Smiltenes novada deputātu rokās ir nodota Smiltenes kinoteātra “Kino 80” nākotne. Domniekiem jāizlemj, vai kinoteātris turpinās darboties arī pēc kultūras un sporta centra ēkas renovācijas, vai arī 85 gadus ilgajai kino rādīšanai Smiltenē tiks pielikts punkts.
Visu noteiks tas, vai Smiltenes novada dome piešķirs aptuveni vairākus desmitus tūkstošus latu digitālās kino aparatūras iegādei. Kinoteātris ir pašvaldības iestāde.Vecais aprīkojums vairs nederēsKinoteātra “Kino 80” bijušais darba organizators Gunārs Liedags nosūtījis garu vēstuli Smiltenes novada domei un novada deputātiem. Tajā viņš pamato, kādēļ pēc kultūras nama renovācijas pabeigšanas 2013. gadā kinoteātra darbība ar pašreizējo tehnisko aprīkojumu nebūs iespējama.Šobrīd kinoteātris ir slēgts ēkas remonta dēļ.Pasaulē notiek kinoteātru “revolūcija”, kas atbalsojas arī Latvijā, jo arī šeit sākusies pāreja uz digitālo kino, “Ziemeļlatvijai” skaidro G. Liedags. Vairāk nekā gadsimtu kalpojusī lentes demonstrēšanas aparatūra tiek nomainīta pret moderno digitālo aparatūru. Kinofilmas vairs nekopēs transportēšanai neērtajā lentē, bet gan datoram līdzīgos cietos diskos.Par to Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Aināru Mežuli vēstulē informējusi arī Ilze Roķe, SIA “Forum Cinemas” filmu izplatīšanas nodaļas pārdošanas vadītāja. Ar “Forum Cinemas”, Latvijā lielāko filmu izplatītāju, sadarbojas arī Smiltenes kinoteātris.SIA “Forum Cinemas” plāno tuvākajos trijos gados pāriet uz filmu izplatīšanu tikai digitālajā formātā. “Ieguldot līdzekļus Smiltenes kinoteātra atjaunošanā, mums ir lūgums apsvērt iespēju aprīkot kinoteātri ar mūsdienām atbilstošu digitālo kino aparatūru, lai saglabātu Smiltenes novada iedzīvotājiem turpmāk demonstrēt SIA “Forum Cinemas” izplatītās filmas,” vēstulē pašvaldību aicina I. Roķe.Jaunā tehnika nozīmē kvalitātiLīdz šim Smiltenes kinoteātrī darbojās 1985. gadā uzstādīti projektori, kas sevi pilnībā ir izsmēluši, skaidro G. Liedags.Viņš lēš, ka “Kino 80” nepieciešamais digitālais mazjaudas projektors varētu maksāt aptuveni 40 tūkstošus eiro, bet serveris – 11 tūkstošus eiro. “Tāda cena bija pirms pāris gadiem. Jācer, ka 2013. gadā, kad mums būtu aktuāli iegādāties digitālo kino aparatūru, cenas kritīsies, jo katra prece no Top augstienes kādreiz kļūst par ikdienas ražojumu,” piebilst G. Liedags.Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Latvijā digitālā aparatūra jau ir uzstādīta trijos kinoteātros Rīgā, kā arī Daugavpilī un nesen arī Valmierā. “Ja arī Smiltenē būs digitāls kinoteātris, tad vispirms tā būs iespēja skatīties īstas trīsdimensiju attēla filmas ar efektiem. Jebkurai filmai iegūs ļoti augstas kvalitātes teicami izgaismotu attēlu un tīru skaņu. Digitālais kino ir arī legāla iespēja caur internetu pieslēgties pasaules izcilākajiem kultūras un sporta notikumiem trīsdimensiju vai augstas izšķirtspējas formātā ar “Dolby” skaņu,” labumus nosauc G. Liedags.Pašvaldība nesaka “nē”Pagaidām Smiltenes novada deputāti par kinoteātra nākotni nav sprieduši. Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis apzinās, ka kino modernizācijā vajadzēs lielus ieguldījumus (aptuveni vairākus desmitus tūkstošus latu), bet pagaidām pašvaldībai tādas naudas nav. “Domāsim, ko darīt un no kurienes ņemt naudu. Budžetā ir ļoti daudz citu, varbūt pat vajadzīgāku prioritāšu, taču nesaku, ka kinoteātri slēgsim vai likvidēsim. Tā mēs pagaidām nedomājam. Taču jāsaprot arī tas, ka kinoteātris Smiltenē sevi neatpelna un tiek dotēts. Iemesls tam ir arī gan modernās tehnoloģijas, kā, piemēram, digitālā televīzija, gan salīdzinoši mazais iedzīvotāju skaits novadā,” domā A. Mežulis.Taču domes priekšsēdētājs arī apzinās, ka kinoteātris savā ziņā ir novada prestiža jautājums. Līdz šim Latvijas ziemeļaustrumu reģionā kinoteātri darbojās tikai Valmierā un Smiltenē. Uz Smiltenes kinoteātri brauca skatītāji arī no Gulbenes, Alūksnes un Valkas novada.Par kinoteātra saglabāšanu pilsētā iestājas vietējā kultūras un sporta centra direktore Gunita Ozoliņa. Viņa uzsver, ka Smiltene ir viena no retajām pilsētām Latvijā, kurās ir kinoteātris, un būtu bezatbildīgi to pazaudēt. “Ir jācīnās, jāraksta projekti un jādara viss, lai kino Smiltenē būtu arī turpmāk,” uzsver G. Ozoliņa.Kinoteātris Smiltenē noteikti jāsaglabā, lai pusaudžiem un jauniešiem būtu, ko darīt, spriež smiltenietes Ieva Krapāne un Aija Krapāne. “Mēs kinoteātri vēl neapmeklējam, jo bērns ir mazs, bet vēlāk iesim. Tagad pērkam diskus un jaunākās filmas skatāmies mājās,” piebilst jaunā māmiņa I. Krapāne. A. Krapāne savukārt rosina kinoteātrī rādīt ne tikai spēlfilmas, bet arī uzfilmētus vietējos notikumus, vai arī pamācošas filmas bērniem ar speciālistu komentāru.Smiltenes kinoteātri apmeklē arī jaunieši, piemēram, Sandra Aleksejeva. “Man patīk iet uz kinoteātri, un ja Smiltenē ir tāda iespēja, to arī izmantoju”. Daudzi jaunieši jaunākās filmas gan lejupielādē datorā vai arī skatās filmas tiešsaistē (online) internetā bez maksas.“Viss atkarīgs no tā, kāds kinoteātrī ir apmeklējums, Ja tas ir mazs, nezinu, vai šajos laikos ir vērts ieguldīt naudu jaunā aparatūrā. Jāskatās, cik cilvēkiem no tā ir labums,” savukārt spriež mūziķis Jānis Silakalns.
UZZIŅAI
Kas ir digitālā kino aparatūra?Projektors ar augstu izšķirtspēju un gaismas atdevi.Serveris, kurā ieliek no iznomātāja saņemto disku ar filmu un kurš ir saslēgts ar internetu.“Dolby” skaņas procesors.
UZZIŅAI
Ieguvumi no digitālā kinoteātra Smiltenē (vērtē Gunārs Liedags)Apkalpos bijušā Valkas, Alūksnes un Gulbenes rajona iedzīvotājus, radot lielāku apmeklējumu un biļešu ieņēmumus.Pelnīs ar trīsdimensiju kinoizrādēm, kas ir par lielāku samaksu, un izraisīs lielu vietējo un apkārtnes ļaužu interesi.Kinoteātris tāpat kā līdz šim cels novada prestižu.Būsim saglabājuši nepārtrauktu piekļuvi kinomākslai 85 gadu garumā.Arī turpmāk pirmizrādēs varēs redzēt labākās Latvijā uzņemtas filmas.
