Pneimatiskais ierocis ir ierocis, no kura lodi, bultu vai citu šāviņu izšauj ar saspiestas gāzes palīdzību, savukārt gāzes pistole jeb revolveris ir ierocis, kas konstruktīvi paredzēts tikai patronām ar kairinošu vai paralizējošu vielu saturošas gāzes mikrodaļiņām, lai īslaicīgi iedarbotos uz cilvēka organismu. Savukārt populārākais pašaizsardzības līdzeklis ir gāzes baloniņš, kurš tiek klasificēts kā speciālais līdzeklis, kas pildīts ar sašķidrinātu gāzi, kurai ir īslaicīga kairinoša vai paralizējoša iedarbība. Arī elektrošoka ierīce ir pašaizsardzības speciālais līdzeklis, kura augstsprieguma elektriskais lādiņš īslaicīgi paralizējoši iedarbojas uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.
Tos var iegādāties speciālos ieroču veikalos, kuriem ir atļauja un licence šai komercdarbībai.
Šaujamieroču iegādei jebkurā gadījumā ir nepieciešami personu apliecinoši dokumenti, jo, saskaņā ar likumu, dažu preču iegādei ir vecuma ierobežojumi un veikalam nepieciešams veikt uzskaiti.
Gāzes ieroču iegādei būs nepieciešama derīga pase vai ID karte, lai apliecinātu, ka ir sasniegts 18 gadu vecums un lai pārdevējs varētu korekti norakstīt personas datus, kas kopā ar ieroča sērijas numuru nedēļas laikā tiks aizsūtīti uz Valsts policiju. Tas tiek darīts, lai piereģistrētu ieroci uz cilvēka vārda un šī ir obligāta procedūra gāzes ieroča iegādei.
Mazas jaudas pneimatisko ieroču iegādei arī vajadzīga pase vai ID karte, un šaujamieroci pārdod no 18 gadu vecuma. Lai iegādātos elektrošokerus, nažus, stekus, citus pašaizsardzības līdzekļus un munīciju gāzes un pneimatiskiem ieročiem, jābūt sasniegušam 18 gadu vecumu. Lai iegādātos gāzes baloniņus, pircējam jābūt sasniegušam 16 gadu vecumu. 1. klases pirotehnikas iegādei ir jābūt sasniegušam 14 gadu vecumu. 2. un 3. klases pirotehnisko izstrādājumus var iegādāties no 18 gadiem.
Lai varētu iegādāties medību, sporta vai pašaizsardzības šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci (virs 12 džouliem), ir nepieciešams saņemt ieroča iegādāšanās atļauju un pēc ieroča iegādes un reģistrācijas – ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju. Tas jādara Valsts policijā, kur arī izstāstīs kārtību, kādā var šīs atļaujas saņemt, atsevišķos gadījumos jākārto arī šaušanas praktiskie un teorētiskie eksāmeni, jānokārto medicīniskā izziņa, arī jāiziet pirmās palīdzības kursi.
Šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju aizliegts izsniegt fiziskajai personai, kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu — pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, vai kura kriminālprocesā ir apsūdzētais vai aizdomās turamais. Vēl ir aizliegums ieroci iegādāties personai, kura administratīvi sodīta par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, par sīko huligānismu, par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga vai karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes. Tāpat aizsardzības līdzekļu un ieroču iegāde, glabāšana ir aizliegta cilvēkam, kuram ierobežotas (atņemtas uz laiku) ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesības vai tiesības nodarboties ar komercdarbību ieroču aprites jomā, par kuru Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka persona ieroci var pielietot ļaunprātīgi, apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai drošību..
Kukaiņu dzēlieni var radīt nopietnas sekas
Vasaras karstie mēneši ir laiks, kad īpaši aktivizējas bites, lapsenes un irši – ne vienam vien neuzmanīgajam nācies izjust šo kukaiņu nepatīkamo dzēlienu. Lielākoties bišu, lapseņu un arī iršu dzēlieni izraisa vien vieglu tūsku, apsārtumu un niezi. Sākoties alerģiskai reakcijai, diemžēl sekas mēdz būt arī daudz nopietnākas. Piemēram, vienā no apdrošināšanas uzņēmumiem saņemts atlīdzības pieteikums, kad kādam vīrietim pēc irša dzēliena iestājies anafilaktiskais šoks un viņš diemžēl miris.
Vasaras otrajā pusē, kad tiek novākta augļu un ogu raža un ir aktīvākais ievārījumu gatavošanas laiks, sarosās kukaiņi, kuriem patīk šī smarža. Tas nozīmē, ka šajā laikā jābūt īpaši piesardzīgiem, jo ir gadījumi, kad kukaiņa kodums nebeidzas tikai ar tūsku, niezi un apsārtumu. It īpaši bīstamas ir situācijas, ja lapsene iedzeļ mutē vai rīklē, kukaini nepamanot ēdienā vai dzērienā, norāda apdrošināšanas uzņēmuma pārstāve Sandra Pietkēviča. Siltajā laikā jo īpaši jāuzmana dzēriena trauks, kurā kukainis var būt iekritis: bīstamākās ir skārdenes un tumšas pudeles, kurās kukainis nav redzams. Tāpat jābūt piesardzīgiem izbraukumos pie dabas, ja tiek ņemti līdzi augļi, tāpat lieki nevajadzētu aiztikt dzēlēju pūžņus un pa dārzu nestaigāt basām kājām vai darīt to uzmanīgi.
Bīstamākie ir irši, jo tie ir pēc izmēriem lielākie un līdz ar to arī toksiskās vielas, ko tie ar dzēlienu ievada cilvēka organismā, ir stiprākas, izraisot spēcīgākas reakcijas. Retos gadījumos diemžēl arī anafilaktisko šoku – sistēmisku reakciju uz kukaiņa toksisko vielu, kas izpaužas asinsvadu, elpošanas un kardiovaskulārās sistēmas bojājumā un ir ar augstu nāves risku, jo attīstās ļoti strauji, brīdina infektoloģe Ludmila Ivančenko.
Galvenās anafilaktiskā šoka pazīmes ir pēc koduma strauji attīstījusies svīšana, pampums, ģīboņa sajūta. Šādās situācijās laika dzīvības glābšanai ir ļoti maz, tāpēc jārīkojas operatīvi – jāizsauc ātrā palīdzība vai, ja kādu iemeslu dēļ tas nav iespējams, cietušais nekavējoties jāved uz slimnīcu.
Infektoloģe iesaka:
◆ vasaras laikā dzērieniem no skārdenēm, pudelēm un citiem traukiem izmantot salmiņus, jo tie gandrīz simtprocentīgi pasargās no kukaiņu bīstamajiem dzēlieniem mutes dobumā un rīklē;
◆ bērniem iespējams iegādāties un izmantot burciņas vai krūzes ar vāciņu un salmiņu, kas ir gan mazajiem interesantas, gan drošas;
◆ izvairīties no staigāšanas ar basām kājām, jo īpaši zem augļu kokiem, kur lapsenes sastopamas visvairāk;
◆ nekad pašiem nemēģināt likvidēt lapseņu vai iršu pūžņus, bet gan uzticēt šo uzdevumu speciālistiem, kas to paveiks profesionāli un droši;
◆ dodoties pie dabas ogot, sēņot, strādāt vai atpūsties dārzā, vilkt apģērbu ar garām piedurknēm un bikšu starām, kā arī izmantot ziedes un dezodorantus pret kukaiņu kodumiem;
Savukārt citi mediķi kā pirmo palīdzību kukaiņu dzēlienu gadījumā iesaka pielikt sāpošajai vietai aukstas kompreses, vislabāk ledu, izvairoties no spirtu saturošiem līdzekļiem. Tūskas gadījumā ieteicams konsultēties ar ārstu vai feldšeri, lai izslēgtu varbūtību, ka pampums izplatās. Ja koduma vietā ir dzelonis, tas jāizvelk ārā, nedrīkst likt klāt zemi. Stipras niezes un sāpīgas tūskas gadījumā, ja sadzeltais cilvēks jūtas labi un nav alerģisks pret zālēm, jāiedzer kāds pretalerģijas līdzeklis, piemēram, suprastīns vai tavegils.
