Neatkarīgi no vecuma gandrīz katram no mums mājās ir sava mīļlietiņa, vienam vairākas, citam vesela kolekcija. Silvas iedzīvotāja Viļņa Svīķa balss atmaigst brīdī, kad viņš sāk runāt par ziloņiem. Jau divdesmit piecus gadus viņš kolekcionē ziloņu figūras un priekšmetus ar to attēliem.
Smiltenē pirms aptuveni desmit gadiem Vilņa Svīķa ziloņu kolekcija pirmo reizi bija apskatāma izstādē. Visus pārējos gadus vien pats un mājinieki ik pa laikam tiem veltījuši savu skatienu. Pateicoties Smiltenes novada bibliotēkas darbinieču ierosmei, kolekcija nokļuvusi publiskai apskatei.“Jāsaka, nebūšu bēdīgs, ja kādu laiku ziloņi būs prom no mājām,” uzrunājot bibliotēkas darbinieces, teic kolekcijas īpašnieks. Tieši pretēji, V. Svīķis ir priecīgs par pamudinājumu veidot izstādi, jo tas rosinot domāt par kolekcijas papildināšanu.Tās sākums meklējams aptuveni divdesmit piecus gadus senā pagātnē, kad, redzot īstu ziloni, cilvēki mēdza teikt – kā es mājās gribētu zilonīti. Tā pamazām viens pēc otra apzināti un pavisam nejauši pie vīrieša nokļuva ziloņi, tiesa, krietni mazāka izmēra kā iespaidīgie dzīvnieki. Sākotnēji tās vairāk bija mīkstās rotaļlietas, radinieces šūtais spilvens. Visvairāk kolekcijā ir suvenīri, kas uzmanību piesaistījuši veikalos, pamanīti radinieku mājās, uzdāvināti vai atceļojuši līdzi no ceļojumiem. Tālākais, kāds trauks ar ziloņa attēlu, pārvests no Etiopijas, ko V. Svīķim uzdāvinājis labs draugs. Netrūkst arī amizantu stāstu. Viens no tādiem ir par kaklasaiti, uz kuras nodrukāti daudzi miniatūras formas zilonīši. To kādā publiskā pasākumā citam vīrietim pamanījusi kolekcionāra sieva Marika Svīķe. Tiklīdz ieraudzījusi kaklasaiti, viņa nekautrējoties devās pie vīrieša un vaicāja, vai varētu to iegūt kolekcijas papildināšanai, piesolot viņam vietā atdot citu. Viņš piekritis. Viens periods bijis tāds, ka, nākot ciemos, viesi, zinot V. Svīķa aizraušanos, dāvinājuši ziloņus. Silvēnietis atzīst, ka pēdējo gadu laikā kļuvis krietni izvēlīgāks, vairs nepērk katru ziloni, ko ierauga tirdzniecības vietās. Iegādājas tikai tos, kas uzrunā īpaši. Viņš atklāj, ka šī izstāde viņu rosina domāt par kolekcijas papildināšanu. Smiltenes novada bibliotēkas vadītāja Zaiga Krūmiņa priecājas, ka vietējo cilvēku mīļlietiņu kolekciju izstādes bibliotēkā kļuvušas teju par tradīciju. Viss aizsākās ar izstādi pērn un tagad apmeklētāji paši taujājot ne vien par jaunākajām grāmatām, bet arī šāda veida izstādēm.
