Pie “Ziemeļlatvijas” pēc palīdzības vērsies lauksaimnieks Andris Pauls-Pāvuls, kurš jau desmit gadus saimnieko Smiltenes pagasta “Macuļos”. Šoreiz stāsts nav par viņa aitām un gaļas liellopiem, bet vecu kūtiņu un pushektāru zemes, kas atrodas teju “Macuļu” pagalmā, taču esot bezsaimnieka īpašums. Šo lietu lauksaimnieks dēvē par pamatīgu vietējā mēroga ziepju operu, jo pēc viesošanās Smiltenes novada domes Nekustamo īpašumu nodaļā 2012. gadā, par šo īpašumu interesējas nodaļas darbiniece.
“Ziemeļlatvija” parasti neraksta par privātām lietām, taču ir iesaistīta Smiltenes novada pašvaldības speciāliste. Pēc A. Paula-Pāvula stāstā priekšvēsture īpašumu lietām ir visai gara. Pirms kara Smiltenes pagastā atradušies divi “Macuļu” īpašumi – Kalna un Lejas . “Kalna Macuļi” piederējuši Jēkabam Jansonam, bet “Lejas Macuļi” – viņa sievai Mildai, dzimušai Matvejs. Izbijušais rīdzinieks A. Pauls-Pāvuls “Macuļus” no vairākiem tiešajiem mantiniekiem iegādājās 2004. gadā. Jau tolaik viņš konstatēja, ka mantiniekiem nav izdevies atgūt vēsturisko Macuļu kūti, jo tā 1993. gadā pirms īpašuma denacionalizācijas nošķirta par pajām. “2004. gadā Smiltenes pagasta pārvaldē uzzināju, ka mirušajam Paulim ir testamentārā mantiniece un devos pie viņas. Guvu apliecinājumu, ka jautājums par kūts reģistrāciju uzkāries gaisā, jo ar privatizāciju kaut kas nav bijis kārtībā, tādēļ savulaik īpašnieks nav izpircis viņam lietošanā piešķirto zemi zem kūts. Testamentārā mantiniece man deva pilnvaru šo jautājumu kārtot,” “Ziemeļlatvijai” stāsta A. Pauls-Pāvuls.
Mainoties likumdošanai, vērsās domēMacuļu kūts (tagadējais nosaukums “Stopiņi”) un zeme zem tās pushektāra platībā ir kā robs “Macuļu” saimnieka īpašumā bez sava piebraucamā ceļa. Visus šos gadus A. Pauls-Pāvuls ir maksājis nodokli par šo īpašumu. Izrādās, ka līdz pat 2012. gadam Latvijā nebija mehānisma šādu gadījumu risināšanai. Tiklīdz mainījās likumdošana, tika noteikta kārtība, kā pašvaldībai jārīkojas ar šādiem bezsaimnieka īpašumiem. “Proti, pašvaldībai tika uzlikts pienākums nopirkto zemi reģistrēt uz sava vārda. Devos uz Smiltenes novada domi pie nekustamā īpašuma nodaļas vadītājas Aldas Zundes, kurai iesniedzu iesniegumu ar vēlmi kūti nopirkt un diezgan paskaļā balsī visu šo izstāstīju. Tolaik nezināju, ka ar viņu vienā kabinetā sēž otra Pauļa Celmiņa meita – nekustamā īpašuma nodokļa administratore Dzintra Stīpniece. Man ir pamats bažām, ka Dzintra Stīpniece par šādu “mantojumu” uzzināja tikai no manas sarunas ar viņas kolēģi, jo nekustamā īpašuma nodokli Pauļa Celmiņa mantinieki nebija maksājuši 12 gadus,” stāsta A. Pauls-Pāvuls.Smiltenes novada domes Nekustamo īpašumu nodaļas nekustamā īpašuma nodokļa inspektore, P. Celmiņa meita D. Stīpniece sarunai ar “Ziemeļlatviju” nepiekrita, piebilstot, ka par šo tēmu nevēlas neko dzirdēt un runāt. Vienīgais, ko izdevās uzzināt ir tas, ka īpašumam “Stopiņi” tiek gatavoti dokumenti ierakstīšanai Zemesgrāmatā.Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis apstiprina faktu, ka 2013. gada 17. janvārī saņemts A. Paula-Pāvula iesniegums, kurā Smiltenes pagasta iedzīvotājs izsaka vēlēšanos iegūt savā īpašumā par samaksu bezsaimnieka īpašumu “Stopiņi”.2013. gada 14. februārī novada dome sniedza atbildi, norādot, ka saskaņā ar Civillikuma 416. pantu, ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 930. panta piezīmi, nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt valstij. “Nekustamo īpašumu par šādu mantu var atzīt tikai tiesas ceļā. Tas nozīmē, ka ieinteresētajai personai ir jāiesniedz tiesā pieteikums par juridiskā fakta konstatēšanu – nekustamā īpašuma atzīšana par bezīpašnieka mantu,” norāda A. Mežulis.
Dome raksta iesniegumu notāramSmiltenes novada dome 2013. gada 17. jūnijā nosūtīja zvērinātai notārei Ilutai Saulietei iesniegumu par mantojuma atklāšanos izsludināšanu, kurā lūgts sniegt ziņas par Pauļa Celmiņa mantiniekiem. “Bet, ja tādi nav apstiprinājušies mantojuma tiesībās uz Pauļa Celmiņa atstāto mantojumu, tad atbilstoši Notariāta likuma 293. panta 1. punktam, 294. pantam, un ņemot vērā Civillikuma 659. panta 1. punktu, izsludināt mantojuma atklāšanos uz mirušā Pauļa Celmiņa atstāto mantojumu, veikt mantinieku uzaicināšanu izteikt savu gribu par mantojuma pieņemšanu, kā arī sniegt informāciju par turpmāko lietas virzību,” norāda novada domes mērs.Iesniegumam zvērinātai notārei pašvaldība pievienoja Smiltenes novada Dzimtsarakstu nodaļas izziņu par Pauļa Celmiņa miršanas reģistrāciju un novada domes izziņu par Pauļa Celmiņa nekustamo īpašumu – par nekustamā īpašuma nodokļa parādu.No Smiltenes novada domes “Ziemeļlatvija” uzzināja, ka pērn 3. septembrī I. Sauliete ziņoja četrām personām, tostarp D. Stīpniecei par tiesībām uz Pauļa Celmiņa mantojumu. Deviņas dienas vēlāk, 2013. gada 12. septembrī, D. Stīpniece zvērinātai notārei iesniedza iesniegumu par mantojuma pieņemšanu un apstiprināšanu mantojuma tiesībās. A. Mežulis informē, ka dome šā gada 9. janvārī saņēma no I. Saulietes rakstu par P. Celmiņa mantojuma lietu, kuram pievienots D. Stīpnieces mantojuma apliecības noraksts. Domes priekšsēdētājs arī apgalvo, ka D. Stīpniece nav izmantojusi dienesta stāvokli kūts un zemes gabala lietas virzībā, jo saņēma uzaicinājumu no zvērinātas notāres.
Zemes vienība piekritīga pašvaldībaiAr Smiltenes novada domes 2014. gada 30. aprīļa lēmumu Nr.7,18.§.6. “Par zemes lietošanas tiesību izbeigšanu” ir pārtrauktas zemes lietošanas tiesības uz pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi 78 personām, tai skaitā arī P. Celmiņam uz zemes vienību “Stopiņi” 0,5 hektāru platībā. Lēmuma 2. punktā noteikts, ka zemes vienības ir piekritīgas Smiltenes novada pašvaldībai. “Pamatojoties uz šo lēmumu, nekustamā īpašuma “Stopiņi” zeme ir ierakstīta Valkas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Smiltenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000534601, tiesneses Aijas Grāves 30. jūnija lēmums,” atklāj Smiltenes novada domes priekšsēdētājs.
Sēdē divi jautājumiNovada domes 24. septembra sēdē bija iekļauts jautājums par nekustamā īpašuma “Stopiņi” nomu. Jautājuma izskatīšanu sēdē atlika līdz konkrētā īpašuma ierakstīšanai Zemesgrāmatā. Pašvaldībā piebilst, ka tam, kurš ierakstīs kūti Zemesgrāmatā, tiks iznomāta arī zeme, kuras īpašnieks ir novada dome.No ētiskā viedokļa Smiltenes novada domes priekšsēdētājs piebilst, ka nav pareizi, ka mantinieki, tai skaitā domes darbiniece D. Stīpniece, visu laiku nepieteicās uz šo īpašumu, bet no juridiskā viedokļa mērs pārkāpumus nesaskata.Jāpiebilst, Zemesgrāmatā kūti uz sava vārda ieinteresētās personas varēs reģistrēt tikai tad, ja tām būs visi īpašuma piederību apliecinoši dokumenti. Ja šādu dokumentu nebūs D. Stīpniecei, arī viņa nevarēs iereģistrēt uz sava vārda īpašumu Zemesgrāmatā. A. Mežulis saka: “Šajā gadījumā atliks tiesiskai ceļš, kur arī Andris Pauls-Pāvula kungs varēs pieteikties, lai iegūtu īpašumā no valsts bezsaimnieka mantu, šajā gadījumā – kūti.”
