Atverot avīzes, redzam, ka aizvien vairāk vietas aizņem sludinājumi ar darba piedāvājumiem. Statistiķi apgalvo, ka bezdarbnieku skaits ir apmēram deviņi procenti darbspējīgo iedzīvotāju.
Atverot avīzes, redzam, ka aizvien vairāk vietas aizņem sludinājumi ar darba piedāvājumiem. Statistiķi apgalvo, ka bezdarbnieku skaits ir apmēram deviņi procenti darbspējīgo iedzīvotāju.
Kaut kas nav kārtībā. Kāpēc veidojas šādas attiecību šķēres. Legālo miljonāru skaits Latvijā nemitīgi aug. Diemžēl nabago daudzums arī. Speciālisti vietā un nevietā runā par valsts ekonomikas pārkaršanu, jo, lūk, algas strādājošajiem kāpjot pārlieku strauji. Manu paziņu lokā tā nav, gluži pretēji — samaksa par darbu nemainās pat tik daudz, cik pieaug inflācija. Iedzīvotāji bankās aizņemas milzīgas summas. Tēriņi aug, bankas pelna un cenšas aizdot pēc iespējas vairāk naudas. Nupat runājos ar kādu kolēģi, kura žēlojās, ka šovasar ar meitu varēs aizbraukt tikai divu dienu ekskursijā uz Lietuvu. Nepieciešamos 80 latus neesot bijis viegli atlicināt. Pirms pieciem gadiem 10 dienu atvaļinājumam Norvēģijā varējusi iekrāt vieglāk. Algā saņemtā naudiņa jāskaita aizvien rūpīgāk. Kas notiek? Nav jau grūti sarēķināt, ka, nepalielinoties algai, piecu gadu laikā faktiskie ieņēmumi inflācijas dēļ ir samazinājušies gandrīz par trešdaļu. Un tā katru mēnesi.
Runas par tautas izmiršanu it kā tiek uztvertas abstrakti. Šogad pirmajos piecos mēnešos Valkas rajonā mirstība piecas reizes pārsniedz dzimstību. Valsts mērogā iedzīvotāju skaits katru gadu samazinās par padsmit tūkstošiem. Nenotiek pat iedzīvotāju atražošana. Daudzi tūkstoši aizbrauc pelnīties ārzemēs. Kurš gan pamestu mājas un ģimeni, ja varētu nopelnīt tepat. Nodarbinātības valsts aģentūra ziņo, ka valstī visvairāk trūkst pārdevēju un augstas kvalifikācijas profesionāļu. Kamēr tikai neliels procents darba ņēmēju saņems cilvēka cienīgu algu, problēmu kļūs aizvien vairāk. Protams, daba tukšumu nemīl, tāpēc Latvijā ieradīsies citvalstnieki, kuri būs gatavi strādāt par zemu atalgojumu. Šis process audzēs tādas problēmas, kādas pagaidām reti vērojamas. Lai paskatāmies uz Franciju un citām Vecās pasaules valstīm, kur nerimst grautiņi un etniska rakstura konflikti.
Dzirdams, ka valsts gaišākie prāti veido Nacionālās attīstības programmu. Cerams, ka jau pirms nākamās Saeimas vēlēšanām varēsim ar to iepazīties un lasīt darbaspēku resursu un izvietojuma analīzi. Diezin vai eksistē kaut kādi brīnumlīdzekļi, lai valstī veidotos plašs un gana pārticis vidusslānis.
