Smilteniete Baiba Loce nav fotogrāfe un nav mācījusies foto kursos. Taču viņas uzņemtās saulrietu fotogrāfijas, kas apskatāmas izstādē “Vakara krēsla” Smiltenes novada bibliotēkā, uzrunā ne vienu vien apmeklētāju.
“Kas tā par meiteni?” daži apmeklētāji pat vaicājot bibliotekārēm, vēloties vairāk uzzināt par fotogrāfiju autori.
Laiks, kad pārdomāt dienu
Baiba Loce ir paškritiska, sevi par fotogrāfi neuzskata un arī apzinās, ka viņas darbi nav augstā māksla. Izstādei “Vakara krēsla” ir pavisam cits mērķis, – rosināt cilvēkus vērīgāk ieskatīties dabā un ieraudzīt, cik tā ir skaista.
Proti, Baiba uzskata, ka katra diena un mirklis ir brīnums, kas jāizbauda no visas sirds, jo tas bagātinās cilvēka dvēseli un sniegs pozitīvas emocijas. Pastaigas dabā, it īpaši pa Smiltenes piepilsētas skaistajiem mežiem, ir Baibas hobijs un relaksācijas veids, un tad arī top fotogrāfijas, uzņemtas ar mobilo tālruni vai fotoaparātu. Piemēram, izstādē redzamie saulrieti Smiltenes pilsētas apkārtnē uzņemti no 2011. gada rudens līdz šā gada rudenim.
“Man patīk vērot vakara siltās saules klusuma krāsas, kas aplūkojamas šajā izstādē. Katrai fotogrāfijai ir savs neliels stāsts. Viena stāsta par negaidītu dzīves atgadījumu, cita – par to, cik skaists ir īsais mirklis, kuram ikdienas steigā paskrienam garām nepamanot,” teic B. Loce un piebilst, ka viņas mīļākais gadalaiks ir rudens lapkriša laikā, varbūt tāpēc, ka rudenī ir viņas dzimšanas diena.
Daudzi vaicājot, kāpēc izstādes nosaukums ir “Vakara krēsla”. Tas tāpēc, ka krēsla ir dienas nobeigums, kurā var pārdomāt, kāda šī diena bijusi, kāpēc izvērtusies tieši tāda un ko ikviens pats var darīt, lai katrā dienā jauku un pozitīvu notikumu būtu vairāk nekā sliktu brīžu, aicina Baiba.
Sedziņas tiek mazuļiem
Ikdienā Baiba strādā par dežuranti Smiltenes tehnikumā. Dzīvo Smiltenes pagastā netālu no Līgo kalna, no kura virsotnes arī uzņemtas lielākā daļa fotogrāfiju ar saulrieta ainavām.
Tam, ka skaistos mirkļus var uzglabāt ne tikai atmiņās, bet arī fotogrāfijās, Baibai bērnībā mācījis tētis, jo fotografēšana bijusi viņa hobijs.
Vēl Baibai patīk zīmēt pašas prieka pēc. Sirdij tuvi ir arī rokdarbi. Atsaucoties “Sirds Siltuma darbnīcai”, Baiba notamborējusi sedziņas, zeķītes un zābaciņus priekšlaicīgi dzimušajiem bērniņiem. “Neesmu liela adītāja un tamborētāja, bet šī akcija mani uzrunāja,” viņa atzīst.
Baibas Loces fotogrāfiju izstādi “Vakara krēsla” Smiltenes novada bibliotēkā var apskatīt līdz janvāra vidum.
