Manā dzīvē ir bijuši vairāki interesanti un aktīva darba visnotaļ piesātināti periodi, tomēr vislabāk jutos Atmodas laikā, darbojoties arī izdevumā “Ziemeļlatvija”.
Manā dzīvē ir bijuši vairāki interesanti un aktīva darba visnotaļ piesātināti periodi, tomēr vislabāk jutos Atmodas laikā, darbojoties arī izdevumā “Ziemeļlatvija”. Tiesa, 1989. gadā, kad šis izdevums izveidojās, to sauca par biļetenu, bet apjomā un būtībā tas bija tikpat liels, cik tolaik oficiālais Valkas rajona laikraksts “Mūsu Zeme”. Man bija tas gods maketēt “Ziemeļlatviju” un drukāt tajā Atmodas laika svarīgāko notikumu bildes. Rubrikas avīzei zīmēja pazīstamais karikatūrists Agris Liepiņš. Redaktors Vents Armands Krauklis centās padarīt šo izdevumu pēc iespējas modernāku. Sākumā “Ziemeļlatviju” salika uz linotipa Valkas tipogrāfijā. Ar prieku atceros tipogrāfijas cilvēkus, īpaši Ēriku Sjademi, Veru Demidenko un priekšnieku Valdi Gudrīti, kuri ar entuziasmu piedalījās izdevuma veidošanā.
Tā laika standartiem “Ziemeļlatvija” bija ļoti populāra. Cilvēki to labprāt pirka, un biļetens varēja sevi uzturēt. Sabiedrībā lielu rezonansi izraisīja politiski represēto sarakstu publicēšana, pētījumi par 1941. gada notikumiem un, protams, Atmodas laika aktualitātes Valkā un Latvijā. Esmu pārliecināts, ka “Ziemeļlatvijai” tolaik bija liela nozīme cilvēku mobilizēšanā un iesaistīšanā Tautas frontes un citu nacionālo kustību aktivitātēs.
Biļetens iznāca reizi nedēļā, un pavisam saules gaismu ieraudzīja 45 numuri. “Ziemeļlatvija” nekonkurēja ar “Mūsu Zemi”. Drīzāk tas bija kopdarbs. Protams, tur, kur cilvēki aktīvi darbojas, rodas arī asumiņi, bet tie itin ātri atrisinājās un tika aizmirsti. Ne visos Latvijas rajonos oficiālais laikraksts nepārprotami nostājās Atmodas procesu pusē. “Mūsu Zemē” gan redaktore Silvija Dorša, gan vietniece Mārīte Dzene un puse žurnālistu nešaubījās, ka nav nekā svarīgāka, kā ieņemt aktīvu pozīciju, atbalstot tautas atmodu un publiski to deklarējot.
Abu izdevumu apvienošanās notika 1992. gada februārī. Biļetens “Ziemeļlatvija” savu uzdevumu bija veicis un varēja kļūt par laikrakstu “Ziemeļlatvija”.
Atmodas laiks bija Latvijai svarīgu vēsturisku notikumu pilns. Priecē, ka “Mūsu Zemei” atradās resursi, lai tajos piedalītos, tos fiksētu un komentētu. Atskatoties uz laika posmu no 1988. līdz 1991. gadam, ar lepnumu varam sacīt, ka no Latvijas rajonu laikrakstiem neviens Atmodas procesu atspoguļošanā neiesaistījās tik aktīvi kā mēs. Laikrakstam atradās resursi, lai paralēli procesiem Latvijā rādītu arī Lietuvā, Igaunijā un Maskavā notiekošo.
Tiesa, tolaik laikrakstos bija cita situācija — darbinieku vairāk, transporta izdevumi zemāki, noslogotība vairākas reizes mazāka kā pašlaik, tādējādi bija daudz vairāk laika piestrādāt pie katras publikācijas un vairāk laika piedalīties sabiedriskās aktivitātēs. Katram laikam savas prioritātes.
