, ja Kioto protokols neglābs pasauli, Āfrikā kļūs lielāki tuksneši un pieaugs bads. Tas šajā kontinentā ir jau tagad, un tādēļ Latvija nevar iegūt pilnā apmērā nepieciešamo palīdzību nabadzības novēršanā, kas ir paredzēta Eiropas Savienības (ES) nabadzības apkarošanas mērķprogrammās, kaut arī Latvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā. Pēc ES politiķu skaidrojuma, Āfrikā, lūk, šī situācija ir smagāka, un tādēļ atbalsta finansējuma lielākā daļa aizplūst uz šo kontinentu. To, cik šādos apstākļos ir grūti pierādīt, ka Latvijai arī vajadzīga palīdzība, pirms kāda laika intervijā “Ziemeļlatvijai” apliecināja Eiroparlamenta deputāts Ģirts Kristovskis.
Kioto protokolā prognozēto negāciju pētnieku pašreizējās prognozes, ka situācija var vienīgi pasliktināties, apstiprina fakts, ka ASV joprojām nav piekritusi parakstīt šo dokumentu, jo tā izpilde kaitējot lielvalsts ekonomikai. Šīs prognozes nav nekāds jaunums. Par pastardienu rakstīts arī Bībelē, un līdz šim šajā grāmatā paredzētie notikumi ir precīzi piepildījušies. Vai dabas katastrofu rezultātā civilizācijas bojā eja tādā gadījumā ir neizbēgams iznākums mūsu dzīvei? Tad atkal jāieskatās Bībelē. Dievs Jonam Ninives iedzīvotājiem lika paziņot, ka pilsēta un viņi ies bojā, bet ninivieši atgriezās no grēkiem, un pilsēta palika. Tas nozīmē, ka kļūdas ir iespējams labot. Vai Latvija, kurai janvāra vētra nodarījusi lielu postu, joprojām it kā sava labuma dēļ klusēs un neprotestēs pret ASV nevēlēšanos parakstīt minēto protokolu — tāds ir jautājums. Vēlēšanās iegūt stipru aizstāvi mūsu valsti jau ir ierāvusi morāli nepieņemamā avantūrā — Irākas okupācijā. Cik tālu savas drošības dēļ mēs esam gatavi piekrist nepatiesajam — tāds ir otrs jautājums.
