Lētāk ir laicīgi novērst radušos bojājumus, nekā pēc tam remontēt fundamentāli, kad jau sāk bojāties pamati.
Tā palsmanietim Andrim Vilkastam skaidrojuši ceļinieki, kad uzņēmējs viņiem izbrīnīts taujājis, kāpēc ir sācies remonts asfaltētajā ceļa posmā no Vidzemes šosejas līdz Palsmanei, jo ceļš ir salīdzinoši labā stāvoklī.
Pasūtītājs uz jautājumu neatbild
Tādam skaidrojumam uzņēmējs A. Vilkasts piekrīt un piebilst, ka braucot atsevišķās uz ceļa nofrēzētajās vietās pamanījis šķembas.
“Tātad savulaik asfalts ticis uzlikts par maz,” secina palsmanietis.
Tikai desmitā daļa vietējo autoceļu Latvijā ir labā stāvoklī, un dažāda veida ceļu remontdarbiem Latvijā trūkst 4,5 miljardi eiro, plašsaziņas līdzekļi nesen vēstīja par šopavasar notikušajā ikgadējā ceļu nozares konferencē runāto. Zinot, cik bedraini ir Latvijas ceļi un to, ka remontam trūkst naudas, ne viens autovadītājs patiesi ir pārsteigts, kāpēc remontam izvēlēts tieši asfaltētais ceļa posms no Vidzemes šosejas līdz Palsmanes ciemam. Tas ir bijušais grants ceļš, kas pie asfalta tika 2003. gadā.
Ceļu nozares eksperti “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka ikvienam ceļam ar melno segumu virskārtu ieteicams atjaunot, veicot virsmas apstrādi, ik pēc pieciem gadiem. Tādējādi vajadzēs mazāk līdzekļu, nekā tad, kad ceļa sega jau ir sadrupusi.
Ir prieks par katru Latvijā saremontētu ceļu, it īpaši pagastos, tomēr vaicājām objekta pasūtītājam valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) , kāpēc remontam izvēlēts tieši Palsmanes asfaltētais ceļš, – asfalts sācis drupt, vai ir kāds cits iemesls?
Uz šo rakstiski e-pastā norādīto vaicājumu atbildi nesaņēmām, taču tā tika sniegta uz citiem jautājumiem. Proti, valsts vietējās nozīmes autoceļam V243 Blome – Birzuļi – Palsmane posmā no Vidzemes šosejas līdz Palsmanei (22,23. – 27,46. kilometrs) kopš 18. maija tiek veikti virsmas apstrādes darbi, pirms tam veicot grāvju tīrīšanu un nomaļu apauguma noņemšanu, kur tas nepieciešams. Paredzēta arī caurteku tīrīšana nobrauktuvēs un atsevišķās vietās – asfalta seguma izlīdzinošā frēzēšana un profila labošana ar karsto asfaltu.
Darbus veic SIA “8CBR” un tiem ir atvēlētas 60 kalendārās dienas, kas nozīmē, ka jūlijā darbus plānots pabeigt, informē Anna Kononova, VAS “Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļas vadītāja Būvdarbu līgumcena ir 143 515 eiro (ar PVN).
Pašā būvdarbu noslēgumā ir paredzēta ceļa virsmas apstrāde visā minētajā posmā.
“Man ir prieks, ka šis ceļa posms tika iekļauts attiecīgajā valsts autoceļu sakārtošanas programmā pieciem gadiem un valsts iegulda naudu un atjauno arī vietējos ceļa posmus ārpus Rīgas,” teic Palsmanes pagasta pārvaldes vadītāja Tigna Podniece.
“Atsevišķos posmos, kur tagad tiek frēzēts, manuprāt, vēlāk būtu radušās problēmas, kas tagad tiek novērstas,” piebilst pagasta pārvaldniece.
Aicina neaizmirst
briesmīgos ceļus
Ir jau labi, ja remontē lauku ceļus, taču tad, plānojot finansējuma sadali, jāizvērtē, kur to nepieciešams ieguldīt vairāk, savukārt spriež vijciemietis Lauris Blauss un norāda uz valsts nozīmes reģionālo autoceļu Smiltene – Valka.
“Asfalts ir ļoti briesmīgs, nelīdzens. Asfalta seguma malas ir nodrupušas, un, kad pretī nāk smagais, lai droši samainītos, ar vienu ratu jābrauc pa zeminieku,” stāsta vijciemietis Lauris Blauss.
Ikdienā viņš strādā par pasažieru autobusa vadītāju un nesen braucis reisā pa Palsmanes ceļu, ar neizpratni noraugoties uz notiekošajiem remontdarbiem, kur, pēc viņa domām, ārā ticis griezts “dzīvs” asfalts.
Izpētot valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. – 2020. gadam, “Ziemeļlatvija” piefiksēja, ka autoceļš Smiltene – Valka pavisam 41,02 kilometru garumā ir iekļauts valsts reģionālo autoceļu segumu atjaunošanas projektu sarakstā.
Savukārt šogad mūsu puses novados ir plānota valsts galvenā autoceļa A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža rekonstrukcija divos objektos posmā orientējoši no Strenčiem līdz Valkai.
