Ilgi un grūti tapušie Meža likuma grozījumi ir stājušies spēkā 1. janvārī. Pēc šīm izmaiņām likums nosaka, kādu koku ciršanas apliecinājums meža īpašniekam nav nepieciešams vai ir vajadzīgs.
Apliecinājums nav vajadzīgs, ja cērt kokus savā mežā līdz 12 centimetru diametrā, mērot uz celma. To arī nevajag, ja cērt kokus neatkarīgi no diametra līdz 20 gadus vecās jaunaudzēs, arī sauso un vēja gāzto koku ciršanai mežaudzēs, kurās veselo koku šķērslaukums ir lielāks par kritisko. Par sauso un vēja gāzto koku ciršanu pietiek vien paziņot pirms ciršanas uzsākšanas tuvākajam Valsts meža dienesta (VMD) birojam.Ierobežojumi dabas liegumos“Izcērtamo sauso un vēja gāzto koku daudzums nav ierobežots. Izņēmums ir, ja īpašums atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās: Gaujas nacionālajā parkā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, dabas parkā “Salacas upes ieleja”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, dabas liegumos “Sedas purvs”, “Burtnieku ezera pļavas”, “Vitrupes ieleja”, “Randu pļavas” un “Vidzemes akmeņainā jūrmala”,” informē Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris mežsaimniecības jautājumos Māris Zariņš. Šajās teritorijās sauso un vēja gāzto koku ciršanai ir jāsaņem apliecinājums. Koku ciršanas apliecinājums nav nepieciešams bīstamo koku ciršanai infrastruktūras darbības nodrošināšanai (elektrolīnijas, autoceļi, citi objekti) un ārkārtas situācijās.Koku ciršanai visos citos gadījumos meža īpašniekam ir jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā VMD birojā un jāsaņem ciršanas apliecinājums. To var izsniegt tikai meža īpašniekam – personai, kuras īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā. Tiesiskajiem valdītājiem, kuriem īpašuma tiesības nav vēl nostiprinātas zemesgrāmatā, atļauts izsniegt koku ciršanas apliecinājumu vienīgi sanitārajai cirtei. Ciršanas apliecinājums ir derīgs trīs gadus.Jābūt meža inventarizācijaiM. Zariņš atgādina, ka ciršana ir aizliegta, ja nav veikta meža inventarizācija, izņemot iepriekš minētajos īpašajos gadījumos. Meža likums nosaka, ka īpašniekam jāveic pirmreizējā meža inventarizācija un tā jāatkārto vismaz reizi 20 gados. Par pirmreizēju uzskatāma meža inventarizācija, kura reģistrēta VMD Meža valsts reģistrā pēc 2000. gada 17. marta, kad stājās spēkā Meža likums. Inventarizācija, kura reģistrēta pēc šī datuma, ir derīga turpmākos 20 gadus no reģistrēšanas brīža. Pirms Meža likuma stāšanās spēkā reģistrētās inventarizācijas derīgas tikai tad, ja vēl nav beidzies to noteiktais derīguma termiņš. Piemēram, ja 1998. gadā reģistrētas inventarizācijas derīguma termiņš ir norādīts 15 gadu, tā vēl ir derīga 2012. gadā.Visus jautājumus par koku ciršanu, kā arī citus ar mežu saistītos jautājumus meža īpašnieki var noskaidrot pie apgaitas mežziņa vai VMD birojos. Kura mežziņa pārraudzībā atrodas konkrētais īpašums, var noskaidrot, piezvanot uz virsmežniecību vai virsmežniecības birojiem Valkā, Valmierā, Limbažos. Informācija par mežziņu apgaitām un telefona numuriem ir nosūtīta arī pašvaldībām un tā publicēta laikrakstā “Ziemeļlatvija” 29. decembrī.
