Pieci mīti un patiesība
par Covid-19
Šā gada sākumā,
izskanot ziņām par vīrusu Ķīnā, daudzi nodomāja: tas taču tālu, gan mūs
neskars. Akadēmiķis Ivars Kalviņš tik optimistisks nebija un jau toreiz teica,
ka vīruss Latvijā būs, jautājums tikai – kad.
Nu jau no vīrusa sākam
nogurt – gan fiziski, gan psiholoģiski. Nemaz nerunājot par tiem, kuru ģimenē
vai draugu lokā tas aiznesis kāda dzīvību. Daudzi sāk ticēt un attīstīt
sazvērestības teorijas, tāpēc skaidrību vieš Latvijas Zinātņu akadēmijas
prezidents Ivars Kalviņš.
1.mīts. Vīruss nav tik
lipīgs un bīstams, kā tas tiek pasniegts sabiedrībai. Tāda gripa vien ir.
– Diemžēl
vīruss ir divas reizes lipīgāks nekā gripa un diemžēl joprojām tikpat bīstams
kā sākumā pavasarī. Un tiek lēsts, ka dažādu mutāciju rezultātā tas palicis vēl
lipīgāks. Tas gan nenozīmē, ka vīruss nogalinātu lielāku skaitu cilvēku. Tā
nav, jo mediķi ir uzzinājuši vairāk, kā cīnīties ar mirstību. Ja sākotnēji,
piemēram, Spānijā un Itālijā mirstība bija līdz 60 %, jo skarta tika vecākā
paaudze, kurai, kā zināms, dzīves gaitā ir iegūtas dažādas papildu saslimšanas
– sirds asinsvadu, diabēts, nieres… Tagad mirušo skaits ir mazāks, taču tik
un tā – ja šāds cilvēks saslimst ar Covid-19 un fonā ir šīs papildu
saslimšanas, tad viņam ir lielas iespējas aiziet no šīs dzīves. Ja gripa,
piemēram, var nogalināt arī mazus bērnus, tad Covid-19 ir bīstamāks tieši
vecākajai paaudzei. Proti, daļai cilvēku ir ļoti aktīva imūnsistēmas iekaisuma
reakcija, respektīvi, iekaist plaušu audi, viņi uzblīst, sašaurinās elpceļu
diametrs un cilvēks sāk smakt. Un, ja viņam ir papildu kaites, tad skābekļa
bads saasina hronisko saslimšanu norisi un visas šīs kombinācijas rezultātā
cilvēks var nomirt. Nevajag uzskatīt, ka vīruss nav nekas graujošs. Tā nav!
2.mīts. Parastajai aptiekās
nopērkamajai aizsargmaskai nav nekādas nozīmes. Turklāt maska kaitē plaušām.
– Esmu simtprocentīgi par obligātu
masku valkāšanu! Kāpēc? Piemēram, Itālijā vienā ciematā notestēja visus
iedzīvotājus un konstatēja, ka starp tiem, kas ir inficēti, tikai vienam ir
simptomi, bet 10 cilvēkiem to nav. Un, ja šis viens, kam ir simptomi, guļ
mājās, jo viņam ir bezspēks, slikti jūtas, tad tie pārējie 10, kuri nezina, ka ir
inficēti, staigā apkārt. Maska ir vajadzīga, lai pasargātu apkārtējos, arī tad,
ja tu jūties labi un esi asimptomātisks, – ja priekšā ir maska, vīrusa pilieni,
ja cilvēks šķauda vai klepo, paliks maskā, neaplipinās apkārtējos un nenonāks
apkārtējā vidē. Vīrusa pilieni lido ar reaktīvās lidmašīnas pacelšanās ātrumu!
Ja cilvēks valkā masku, ievēro divu metru noteikto distanci, esam vairāk
pasargāti, piliens var trāpīt mazāk. Tie, kuri uzskata, ka parastā zilā maska
nekam neder, var veikt nelielu eksperimentu: ielejiet maskā nedaudz ūdens un
paskatieties, vai tek cauri! Nu netecēs vis… Vēl gan ir jautājums, kā mēs
valkājam maskas. Kāds varbūt masku uzliks uz galvas, kāds uz zoda, kāds zem
deguna. Svarīgi ir masku nēsāt pareizi! Zinu, ka ir cilvēki, kas
vienreizlietojamo masku liek vairākas reizes. Šajā gadījumā, valkājot netīru
masku, viņi vairāk apdraud sevi, nevis citus, jo maskas uzdevums, kā jau
minēju, ir pasargāt līdzcilvēkus. Ar to arī saistīts masku nēsāšanas obligātums,
jo tad vīrusi, ja cilvēks ir inficēts un varbūt pats to nemaz nezina, iestrēgst
maskā un cilvēks neaplipina citus. Tas, ka citi saka: maska kaitē plaušām;
prasīt, lai to valkā, ir cilvēktiesību pārkāpums, ir muļķības! Tas ir mīts, jo
tad jau visi mediķi, kas diendienā jau gadiem strādā maskā pa septiņām astoņām
stundām, piemēram, ķirurgi operāciju zālē, sen būtu plaušu slimnieki un gulētu
hospitāļos.
3.mīts. Labāk nevakcinēties, jo nevar
zināt, ko tev iešpricē, varbūt pat sačipo. Un kas zina, kādas būs blaknes
vakcīnai. Gan jau pote pret gripu arī der.
– Te ir jāsalāgo riski, blaknes, kas
notiks, ja cilvēks būs vakcinējies un satiks inficēto, un kas notiks, ja nebūs
vakcinējies un satiks inficēto. Attiecībā uz jaunajiem, veselajiem, spēcīgajiem
cilvēkiem lielākajā daļā gadījumu slimība noritēs vieglā formā. Bet, ja
cilvēkam ir simptomātika – elpas
trūkums, tas nozīmē, ka nepietiek skābekļa asinīs, un tas jau ir saistīts ar
nopietniem plaušu bojājumiem. Ja iekaisuma process netiek novērsts, šie
bojājumi var būt ilgtermiņā. Un, ja jaunietis, kam viss šķiet kārtībā, skraida
gar Daugavmalu un deklarē, ka nav jāvalkā maskas, pēc tam aiziet mājās un
aplipina savu omīti, viņš ir slepkava! Savu tuvinieku slepkava. Viņam vīruss
var būt nekaitīgs, bet vecam cilvēkam – nāvējošs.
Tie, kuri sapotējušies pret gripu un
mierina sevi ar domu, ka tas palīdzēs, varu teikt: diez vai. Gripa ir gripa, un
koranavīruss ir koronavīruss. Imunitāte lielākajā daļā veidojas pret konkrētu
vīrusa tipu. Vakcīna pret koronavīrusu ir pret koronavīrusu grupu, jo šodien ir
zināmi septiņi šādi vīrusi, kas inficē cilvēkus. Arī saaukstēšanās vīrusi,
kurus kādreiz pazinām, ir koronavīrusi un 15-35 procentiem, kas izslimojuši
saaukstēšanos, ir izstrādājušās antivielas, kas var neitralizēt un nogalināt
Covid-19 izraisītāju. Tomēr jāatceras: lai izveidotos antivielas, jāpaiet
zināmam laikam, un imūnsistēma katram ir citādāka.
4.mīts. Tests neuzrāda objektīvu
situāciju. Nododot analīzes, tu vari būt vesels, bet pēc brīža jau inficēties.
Vai otrādi – ja esi inficēts, kamēr sagaida rezultātus, var aplipināt
apkārtējos.
– Diemžēl ir tā, ka neviena metode nav simtprocentīga. Un
nekas šajā pasaulē nav ne pilnīgi balts, ne pilnīgi melns. Taču testi 99,9 % gadījumu
ir pareizi. Un kā tad ir labāk: nedarīt neko vai tomēr likt cilvēkiem
testēties, izolēt viņus un vienreiz apkarot vīrusu? Turklāt vajadzētu izdarīt
visu iespējamo, lai Covid-19 analīzes varētu saņemt dažu stundu laikā, jo,
kamēr nav apstiprināta diagnoze, cilvēks staigā riņķī un aplipina citus. Inficētie
netraucēti var inficēt citus, un veselie cilvēki no tā ir apdraudēti. Šodien
mēs pūlamies sabiedrību izolēt no inficētajiem, kas nav pareiza taktika, bet
vajadzētu rast iespēju, lai inficētie varētu norobežoties no savām mājām.
Vajadzētu viņus visus likt vienuviet, tie varētu būt kādi karantīnas hoteļi vai
viesnīcas, par ko maksātu valsts. Kamēr mēs nenorobežosim šos cilvēkus, tikmēr
nekas nemainīsies.
Spilgts piemērs ir Taivāna, kur uzreiz norobežoja visus
slimos, un mirstība tur ir 0,3 iedzīvotāji uz vienu miljonu iedzīvotāju. Ir
pieņemts, lai gan zinātnieki par to vēl strīdas, ka pēc 14 dienām, 97 %
gadījumu vīrusa vairs nav, cilvēki iet uz atveseļošanos. Taču paliek vēl 3 %, kas
var būt ļoti infekciozi, tā ka testēties vajag un testu skaitu vajadzētu
palielināt. Ja mēs neprasīsim, lai maskas valkā visi, tad mēs nevarēsim izdarīt
neko. Es paskatījos statistiku: ja zinām, ka Latvijā apmēram dienā mirst 75
cilvēki, tad no inficēšanās ar Covid-19 mirušo skaits ir 11 – 15 %. Tikai atkal
ir jābūt uzmanīgiem ar secinājumiem. Tie, kas saka, ka nomira no Covid-19,
nebūs precīzi savos izteikumos, jo tas nenozīmē, ka nāves cēlonis ir “kovids”.
Vīruss ir bijis pa virsu un ir cēlonis, ka sirds apstājās. Tas ir viss kopā.
Cilvēks būtu padzīvojis vēl kādus gadus, bet inficēšanās ar vīrusu plus
hroniskas saslimšanas noved pie letāla iznākuma. Un, kamēr mēs skraidīsim pa
Daugavmalu un klaigāsim, ka nevajag maskas, nevajag ierobežojumus, ka vīruss
nekas nav, tikmēr viss turpināsies un mirs vēl daudz cilvēku.
5.mīts. Ja vienreiz esi
saslimis, otrreiz nesaslimsi.
– Vai izslimošana ar gripu pasargā no
atkārtotas saslimšanas? Nē! Saka: atkrita atpakaļ. Neatkrita, vienkārši saslima
atkārtoti. “SARS-CoV-2” vīruss ir diezgan interesants – tas spēj maskēties.
Šūnām apkārt ir apvalciņi – kā ziepju burbulis. Un, kad imūnsistēma domā, ka
viss kārtībā, redz normālu šūnas apvalciņu, vīruss izlien laukā un inficē
vēlreiz. Tāpēc ar Covid-19 var saslimt atkārtoti, lai gan šim vīrusam vajadzēja
būt sezonālam tāpat kā gripai, tikai Latvijā, kur robežas ir vaļā un visi visur
var braukt, lidot, mēs esam vīrusu atkal ieveduši iekšā. Ja mēs nesekosim līdzi
cilvēkiem, kas ielido, neprasīsim viņiem “Covid” pasi, ļausim no lidostas
iebraukt kādā lielveikalā, sapirkties ēdienu, lai sēdētu pašizolācijā, mums
nebūs labu rezultātu. Rudenī mēs tikai atkārtojām pašslavināšanas runas, cik
ātri noreaģējām pavasarī, un tāpēc tagad esam tur, kur esam. Tā ir politika.
Piepūtuši vaigus, sevi slavējam, cik labi bijām, bet tagad nedarām neko. Ja
nebūs stingrāku noteikumu, veselības sistēma sagrūs, un tā jau grūst… Ja
slimnīcas vairs nespēs uzņemt pacientus, būs liela pārslodze, tad var notikt kā
pavasarī Spānijā, Itālijā: ai, ārstēsim kādu jaunāku, ar vecāko nedarīsim
neko… Tas nozīmē, ka ir jāievieš stingrāki pasākumi, jo nu jau džins no
pudeles ir ārā! Varbūt kādam tas ir izdevīgi, jo nebūs jāmaksā pensijas,
jārūpējas par veciem cilvēkiem, bet tiem, kas ir šajā vecumā, tas ir nāves
bieds. Latviešu tautai ir pasaka par ragaviņām un vecīšiem. Tie, kas kliedz
pret ierobežojumiem, ir tie, kas gatavo šīs ragaviņas. Viņi ir netiešie
slepkavas. Un valdībai vienreiz ir jāsadūšojas un jāievieš karantīnas hoteļi!
Nav jāsūta inficētie uz mājām! Kamēr to nedarīs, tikmēr gadu, divus visu laiku
būs tā: uz augšu, lejā, ekonomika vaļā, ciet. Nevar tikai runāt, ir jādara!
Ivars Kalviņš
Dr. habil. Chem. Ivars Kalviņš
* Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors, zinātnieks,
akadēmiķis.
* Ķīmiķis, 50 gadus strādā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā.
* Vairāk nekā 250
izgudrojumu autors, tajā skaitā arī viens no medikamenta ‘’Mildronāts’’
autoriem.
* Par zinātniskajiem sasniegumiem saņēmis vairāk nekā
25 apbalvojumus, tajā skaitā arī Triju Zvaigžņu ordeni.
