Šogad 1. janvārī Latvijā stājās spēkā jauns Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, ar kura noteikumiem jārēķinās gan ikvienam ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājam, gan šo pakalpojumu sniedzējam.
Sandra Pētersone
Būtiskākais ir tas, ka jaunais likums paredz ūdenssaimniecības pakalpojuma uzskaiti un norēķinu pēc komercuzskaites skaitītāju rādījumiem jeb ēkas ievada skaitītāja. Likumā noteikta arī dzīvojamo māju ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sadale ēku iekšienē vai citās pakalpojumu lietotāja teritorijās. Atbilstoši likuma prasībām, ar šo sadali saistīto sistēmu apsaimniekošanu organizē un nodrošina dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs.
Smiltenes novadā māju un dzīvokļu īpašnieki vai valdītāji jau ir saņēmuši pašvaldības uzņēmuma “Smiltenes NKUP” izsūtītas informatīvas vēstules par gaidāmo jauno kārtību, un ne viens vien ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājs gaidāmos jaunumus īsti neizprot.
Viens no “Smiltenes NKUP” darbības virzieniem ir dzeramā ūdens ieguve, sagatavošana un piegāde patērētājiem Smiltenes novadā. Ar ko viņiem būs jārēķinās turpmāk, intervijā skaidro šā uzņēmuma valdes loceklis Aigars Vīvuliņš.
– Jaunais Ūdenssaimniecības pakalpojuma likums ir tendēts uz to, lai visā Latvijā sakārtotu ūdenssaimniecības nozari, – norāda A. Vīvuliņš. – Ūdensvadi savulaik, vēl padomju gados, ir būvēti kā pagadās. Tagad neviens pat īsti nezina, kur tie atrodas, jo zem zemes tos redzēt nevar. Brīnumi parādās tajā brīdī, kad ūdensvads saplīst, to vajag remontēt, taču izrādās, ka ūdensvads šķērso pat vairākus pagalmus un rodas jautājums, kas par to atbild? Cilvēks savā īpašumā neļauj rakt, bet mums blakus esošajiem mājokļiem ūdens taču ir jāpiegādā.
Šobrīd ar likumu tiek noteikts tas, ka katrs ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājs savā īpašumā vai valdījumā apsaimnieko savu ūdensvadu. Mums kā pakalpojuma sniedzējam pēc bilances vai apkalpošanā ir tikai maģistrālie ūdensvadi. Jaunais Ūdenssaimniecības likums paredz četru gadu periodā pāriet uz sistēmu, kad no maģistrālā ūdensvada atzara uzliks skaitītāju. Tālākie īpašumi aiz šā pirmā īpašuma, kas atrodas blakus maģistrālajam ūdensvadam, jau skaitās blakuslietotāji (likumā – persona, kura izmanto ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esošo ūdensapgādes sistēmu ūdens saņemšanai vai kanalizācijas sistēmu notekūdeņu novadīšanai). Viņi arī slēgs līgumu ar šo pirmo personu, kuras īpašums ir tuvāk pie maģistrālā ūdensvada robežas. Citādi ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzējs ir ķīlnieka lomā. Smiltenē un arī citā mūsu apkalpošanas zonā bijuši konkrēti gadījumi, kad saplīst ūdensvads un puskvartālam pazūd ūdens, taču remontēt privāto ūdensvadu mēs nedrīkstam. Daudzdzīvokļu mājās, kuras nav mums apsaimniekošanā, neviens pat nezina, kas notiek pagrabos. Cilvēki it kā nelieto ūdeni, bet ūdens skaitītājs ievadā patēriņu uzskaita. Pagrabos jāstaigā ar gumijas zābakiem, bet tas jau nevienu neinteresē, sak, uzskaite man jau ir dzīvoklī.
Pagaidām ūdenssaimniecības likumam ir četrus gadus ilgs pārejas periods. Taču jārēķinās, ka izmaiņas būs un sistēma tiks pakāpeniski sakārtota.
– Kas tagad jau jādara pašiem ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem?
– Pats galvenais, kas viņiem jāsaprot ir tas: ja saplīsīs maģistrālā ūdensvada atzars, tad viņiem pašiem jāatbild par tā remontu. Mēs nedrīkstam remontēt ūdensvadus, kas nav maģistrālie, jo tam ūdens tarifā nedrīkst paredzēt finansējumu.
Otrkārt, ja ūdenssaimniecības pakalpojuma lietotājs ir mājoklis ar vairākiem īpašniekiem, tad viņiem trīs mēnešu laikā no Ūdenssaimniecības likuma stāšanās spēkā jāpilnvaro no sava vidus viena persona, kura slēgs ar mums līgumu. Šis cilvēks arī būs norēķinu veicējs ar mums, taču nevajag baidīties, ka viņš arī vienpersoniski būs atbildīgs. Līgumā juridiski tiks iestrādāta norma, ka solidāri visi ir atbildīgi par patērēto ūdeni un iztērēto naudu.
Lietotājiem arī būs jāierāda vieta, kur mēs par saviem līdzekļiem nodrošināsim komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanu vai nomaiņu, lai varētu veikt sniegto pakalpojumu uzskaiti.
Smiltenes pilsētā būs izmaiņas arī dzīvojamo māju apsaimniekošanas līgumos, arī par ūdens sadalījumu. Ja būs ūdens zudumi, tad būs jāvienojas, kādā veidā mēs tos sadalīsim, piemēram, proporcionāli īpašumu skaitam vai patērētajam ūdenim. Ar katras mājas iedzīvotājiem notiks atsevišķas sarunas. Sanāksmes rīkosim ārpus darba laika, lai cilvēkiem būtu ērtāk.
– Kas, jūsuprāt, iedzīvotājiem radīs lielākās problēmas, ieviešot dzīvē jauno ūdenssaimniecības likumu?
– Neizpratne. Cilvēki domā, ka tikai tas ir mans, kas iztek pa krānu, taču tas, kas notiek mājas pagrabā vai viņa pagalmā, uz viņu neattiecas. Taču, ja tavā īpašumā ir problēmas, tu par tām maksā. Uzskaitīts tiks viss ūdens līdz pat īpašuma robežai. Ūdens zudumi ir ļoti lieli.
Īstenojot ūdenssaimniecības projektus, esam ievērojami samazinājuši ūdens zudumus. Piemēram, Variņos, kur Līvānu māju rajonā izbūvējām jaunos ūdenssaimniecības tīklus un skaitītājus akās salikām uz īpašumu robežām. Atklājās brīnumainas lietas. Cilvēki sāka taujāt, vai tiks uzskaitīts arī tas ūdens, ko viņi patērē kūtiņās un siltumnīcās. Ūdens patēriņš ir pavisam cits. Cilvēki par to līdz šim nemaksāja.
– Jau iepriekš informējām, ka “Smiltenes NKUP” uzsācis sadarbību ar akciju sabiedrību “Kredītinformācijas birojs” un ziņas par parādniekiem nodos šim uzņēmumam tālākai iesniegšanai kredītiestādēm parādnieka kredītspējas vērtēšanai. Vai šis process jau notiek?
– Jau esam iesnieguši AS “Kredītinformācijas birojs” informāciju par deviņām personām. Katru mēnesi sniegsim jaunu informāciju par citiem parādniekiem, kuri par savu parādu neliekas ne zinis un pat necenšas to nomaksāt. Par tiem parādniekiem, kuri godprātīgi savu iespēju robežās cenšas parādu dzēst, informāciju nesniedzam, jo nevēlamies sabojāt viņu kredītvēsturi.
UZZIŅAI
Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums
10. pants. “Pakalpojumu lietotāja pienākumi un tiesības”
Atbilstoši saņemtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veidam pakalpojumu lietotājam ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanai vai nomaiņai;
2) nodrošināt netraucētu pieeju komercuzskaites mēraparāta mezglam, lai varētu veikt tehniski nepieciešamās darbības ar komercuzskaites mēraparātu, kā arī aizsargāt komercuzskaites mēraparāta mezglu un komercuzskaites mēraparātu no bojājumiem;
3) pastāvīgi glabāt visu sava nekustamā īpašuma teritorijā izbūvēto un savā īpašumā esošo ūdensvada un kanalizācijas sistēmu tehnisko dokumentāciju, kurai atbilstoši normatīvo aktu prasībām jābūt pakalpojumu lietotāja rīcībā;
4) uzraudzīt līdz piederības robežai savā īpašumā vai valdījumā esošās ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas sistēmas tehnisko stāvokli un nekavējoties likvidēt jebkuru bojājumu, ja pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu lietotājs nav vienojušies par
citādu atbildības sadalījumu attiecībā uz pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas apkalpošanu;
5) bez saskaņošanas ar pakalpojumu sniedzēju neveikt tādas darbības, kuras apgrūtina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu citam pakalpojumu lietotājam;
6) norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju par tā sniegtajiem pakalpojumiem;
7) slēgt līgumu ar blakuslietotāju par savā īpašumā vai valdījumā esošo ūdensapgādes sistēmu vai kanalizācijas sistēmu izmantošanu, cenu par pakalpojumiem blakuslietotājam nosakot ar uzcenojumu, kas nepārsniedz 10 procentus no regulatora noteiktā tarifa vai pašvaldības noteiktās maksas par attiecīgo pakalpojumu, ja ūdensapgādes sistēmai vai kanalizācijas sistēmai ir blakuslietotājs;
8) informēt pakalpojumu sniedzēju par ūdens piegādes pārtraukšanu blakuslietotājam, ja tas atsakās noslēgt šīs daļas 7. punktā minēto līgumu vai pārkāpj noslēgtā līguma noteikumus tiktāl, ka tas var novest pie pakalpojumu lietotājam sniedzamo pakalpojumu pārtraukšanas.
