Viena no mūsdienu realitātēm ir cilvēku domāšanas negatīvisma pārpilnība, ko veicina un uztur interneta komentāru iespējas. Pasaulē nav nekā tāda, kas nedotu iespējas izpausties negatīvu viedokļu anonīmajiem sludinātājiem. Brīžam liekas, ka pat Saules plankumi viņu izpratnē rodas no citu cilvēku ļaunajiem nodomiem vai vismaz citu līdzpilsoņu traģiskām nepilnībām. Minētā parādība attiecināma ne tikai uz trūcīgi izglītoto cilvēces daļu, bet nupat sāk pārņemt arī dažu lielvaru augstākos slāņus, piemēram, par to liecina ASV tagadējā prezidenta uzvedība, kas nule sāk izpausties kā visas pasaules apdraudējums. Brīžam nākas domāt par to, ka tādu kā kreilisku domāšanu nosaka kosmiskais saprāts tajā izpratnē, kādā to apraksta kvantu fizikas mūsdienīgās teorijas. Jo tas nu gan laikam jāsaprot, ka tā apziņa, kas kopēja kvantu enerģētiskajiem laukiem, zināmā mērā ietekmē arī mūsu smadzeņu darbību, ja reiz ļauj ar informāciju apmainīties gan zaļajiem augiem, gan baktērijām.
Bet lai šoreiz izpaliek globālie aspekti, mūsu ikdienu ietekmē pavisam reālu līdzpilsoņu kreiliskās domāšanas izpaudumi, kas gāžas pār katru no mums gan no interneta feisbukiem, gan no sadzīviskām purpināšanām un nereti arī kategoriskiem publiskiem paziņojumiem. Šo cilvēku izpratnē, teiksim, Saeimā, nav ievēlēts pilnīgi neviens jēdzīgs deputāts, par ministriem nemaz nerunājot, kaut faktiski paši piedalījušies balsošanā. Ne mūsu valstī, ne vispār nekur pasaulē nav uzcelta neviena jēdzīga māja, nekur neviena šosejas kilometra, kas būtu uzbūvēts pareizi, pat neviena puķīte apstādījumos nav iestādīta pareizi. Re, nupat Valkā atklāts jauns monuments, ko radījuši mākslas pasaulē atzīti skulptori, bet kreiliskās domāšanas ļautiņiem viss izdarīts galīgi greizi.
Atļaušos mazliet ironizēt par kādu vīru, kurš publiski paudis sašutumu, ka monuments uzcelts nepareizā vietā. Vajadzējis, lūk, laukumā pie baznīcas, lai iebraucēji Valkā to varētu ērti ieraudzīt. Mīļo cilvēk, jūs braucat no nepareizās puses, jums jābrauc no robežas puses, no Igaunijas, tad iebildumi neradīsies.
Nevarētu gan apgalvot, ka līdzīgu negatīvisma domāšanas recidīvu nebūtu bijis pirms interneta laikmeta, tikai tad bija mazāk iespēju palikt anonīmam. Padomju laikos viens otram stāstījām politiskas anekdotes, bet tā bija mazliet intelektuālāka izpausme. Toties sākot ar laiku, kad dibinājās Tautas fronte, slūžas bija vaļā pašu zemāko instinktu izpaudumiem. Kad atceros pirmās rajona Tautas frontes konferences, tad ik reizi normālu domu apmaiņu traucēja tie, kuriem galvenā tēma bija veikalos pārdodamo deficīto preču, viņuprāt, pareiza sadale. Tieši par šo tēmu tika rīkoti ne visai kulturāli uzbrukumi tā laika rajona amatpersonām. Bija pat brīdis, kad Smiltenē cienītais skolotājs Elmārs Nātra, kurš pats bija liels brīvdomātājs jau no studiju gadiem, lūdza vārdu un aicināja runātājus izturēties kulturāli vismaz attiecībā pret sievietēm. Tas tik ļoti bija sakaitinājis dažus Smiltenes jaunekļus, kuru iecerēs ietilpa visu graut, lai pēc tam grābtu, ka sāka rīkot neķītru uzbrukumu kampaņu pret skolotāju, izmantojot anonīmus uzrakstus uz afišu stabiem un līdzīgi. Jo toreiz vēl nebija interneta. Cik zinu, vēlāk nevienam no šiem jaunekļiem vecās kārtības sagraušana nekādu veiksmi nenesa. Bet drīz vien par to varējām pārliecināties, kad likvidēto kolhozu mantu par pajām saņēma tie, kuri prata vienīgi iegūto “bagātību” pārdot, lai pēc naudas nodzeršanas paliktu pliki un nabagi. Dīvains laiks bija: cilvēki saņēma mantoto bagātību, kas kādreiz piederējusi vectēviem, plus vēl pāris slaucamu govju un šādus tādus dzelžus, bet govis tika nokautas un mantotā zeme aizauga ar tā laika kokvilnu, proti, usnēm. Un pēkšņi bijušie kolhozu pirmrindnieki kļuva par lumpenproletāriešiem, protams, ar žultainu niknumu sirdīs pret visu pasauli.
Dīvainā kārtā dažu ļautiņu izpratnē arī es biju nokļuvis ļauno vaininieku sarakstā, tikai aizvien nesaprotu, kādā sakarībā. No darba Izglītības nodaļā biju aizgājis jau 1979. gadā, nodarbojos tikai ar rakstīšanu un saimniekošanu mazdārziņā. Atmodas laikā attiecos no visiem piedāvātajiem amatiem. Bet dažu sapratnē vienalga biju vainīgs pie deviņdesmito gadu sākuma situācijas. Piemēram, Valkā klīda kāda sieviete pensijas gados, kura skaļi pauda nožēlu par aizgājušajiem labajiem laikiem. Kolīdz viņa ieraudzīja mani, tā tūdaļ skaļā balsī sāka gānīt pastāvošo kārtību, netiešā veidā tēmējot manā virzienā. Ar laiku kļuva skaidrs, ka tante mani uzskatījusi par kaut kādu tur Lielā Tēvijas kara veterānu, kuram galīgi nepieklātos rakstīt avīzītē tādus nekrietnus rakstus. Tipisks kreiliskās domāšanas piemērs. Līdzīgus runas plūdus man nācās uzklausīt arī tolaik, kad krasi pieauga maksa par apkuri, bet mana pensija bija 15 lati mēnesī, arī minimālā alga tolaik bija tikai 28 lati. Godmaņa valdība centās ļaudīm izlīdzēt ar tā sauktajiem apkures taloniem, sedzot daļu izdevumu no knapā valsts budžeta. Tad arī starp talonu gaidītājiem kāds jauns vīrietis bija sazīmējis mani kā galveno vaininieku. Situācija bija tāda, ka manā vietā kāds mazliet jaunāks un sportiskāks vīrs sašutušo dulburi būtu aicinājis uz vīru sarunu aiz stūra. Līdzīgi vienreiz uzvedās arī kāds autobusa šoferītis, kurš bija sazīmējis manī visu nelaimju vaininieku. Nekad neesmu interesējies par minēto cilvēku tālāko likteni, kaut sirdī esmu pārliecināts par viņu skumjo dzīves gaitu, varbūt pat par dzīves gaitu noslēgumu. Raksta sākumā pieminētā kosmiskā saprāta dalība cilvēku likteņu lemšanā man puslīdz izprotama.
Jā, jā, es aizvien pieturos pie Mahatmas Gandija atziņas, ka Dievs nav personība, bet gan spēks, proti, enerģija, un to patiešām pierāda mūsdienu kvantu fizikas pētījumi. Šeit gan piebildīšu, ka esmu jau piecdesmitajos gados klausījies profesora Ernesta Karpovica lekcijas, kur viņa iemīļota tēma bija tieši kvantu fizikas sasniegumi. Tā tolaik bija ļoti liela uzdrīkstēšanās, kad tika skaidrots par kvantu izpausmi viļņu veidā, atturoties atklāti paust tikai to, ka šie enerģijas viļņi ir apveltīti ar apziņu.
Bet tie, kuriem gribas domāt, ka ir varen gudri, labpatīk tam visam neticēt, jo tikai tad viņi var pa pilnam izvērst savas aktivitātes interneta anonīmajās lappusēs. Pēc tam mediķi šausminās, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem pats īsākais mūža ilgums Eiropā.
