SVA un KMC speciālisti, izvērtējot karstuma radītās problēmas sabiedrības veselībai un ņemot vērā meteorologu prognozes, ka nākamais karstā laika periods varētu sākties jau šajā nedēļas nogalē, atkārtoti atgādina, ka karstais laiks ir bīstams ikvienam.
Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) un Katastrofu medicīnas centra (KMC) speciālisti, izvērtējot karstuma radītās problēmas sabiedrības veselībai un ņemot vērā meteorologu prognozes, ka nākamais karstā laika periods varētu sākties jau šajā nedēļas nogalē, atkārtoti atgādina, ka karstais laiks ir bīstams ikvienam, tomēr īpaši jutīgi pret karstumu ir gados vecāki cilvēki.
Ir svarīgi, lai cilvēki, kuri vecāki par 75 gadiem, it īpaši tie, kas dzīvo vieni vai aprūpes namos, ievērotu piesardzības pasākumus, lai izvairītos no karstuma dūriena un karstuma radīta nespēka. Ja jūs aprūpējat cilvēkus, kuri varētu būt riska grupā, iestājoties karstuma vilnim, ir svarīgi iepriekš plānot savu rīcību, jo šāda iepriekšēja plānošana var samazināt karstuma izraisīto nāves gadījumu skaitu.
Karstajā laikā riskam īpaši ir pakļauti:
• gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kam vairāk par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni vai aprūpes namos;
• cilvēki ar garīgiem traucējumiem, plānprātību, kā arī tie, kas ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību;
• slimnieki, kas ir piesaistīti gultai;
• cilvēki, kas lieto noteiktus medikamentu veidus;
• cilvēki, kuriem ir hroniski veselības traucējumi, īpaši elpceļu vai sirds slimības;
• cilvēki, kas lieto alkoholu vai narkotikas;
• zīdaiņi un mazi bērni, īpaši tie, kas jaunāki par četriem gadiem;
• fiziski aktīvi cilvēki, piemēram, roku darba darītāji, sportisti.
Īpaši karstā laikā cilvēka organisms var pārkarst un zaudēt šķidrumu, un tas var radīt nespēku un izraisīt karstuma dūrienu. Abus šos stāvokļus nepieciešamas novērst nekavējoties.
Simptomi, kam būtu jāpievērš uzmanība:
• galvassāpes;
• slikta dūša;
• intensīvas slāpes;
• miegainība;
• apsārtusi un sausa āda;
• pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās;
• apjukums;
• agresivitāte;
•krampji un samaņas zudums.
Karstuma dūriens iestājas, ja netiek ārstēts karstuma radītais nespēks, bet tas var parādīties arī pēkšņi. Karstuma dūriens izraisa neatgriezeniskus organisma, tostarp smadzeņu, bojājumus vai pat nāvi.
Kā rīkoties īpaši karstā laikā.
• Klausieties paziņojumus radio un televīzijā un sekojiet veselības aprūpes speciālistu sniegtajiem ieteikumiem.
• Ja tiek iepriekš izziņots liels karstums, plānojiet savu dienu tā, lai jūs varētu izvairīties no karstuma.
• Ja iespējams, izvairieties doties ārā no mājas laikā, kad karstums ir visintensīvākais (no pulksten 11.00 līdz 15.00).
• Ja jums tomēr jādodas ārā, uzturieties ēnā. Valkājiet cepuri un gaišas, vieglas un elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma. Ja kādu laiku plānojat uzturēties ārpus telpām, paņemiet līdzi pietiekamu ūdens daudzumu.
• Ejiet vēsā dušā vai vannā, vairākas reizes dienā apslapiniet ķermeni ar aukstu ūdeni, īpaši seju un skaustu.
• Ēdiet kā parasti. Centieties vairāk lietot aukstus ēdienus, it īpaši salātus un augļus, kas satur daudz ūdens.
• Regulāri lietojiet šķidrumu, pat gadījumā, ja nejūtaties izslāpuši — ūdens ar augļu sulu vai pamīšus lietots minerālūdens un dzeramais ūdens ir labākais risinājums.
• Centieties nelietot alkoholu, kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju.
• Vecāki cilvēki ir vairāk pakļauti karstuma izraisītajam efektam. Jūs varat palīdzēt saviem gados vecākajiem radiniekiem vai kaimiņiem, regulāri pie viņiem iegriežoties un atgādinot dzert bieži un daudz šķidrumu. Viņiem būtu jālieto dažādi šķidrumi — gan sulas, gan ūdens. Palīdziet viņiem telpās uzturēt vēsumu, aizverot aizkarus, atverot logus pa nakti vai ieslēdzot ventilatoru, ja nepieciešams.
• Gadījumā, ja uz ielas jums kļūst pārāk karsti, rekomendējam meklēt atvēsinājumu publiskās vietās: veikalos, kafejnīcās ar kondicionēšanas iekārtām, bibliotēkās utt.
Kad būtu jāmeklē mediķu palīdzība:
• Sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai citu veselības aprūpes speciālistu, ja karstuma laikā Jums parādās neparasti simptomi.
• Pievērsiet uzmanību krampjiem rokās, kājās vai vēderā, vieglai apjukuma sajūtai, nespēkam vai miega traucējumiem.
• Parādoties šiem simptomiem, atgulieties uz vairākām stundām, atvēsinieties un lietojiet daudz ūdens vai augļu sulas.
• Meklējiet mediķu palīdzību, ja kāds no šiem simptomiem pastiprinās vai nepāriet.
Atcerieties, ka karstuma dūriens var būt nāvējošs. Tas strauji progresē un var novest pie pēkšņa samaņas zuduma. Ja jums ir aizdomas, ka kādam ir karstuma dūriens, nekavējoties zvaniet neatliekamās palīdzības dienestam.
