Šodiena, 30. aprīlis, ir pēdējā diena, kad Strenču novada Sedas pilsētas iedzīvotāji (dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki) var izlemt, vai ziemā savos mājokļos vēlas saņemt karsto ūdeni.
To viņiem vaicā Strenču novada dome, kas izplatījusi pilsētā aptaujas lapiņas jeb zīmes, lai noskaidrotu, ko Sedas iedzīvotāji domā par karstā ūdens padeves pakalpojuma pārtraukšanu Sedas pilsētā, sākot ar 2020./2021. gada apkures sezonu.
Sirdi izkrata vēstulē redakcijai
Aptaujas lapiņā jeb zīmē ir piedāvāti trīs atbilžu varianti: “par”, “pret”, “lietoju alternatīvo karstā ūdens padeves pakalpojumu (boileru)”. Aizpildītā lapiņa līdz 1. maijam jāiemet Sedas pilsētas pārvaldes pastkastītē.
“Ziemeļlatviju” par aptauju vēstulē informēja kāda Sedas pilsētas iedzīvotāja. Sieviete lūdz laikraksta palīdzību Sedā saglabāt karstā ūdens padevi arī nākamajā apkures sezonā. Aptauju viņa vērtē kā apliecinājumu tam, ka jau no šā rudens dzīvojamajām mājām Sedā pašvaldība karsto ūdeni vairs nepados. Līdz šim apkures sezonā karstais ūdens pilsētā bijis, tā padevi atslēdz orientējoši no maija līdz oktobrim.
“Vasarā mēs lietojam boileru, un arī tad nevar mazgāties, jo vannas istaba ir auksta. Ko tad ziemā darīs? Kā ziemā varēs nomazgāties, ja vannas istaba būs neapsildīta un auksta kā ledusskapis? Kā varēs bērnus nomazgāt? Kā var 21. gadsimtā visu Sedas pilsētu atstāt bez karstā ūdens?” sieviete raksta vēstulē (vēstules autores vārds redakcijai ir zināms, bet savu uzvārdu viņa nenosauc, jo citādi pēc tam nevarēšot iet uz domi, “ja būs kāds jautājums, tad tikai būs viena atbilde “nē” uz visām problēmām”).
Strenču novada dome aptauju sarīkojusi, lai tiešām izlemtu, ko gaidāmajā apkures sezonā darīt ar karstā ūdens sagatavošanu un padevi uz centralizētajai apkurei pieslēgtajām mājām Sedā. Pašvaldības izpilddirektore Vita Vīksna nosauc divus iemeslus, kāpēc pašvaldības dienas kārtībā parādījies šāds jautājums. “Pirmkārt, Sedā karsto ūdeni patērē tikai apmēram 50 procenti no visiem iespējamajiem lietotājiem, bet pārējie izmanto boilerus. 50 procenti ir maz, rezultātā karstā ūdens izmaksas sanāk dārgas (6,69 eiro par kubikmetru, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli – redakcijas piezīme). Otrkārt, pieaug nemaksātāju skaits. Ņemot to visu vērā, pašvaldībai nav ekonomiski sniegt karstā ūdens pakalpojumu Sedas pilsētā,” skaidro Vita Vīksna.
“Tas ir lēti, pat ļoti lēti, diez vai šis aprēķins ir precīzs. “Smiltenes NKUP” visām apsaimniekošanā esošajām mājām siltajam ūdenim ir uzstādīti siltumenerģijas skaitītāji, kas ļauj precīzi noteikt siltā ūdens cenu,” “Ziemeļlatvijas” taujāts, vai 6,69 eiro par kubikmetra siltā ūdens uzsildīšanu ir daudz vai maz, teic Smiltenes novada pašvaldības kapitālsabiedrības “Smiltenes NKUP” valdes loceklis Aigars Vīvuliņš. Piemēram, Smiltenē vienā no “Smiltenes NKUP” apsaimniekošanā esošajām daudzdzīvokļu mājām martā siltā ūdens uzsildīšanas cena bija 9,67 eiro par vienu kubikmetru, ieskaitot PVN. “Smiltenes NKUP” uzsver, ka ūdens uzsildīšanas vienības cena katrā daudzdzīvokļu mājā var būt atšķirīga. Daudzdzīvokļu mājām ir atšķirīgi tehniskie risinājumi siltā ūdens piegādei patērētājiem, kā arī tā ir atkarīga no katrā mājā patērētā karstā ūdens apjoma un patērētās siltumenerģijas.
Aigars Vīvuliņš arī apstiprina, ka pašvaldība, piemēram, parādu dēļ drīkst atslēgt karsto ūdeni apkures sezonā. “Nevar tik vienkārši atslēgt auksto ūdeni. Tad patērētāji noteiktajā termiņā jābrīdina iepriekš. Izmaksas par pakalpojumu kādam ir jāsedz, un, ja cilvēki paši nesaprot, ka ir jāsamaksā par saņemto pakalpojumu, tad pakalpojuma sniegšana ir jāpārtrauc. Diemžēl tādā veidā cieš arī tie, kuri ir godprātīgi maksātāji,” atzīst Aigars Vīvuliņš un piebilst, ka Smiltenē maksājumu disciplīna ir salīdzinoši laba, arī tāpēc, ka parādi tiek piedzīti caur tiesu.
Jāpērk boilers
vai jāiet uz Pestīšanas armiju
Pagaidām Strenču novada pašvaldība vēl nav izlēmusi, ko darīt, jo gaida, kad noslēgsies Sedas iedzīvotāju aptauja un kādi būs apkopotie cilvēku viedokļi. Sedas pilsētas pārvaldes vadītājs Aleksejs Jefimovs jau apskatījis līdz 28. aprīlim aizpildītās anketas un secina, ka atbildes ir “puse uz pusi”, karstā ūdens gribētāju un negribētāju skaits ir aptuveni vienāds.
“Vieni cilvēki grib karsto ūdeni ziemā, jo tad vannas istabā dvieļu žāvētājs būs silts un līdz ar to vannas istabā būs silti. Citi nelieto karsto ūdeni, jo viņiem ir savs boilers visu gadu un viņiem karstais ūdens, ko padod pašvaldība, nav vajadzīgs,” par situāciju Sedā stāsta Aleksejs Jefimovs.
Ja notiek tā, ka pašvaldība patiesi no šā gada rudens karstā ūdens pakalpojumu Sedā vairs nesniegs, neapskaužamā situācijā nonāks cilvēki, kuru mājokļos nav boilera ūdens uzsildīšanai ar elektrību. Ja nav naudas, lai boileru nopirktu, tad pašvaldības izpilddirektore iesaka vai nu izmantot Pestīšanas armijas Sedā piedāvāto iespēju nomazgāties, vai arī doties uz ēku, kur atrodas Sedas pilsētas pārvalde un kur otrajā stāvā ir publiski pieejama dušas kabīne.
Taču tas nav tas, kas nomazgāties pašiem savā dzīvoklī, turklāt vēl ir jāmazgā apģērbs, tāpat silto ūdeni vajag citos gadījumos. Turklāt vēl nav zināms, kas ir dārgāk – sildīt ūdeni ar elektrību (boileri) vai pirkt karsto ūdeni no pašvaldības.
Taču karstā ūdens padeves nākotni Sedā izlems paši iedzīvotāji, piedaloties Strenču novada domes rīkotajā aptaujā un pasakot savu viedokli. Sieviete, kura uzrakstīja vēstuli “Ziemeļlatvijai”, gan netic tam, ka šāda aptauja būs objektīva. “Tādas aptaujas lapiņas savās interesēs var sarakstīt, cik vajag, jo tās ir bez uzskaites. Turklāt liela daļa Sedas iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Viņi nemācēs lapiņas aizpildīt. Manā mājā lapiņas jau mētājas zemē, atzīmes tajās ir izdarītas. Tā ir tāda bērnu spēle. Vai tā var risināt tik nopietnus jautājumus?” vēstulē viedokli pauž Sedas iedzīvotāja un uzskata, ka jautājumu par karstā ūdens pakalpojumiem vajadzēja risināt iedzīvotāju sapulcēs tad, kad varēs runāt ar Strenču novada domes vadību dzīvajā.
“Tagad izmanto situāciju, ka klātienē nevar ar priekšnieku parunāt. Priekšnieki kā paši izlems, tā arī būs. Ko pa telefonu var izrunāt… Viņi jau nerunā. Kad viņiem zvana, īsi atbild – “mums nav laika, ko jūs mūs traucējat”, un noliek klausuli,” vēstulē sirdi krata Sedas iedzīvotāja.
Pašvaldība gaida
aptaujas rezultātus
Vita Vīksna skaidro, ka sākotnēji jautājumu par karstā ūdens padevi Sedā patiesi bija paredzēts izskatīt iedzīvotāju sanāksmēs ar namu apsaimniekotāja līdzdalību un nodot balsošanai, taču tam svītru pārvilka Latvijā ieviestā ārkārtas situācija ar pulcēšanās ierobežojumiem. Aptauju pašvaldība sarīkoja, lai vismaz šādi noskaidrotu cilvēku viedokli.
“Pēc faktiskajiem rādītājiem mums (Strenču novada pašvaldībai – redakcijas piezīme) jau tagad sanāk, ka karstais ūdens Sedā būtu jāatslēdz, jo tā patēriņš ir ļoti mazs, turklāt ir arī cilvēki, kuri to patērē nelegāli, izdomājot dažādas metodes. Domes lēmuma par karstā ūdens pakalpojumu pārtraukšanu no jaunās apkures sezonas šobrīd vēl nav. Pašvaldība vēl neko nav izlēmusi. Gaidām aptaujas rezultātus, bet negribam šā jautājuma izskatīšanu sēdē atlikt uz vairākiem mēnešiem ar domu, ja kādam cilvēkam vēl nav boilera, lai viņš bez lielas steigas pagūst to iegādāties un uzstādīt,” skaidro Vita Vīksna.
Pašvaldības izpilddirektore arī piebilst, ka konkrēti viņai neviens Sedas iedzīvotājs nav zvanījis un jautājis, kas tad īsti turpmāk būs ar karstā ūdens padevi Sedā. Iedzīvotājiem nav aizliegts zvanīt pašvaldības atbildīgajiem darbiniekiem un uzdot jautājumus, ja kaut kas nav skaidrs.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka Strenču novada deputāti nolēmuši deleģēt Rēzeknē reģistrētam uzņēmumam SIA “Proel” ražot un tirgot siltumenerģiju Sedas pilsētā līdz 2027. gada 1. septembrim, sākot sniegt pakalpojumus Sedas pilsētā pilnā apjomā no 2020./2021. gada apkures sezonas. Uzņēmums par kurināmo izmantos šķeldu.
V. Vīksna uzsver, ka jautājums par karstā ūdens padevi nav saistīts ar izmaiņām Sedas siltumapgādē. “Par karsto ūdeni Sedā iedzīvotāji maksā pašvaldībai. Mēs (pašvaldība – redakcijas piezīme) tikai pērkam no siltumražotāja siltumu, bet visu pārējo darām paši, arī iekasējam no iedzīvotājiem naudu par saņemtajiem pakalpojumiem. Jā, gribējām, lai Sedā privāts uzņēmums pārņem pilnīgi visu, kas saistīts ar siltumapgādi, bet, zinot Sedas situāciju un patērētāju parādus par komunālajiem pakalpojumiem, neviens uz to neparakstās,” skaidro pašvaldības izpilddirektore.
viedoklis
Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons:
– Aptauja ir iedzīvotāju interesēs, un mūsu piedāvājums, manuprāt, ir vislabākais variants, jo tas ieviestu sociālo taisnīgumu. Mēs domājam par cilvēkiem, lai viņiem gala pakalpojums būtu lētāks. Līdz šim vieni par karsto ūdeni maksājuši godprātīgi, bet citi ir šmaukušies, pat izdomājuši, kā saņemt pakalpojumu, par to nemaksājot. Citi ir neapmierināti, ka mēs pēc likuma starpību starp mājā ienākošo un patērēto siltumu izdalām uz “galviņām”. Godīgajiem maksātājiem tas rada dubultu samaksu. Mēs varētu visas šīs problēmas novērst, precīzi uzskaitīt katru dienu patērēto, bet tas siltā ūdens izmaksas sadārdzinātu tik ļoti, ka cilvēkiem tas nebūs pa kabatai. Savukārt boilers dod iespēju cilvēkam taupīt, regulēt patērēto ūdens daudzumu atbilstoši savam naudas maciņam, tērēt silto ūdeni vairāk vai mazāk. Kas attiecas uz cilpu, kas ir katrā vannas istabā, tā ir domāta nevis vannas istabas apsildīšanai, bet veļas žāvēšanai. To atslēdzot, temperatūra var nokristies tikai par vienu vai diviem grādiem. Vannas istabas atrodas dzīvokļa vidū, nevis pie ārsienas, tieši ar tādu mērķi, lai ar istabas temperatūru sildītu vannas istabu. Tas ir aplams apgalvojums, ka vannas istabā būs auksti, ja ziemā netiks padots siltais ūdens. Šo jautājumu var arī risināt. Ja iedzīvotāji kārtīgi maksājuši apsaimniekotājam un mājai ir apsaimniekošanas naudas uzkrājums, tad viņi var vērsties pie apsaimniekotāja un šo žāvētāja cilpu pieslēgt pie apkures. Tas maksā naudu, un tas ir koplietošanas pasākums. Vēl aicinu iedzīvotājus izvairīties no anonimitātes, ja kādam kaut kas tiek pārmests. Es nezinu nevienu gadījumu, kad kāds no domes būtu pateicis – “man nav laika, es to jautājumu nerisināšanu”. Nevar apvainot visu domi, ir jānosauc konkrēti, kurš pašvaldības darbinieks nav uzklausījis iedzīvotāju problēmas. Savukārt pašvaldības pieredze attiecībā uz sapulcēm rāda, ka parasti cilvēki tur aiziet izklaigāties, bet konstruktīvi neviens negrib runāt. Turklāt sapulcēs izlemt kādu jautājumu tiesības ir tikai dzīvokļu īpašniekiem (pašvaldībai un privātpersonām). Veicot šo aptauju, dodam iespēju izteikties katram. Pārmetumi, ka sapulces nenotiek, izmantojot situāciju ar “Covid-19”, ir nevietā.
