Piektdien Valkas kultūras namā notika Grāmatu svētki un vienlaikus Latvijas Nacionālās un publisko bibliotēku izvērstās diskusijas par Latvijas kultūru kanona zīmē noslēguma pasākums.
Tas arī bija iemesls, kādēļ šie svētki atšķīrās no iepriekšējiem. Vairs nebija politiķu ar runām par sevi un savām partijām. To savā uzrunā atzina arī Valkas novada centrālās bibliotēkas vadītāja Ginta Dubrovska.Viņa uzsvēra, ka tagad nebūs sarunu par sliktiem ceļiem, mazām pensijām un veselības aprūpi, bet tā notiks par kultūras kanona vērtībām un tiem šīs jomas cilvēkiem, kuru vārdus vajadzētu zināt ikvienam. Pasākumā piedalīties bija uzaicinātas rakstnieces Nora Ikstena, Inguna Bauere un žurnāliste Līga Blaua. Viņu sarakstītās grāmatas bija izliktas arī komercizstādē, ko jau no paša sākuma varēja apskatīt un iegādāties apmeklētāji. Vairākas izdevniecības piedāvāja lasītājiem pašu labāko savu izdoto literatūru. Pēc iepirkšanās intensitātes varēja spriest, ka vienīgā pircēju nelaime ir plānais naudas maks.To, ka kultūras kanonā būtu iekļaujams arī Jānis Cimze, uzsvēra Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, paskaidrojot, ka J. Cimze daudz izdarījis kā kultūrnācijas izveidotājs, jo viņa audzēkņi visās Latvijas malās ir vadījuši korus, teātrus un dibinājuši biedrības. Sarunu par kanonu un tā vērtībām vadīja Nacionālās bibliotēkas Konsultatīvā centra projektu vadītāja Liene Piešiņa. Atskatoties uz iepriekšējām diskusijām, viņa atzina, ka ir izdevies iekustināt cilvēkus domāt par šīm lietām. Lai īstenotu šo projektu, bija nepieciešamas iesaistīt visus Nacionālās bibliotēkas konsultatīvā centra kolektīvu. Vispirms viņa vēlējās uzzināt, ko Valkas novada klausītāji saprot ar jēdzienu kanons. V. A. Krauklis izteicās, ka kanons ir vērtības, ar ko mēs visi lepojamies, kuras nedrīkst aizmirst un ar kurām Latviju var iepazīt ārzemnieki. Savukārt novada literārās apvienības biedre Zane Brūvere uzsvēra, ka viņai kā apvienības biedrei ir ļoti svarīgi, ka šāda saruna par grāmatu notiek. Pašlaik internetā kultūras kanonam ir minētas 99 vērtības, kas izraisīja dažādas domas. Pēc klausītāju uzskata, kanonam vajadzēja būt atvērtam, jo pašlaik tajā vēl nav visas vērtības, ar ko mēs varam lepoties. Savukārt N. Ikstena pastāstīja, kā viņai veicies Madonā un cik liels darbs bija vajadzīgs, lai no daudzām grāmatām izvēlētos, ko kanonizēt. Viņa piekrita, ka kanonam jāattīstās, turklāt, iespējams, to vajadzēja veidot no apakšas, uzklausot tautu, nevis paļauties vienīgi uz profesionāliem literātiem. “Ja mums šāds kanons ir, mēs to kopjam un ieguldām tajā arī valsts līdzekļus, jo kā kultūrpolitikas daļa valsts politikas līmenī mums tāds ir ļoti vajadzīgs,” apliecina N. Ikstena.Rakstniece Inguna Bauere atzina, ka kanona vērtības kādu laiku bijušas “iemigušas”. Tagad ir laiks tās pakustināt, lai šīs vērtības nāktu tautā un visi par tām varētu uzzināt. ‘’Cilvēks visos laikos nav mainījies – viņš tāpat mīlējis, pārdzīvojis un priecājies. Un tie darbi, kuros dziļi un patiesi ir atklātas cilvēka jūtas, arī dzīvo pāri vairākām paaudzēm. Ja man jautātu par kanonu, es atbildētu, ka tajā jābūt vērtībām, kas jāzina katram latvietim. Un, ja kāds nezina, kas ir Kārlis Skalbe vai, piemēram, Matīss Kaudzīte, tad es uzskatu – tas nav īsts latvietis,” saka I. Bauere. Viņas vārdi izpelnījās skaļus aplausus.L. Piešiņa uzsvēra, ka diskusiju laikā to organizētāji nokļuvuši pie pārliecības, ka, spriežot par kanonu, jāsadarbojas ar izglītības sistēmu un jāpanāk, lai kanonā iekļauto rakstnieku darbi tiktu mācīti arī skolā. Citādi grūti panākt, lai jaunā paaudze zinātu kanona vērtības.Klātesošie ar lielu interesi klausījās arī abu rakstnieču un žurnālistes L. Blauas dzīves stāstus un piedzīvojumus, rakstot par kādu tēmu. Jāatzīst, ka arī pašas autores bija padomājušas, kas visvairāk patiktu klausītājiem. Pēc tikšanās rosība palielinājās pie grāmatu galda. Vairāki, kuri pašā sākumā bija tikai tās aplūkojuši, tagad grāmatas arī pirka.
