Šoruden Valkas pagasta «Dravnieku» māju saimniece Edīte Ābena varēs priecāties par labu vīnogu ražu.
Šoruden Valkas pagasta “Dravnieku” māju saimniece Edīte Ābena varēs priecāties par labu vīnogu ražu. Par to liecina ogu lielie ķekari ap saimniecības ēku augošajā vīnogulājā.
No trīs nelieliem stādiņiem saimniecei dažos gados ir izaudzis liels vīnogulājs. E. Ābena audzē šķirnes “Zilga” vīnogas un apliecina, ka arī mūsu laika apstākļos tās var nogatavoties gluži saldas. “Sākumā stādus pirku tirgū, bet te tie neieauga. Tad man trīs stādiņus iedeva paziņa Dzintra Šaldere, un nu ir vīnogulājs, ka prieks skatīties,” atzīst E. Ābena.
Viņa jau otro gadu savā 23 hektāru lielajā palīgsaimniecībā nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Pašlaik pēc dokumentiem E. Ābenas saimniecībā notiek pārejas periods. Saimniece tur divas govis un dažus teļus, audzē četras cūkas, ir iekopusi apmēram 20 jāņogu krūmus. Vēl viņai ir ķirši un ābeles. Ķiršus, jāņogas un cūkgaļu viņa iespēju robežās pārdod. E. Ābena uzskata, ka iegūt bioloģiskās saimniecības statusu nav sarežģīti, ja to tikai ļoti vēlas, jo darba ir daudz.
“Ar ķimikālijām darboties nedrīkst, tādēļ arī visi pienākumi ir darbietilpīgāki. Tomēr labāk tā, nekā zemē iestrādāt ķimikālijas, jo, pēc manām domām, mums viss jau ir pārlieku saķimizēts. Kad aizgāju pensijā, domāju, ko darīt, jo kaut ko vajadzēja iesākt. Bez darba tā uzreiz bija grūti palikt. Sapulcināju domubiedru grupu, un mēs uzaicinājām ciemos bioloģiskās lauksaimniecības speciālistus. Grupa vēl tagad nav izirusi, un visi ir apņēmības pilni arī šoruden turpināt mācības pie zinošiem speciālistiem. Ļoti daudz jauna uzzinājām no Priekuļu speciālistes Olgas Gobrānes. Viņa pie mums atveda arī citus erudītus speciālistus,” stāsta E. Ābena.
“Dravnieku” saimniece piekrīt, ka intensīvajā lauksaimniecībā var saražot vairāk produkcijas, tomēr ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm iegūtā pārtika ir kvalitatīvāka. “Kaut ilgus gadus esmu nostrādājusi lopkopībā, nevarēju iedomāties, ka kvalitatīvu un ļoti garšīgu cūkgaļu var iegūt, barojot cūkas ar āboliem. Pērn bija izcili labs ābolu gads. Tad es šim dzirdētajam ieteikumam paklausīju un ābolus devu arī cūkām. Jāatzīst — gaļa tiešam bija garšīgāka, savukārt āboli neaizgāja bojā neizmantoti,” apliecina E. Ābena.
Saimniece zina arī daudz knifu, kas palīdz pasargāt augus no kaitēkļiem bez ķīmisko aizsarglīdzekļu pielietošanas. Nereti gluži dārgas ķimikālijas var sekmīgi aizstāt ar pelnu šķīdumu. “Nekādu noslēpumu jau patiesībā nav. Zeme jāapstrādā tikai tad, kad tas pēc dabas nosacījumiem jādara, tāpat jārīkojas arī sējot, un gluži labi var iztikt bez ķīmijas. Protams, darba ir vairāk, bet tas atmaksājas,” atzīst E. Ābena.
