Lai atklātu trīs unikālus stāstus par vietējo vēsturi, šonedēļ Kārķu pagastā rosās Latvijas Televīzijas dokumentālā seriāla “Tas notika šeit” radošā komanda. Pirmajā filmēšanas dienā Kārķos ar televīzijas ļaudīm tikās arī “Ziemeļlatvija”.
Trešdien bija pirmā filmēšanas diena, bet šodien vakarpusē vēsturnieki – Gatis Krūmiņš, Edgars Plētiens un Inna Gīle – Latvijas Televīzijas žurnālista Dāvida Ernštreita vadībā kārķēniešiem pastāstīs, ko atklājuši par Kārķiem, un iedzīvotāji varēs nobalsot par interesantāko stāstu. Savukārt šīs nedēļas radošā un izpētes darba rezultāts par Kārķiem būs skatāms Latvijas Televīzijas 1. programmā oktobrī.
Kopīgi pusdienojot pie gleznainās Sedas upes Spiģu alas apkaimē, “Ziemeļlatvija” aprunājās ar televīzijas raidījuma veidotājiem par pirmajiem gūtajiem iespaidiem. Raidījuma vadītājs D. Ernštreits uzskata, ka pirmajā dienā nedrīkst nevienu pārslavēt, bet viņam par Kārķiem radies ļoti labs iespaids.
“Ar pirmajiem satiktajiem kārķēniešiem esmu varējis forši aprunāties. Kā vienmēr visās filmēšanas vietās, sākumā visi saka, ka neko neatceras un neko nezina, bet piektajā sarunas minūtē viņi sāk atcerēties. Mūs interesē pavisam vienkāršas lietas no pašu vietējo piedzīvotā. Iespējams, viņiem tas nešķiet ievērības cienīgs, bet mums šis stāsts ir kā liela balva. Man viena tante pēc izstāstītā stāsta par slaukšanas sacensībām no sava dārza uzdāvināja margrietas. Fantastiski! Es šajā komandā esmu kā plastilīns. Vēsturnieki ir galvenie, bet es esmu kā saistviela starp vietējiem un vēstures izzinātājiem. Reti ir tā, ka radošā komanda ir tik jaudīga un pašus darba rezultāts apmierina,” “Ziemeļlatvijai” atzīst D. Ernštreits.
Savukārt vēsturnieks Edgars Plētiens uzskata, ka šī raidījuma lielākais pluss ir tas, ka tas pievēršas Latvijas mazākajām vietām. Viņam zinātniskā interese ir par viduslaikiem.
“Mēģinu savākt informāciju par senākiem notikumiem un lietām. Katrā mazajā vietā kaut kas ir noticis. Iepriekšējā raidījuma sezonā pabijām piecās Latvijas vietās. Man nav ne mazāko šaubu, ka Kārķos atradīsim interesantus stāstus. Tikai ko mēs uzskatām par stāstiem? Tradicionāli mēs ierobežojam sevi oficiālās vēstures “kastēs” un tur bieži vien arī paliekam. Vai tas nav stāsts, ka te ir bijusi muiža un pēkšņi tā nojaukta? Kāpēc? Mani interesē socekonomiskā vēsture un tā laika domāšanas stils – tātad motivācija, kāpēc cilvēki pieņem lēmumus kaut ko tādu darīt,” skaidro E. Plētiens.
Vēsturnieks Gatis Krūmiņš atgādina, ka ikviens cilvēks, darot kādu lietu, veido nākotnes vēsturi.
“Pat mēs, sēžot pie šī galda Sedas upes krastā, veidojam lokālo vēsturi,” uzsver G. Krūmiņš. Viņam vairāk interesē Latvijas atbrīvošanas cīņas. Uz vietas vācot vēsturiskos materiālus un uzklausot vietējo stāstus, vēsturnieki neidealizē vietējo komūnu.
“Protams, mēs cilājam arī pietiekami nepatīkamas tēmas, pat kaut kādā veidā šokējošas. Reizēm cilvēki nepatīkamās lietas noklusē. Atceros, ka bijām Birzgalē (Ķeguma novadā – redakcijas piebilde), kur vietējās baznīcas nojaukšanā bija iesaistīta liela daļa vietējo. Šo stāstu izceļot, jutām neapmierinātību. Zināma šoka terapija reizēm ir vajadzīga, un mēs – cilvēki no malas – parādām, ka tā ir daļa no vietējās vēstures. Tas kādreiz nāk par labu,” uzskata G. Krūmiņš.
Inna Gīle atzīst, ka viņai patīk un interesē šis televīzijas projekts, jo tā ir vienreizēja iespēja apceļot Latviju un iepazīt vietas, kurās pirms tam nekad nav būts. Ar šo projektu parādām, ka katrā mazākajā Latvijas vietiņā ir daudz interesantu stāstu.
Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
