No bijušā Valkas rajona teritorijas politiskās apvienības “Par Labu Latviju!” Vidzemes deputātu kandidātu sarakstā ar 29. kārtas numuru startē Vents Armands Krauklis – Latvijas Republikas 9. Saeimas deputāts, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs, bijušais Valkas pilsētas domes priekšsēdētājs (2001 – 2006). – Kāpēc kandidējat uz Saeimu atkārtoti un kādēļ uzskatāt, ka vēlētājiem par jums jābalso?- Esmu pārliecināts, ka varu sekmīgi strādāt Latvijas un sabiedrības labā. 9. Saeimā man ir izdevies diezgan daudz padarīt. Būtu neloģiski, ja es savu darbu negribētu turpināt. Turklāt nav manā dabā kādu darbu atstāt pusratā. Pirmajos divos gados Saeimā ļoti cītīgi strādāju, bet diezgan maz ko varēju ietekmēt. Taču, kopš vadu Tautsaimniecības komisiju, ļoti daudzas likumdošanas iniciatīvas un reālas izmaiņas likumos ir nākušas no manas puses. – Ko līdz šim konkrēti esat paveicis sabiedrības labā? – Būdams 9. Saeimas deputāts, iesāku tādu lietu kā pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu viesnīcām. Pēc manas iniciatīvas mainīti seši likumi, kas attiecas uz zemes izpirkšanu laukos un mazpilsētās un kas daudziem tūkstošiem cilvēku deva reālu palīdzību. Tika izmainīts meliorācijas likums, un arī turpmāk polderus pilnībā finansēs valsts. Meža likumā ir veikti grozījumi par ciršanas atļaujām, pagarinot atļauju termiņu, kas tagad ir trīs gadi. Pēc ļoti smagām diskusijām, visi alkohola mājražotāji beidzot var strādāt, legāli reģistrējoties. Arī man aktīvi līdzdarbojoties, panācām, ka nodoklis par māju vai dzīvokli cilvēkiem nav jāmaksā 15 reizes vairāk, nekā bija plānots sākotnēji. Vislielāko darbu ieliku, lai panāktu jaunu maksātnespējas likumu, kas ir nevis banku, bet kredītņēmēju interesēs. 9. Saeimā ir maz deputātu, kuri var nosaukt šādu konkrētu darbu listi, bet es esmu nosaucis tikai vienu daļu. – Vai kā Saeimas deputāta kandidāts esat kaut ko solījis, bet vēlāk neesat to izpildījis?- Nav izdevies pilnā mērā panākt reģionu lomas palielinājumu valstī un to, ka vēl lielāka Eiropas Savienības fondu naudas daļa aizietu darba vietu radīšanai. Mērķi izdevies sasniegt tikai daļēji, jo sapratne no pārējo partneru puses nebija pietiekama. – Kādām īpašībām jāpiemīt politiķim? – Jābūt drosmei, uzņēmībai un spējai nevis domāt par savu labumu un savu popularitāti, bet par to, vai apspriežamais likumprojekts ir loģisks un sabiedrībai vajadzīgs. Diemžēl ļoti daudzi deputāti un arī partijas apzināti izvairās no likumprojektiem, kas var noskaņot pret tām kādu sabiedrības grupu, kaut gan šādi lēmumi būtu tikai loģiski un atbalstāmi. Piemēram, diskusija par mājās ražotā alkohola legalizēšanu ilga gadu desmitiem, bet neviens šai lietai nekad nebija pieķēries, jo vienmēr sabiedrībā ir grupa, kas uzskata, ka alkohols ir inde un visu nelaimju pamats. Tādēļ politiķi izvēlas labāk tādas tēmas neaizskart, kaut arī šāda rūpala legalizēšana valstij dos papildu naudu nodokļu veidā, bet cilvēki dzers tik un tā, vai šāda nodarbošanās ir legāla, vai arī ne. Man pārmeta, ka es iznīcinu latviešu svētās tradīcijas un mūsu tautas garu, kaut gan Latvijas aitkopji jau gadiem kāvuši aitas pēc līdzīgas metodes. – Vai jums piemīt politiķim vajadzīgās īpašības? Ja runājam par drosmi, tad jūs esat gana izbaudījis, cik “salda” patiesībā ir deputāta maize. Politiķim, arī jums, nav patīkami uzklausīt gan pašam, gan viņa tuviniekiem adresētus apvainojumus un pat publiskā vietā saņemt spļāvienu sejā. – Jā. Varbūt man vienīgi pietrūkst piesardzības, kā arī varbūt man par daudz ir enerģijas, un es ķeros klāt pārāk daudzām lietām, ko varbūt varu nemaz nedarīt. Taču man ir tāda daba. Ja jāizvēlas starp politiķi, kurš tikai atsēd četrus gadus Saeimā un paraksta dokumentus vai nospiež podziņu, vai politiķi, kurš iniciē lietas, kaut arī tās ne visiem ir pieņemamas, es atbalstu šo otro variantu. – Daudzi vēlētāji brīnās, ka jūs Vidzemes sarakstā kandidējat ar zemu, proti, tikai 29. numuru. Kā vērtējat savas izredzes iekļūt 10. Saeimā un ko darīsit, ja jūs neievēlēs?- Ar mani saistās daļā sabiedrības nepopulāru lēmumu pieņemšana, piemēram, par alkohola mājražošanas legalizēšanu vai mājdzīvnieku kaušanu, ievērojot ebreju vai musulmaņu tradīcijas. Apvienībā ir bažas, ka vēlētāji savu nepatiku var personificēt uz visu sarakstu. Taču uzskatu, ka sabiedrībā ir daļa cilvēku, kuri pieiet lietām pragmatiski, tāpat kā es, un viņi man pieliks plusiņu. Ja netikšu Saeimā, man tā tomēr nebūs traģēdija atšķirībā no daudziem, kuri neko citu dzīvē nevar darīt. Atgriezīšos privātajā biznesā, kurā vienmēr esmu bijis ļoti sekmīgs, un dzīvošu daudz pārticīgāk un mierīgāk.- Pēdējos četros gados esat kļuvis bagātāks par gandrīz 29 tūkstošiem latu. Vai arī tas ir iemesls, kāpēc Saeimas deputāta krēsls ir tik iekārojams?- Nebūt nē. Šis naudas uzkrājums ir saistīts ar man piederošām privātajām kompānijām, to aktīvu pirkšanu un pārdošanu. Saeimas deputāta alga man nekad nav bijusi motivējoša un manu dzīvi ceļoša, jo tā ir ievērojami mazāka nekā mani ienākumi, kad vēl strādāju privātajā biznesā. Saprotu, kā jūtas pensionārs, uzzinot, ka Saeimas deputāts mēnesī nopelna 1000 latus. Taču to cilvēku ienākumus, kuri aktīvi darbojas biznesā, sabiedrība nezina, jo tie nav jādeklarē. Savukārt biznesmeņi brīnās, kāpēc Latvijā parlamenta darbs ir tik zemu novērtēts. Tā ir sabiedrības traģika, ka viena daļa nespēj pieņemt realitāti, – ja mēs gribam, lai Saeimas deputāti pieņemtu saprātīgus lēmumus, tad Saeimā jābūt cilvēkiem, kuri spēj paši labi nopelnīt. – Turīgu cilvēku kredītvēsturē ir vērojama tendence, ka viņi aizņemas lielas summas un lielas summas arī aizdod. Piemēram, jūsu kredītsaistības ir 54 tūkstoši latu, bet izsniegto aizdevumu summa – 141 042 lati. Kur te loģika?- Parādsaistības man ir radušās, jo uz kredīta iegādājos māju Valkas pagastā. Tai pašā laikā esmu garantējis vairākus aizņēmumus, bet tie ir absolūti nesaistīti ar politiku, kā arī esmu aizdevis naudu savām vai daļēji man piederošām kompānijām, lai tās attīstītu biznesu un spētu normāli strādāt. Tā ir normāla biznesa loģika.- Dažiem jūsu kolēģiem Saeimā radies iespaids, ka pēdējā laikā, vadot Tautsaimniecības komisiju, izmantojat savu amatu, lai izbīdītu cauri jautājumus, kuri jūsu redzējumā ir Latvijas valstij un sabiedrībai svarīgi, taču mazāk ieklausaties citu viedokļos.-Viena no Latvijas problēmām ir tā, ka valdības un parlamenta līmenī notiek pamatīga muļļāšanās. Taču krīzes laikā lēmumi ir jāpieņem ļoti ātri, strauji un apņēmīgi. Ja es redzu, ka lēmums ir pareizs, tiešām darīšu visu, lai to pieņemtu, nevis, lai tas ieietu bezgalīgās diskusijās. Piemēram, par dabas gāzes akcīzes nodokli Dombrovskis teica – “varbūt vēl nesteidzamies”, bet apkures sezona tūlīt sāksies un lēmums bija jāpieņem. – Jums biznesā pārmet savtīgumu. Vai tas izpaužas arī politikā?- Noteikti nē. Neviens no tiem likumprojektiem, ko esmu virzījis cauri, nedod labumu manām firmām. Bet, ja runājam par savtīgumu, tas cilvēks, kurš nerūpējas par saviem tuviniekiem, nav normāls. Man drīzāk ir iekšējs pārmetums, ka es saviem tuviniekiem esmu daudz nozadzis – gan laiku, gan arī nenopelnītu naudu, jo jau deviņus gadus nevaru aktīvi darboties privātajā biznesā. Ja to būtu darījis, tagad būtu daudz turīgāks.
Politiskās apvienības “Par Labu Latviju!” Vidzemes sarakstā no bijušā Valkas rajona teritorijas ar 28. numuru kandidē Zigeta Vīķele, Smiltenes novada domes Blomes pagasta pārvaldes vadītāja, Blomes pagasta padomes priekšsēdētāja (2001 – 2009 gads).- Kāpēc kandidējat un kādēļ uzskatāt, ka vēlētājiem par jums jābalso?- 20 gadus strādāju pašvaldībā, no tiem astoņus kā pašvaldības vadītāja, un zinu problēmas, ar ko saskaras iedzīvotāji. Man ir skaidrs, kas notiek izglītībā, kultūrā, uzņēmējdarbībā, lauksaimniecībā un kas – ar ceļiem, jo lauku pašvaldības vadītājam vienmēr pašam jāzina un reizē arī jārisina problēmas, ko pilsētās dara veselas nodaļas. Domāju, ka darbs pašvaldības vadītājas amatā, kā arī Vidzemes plānošanas reģiona sastāvā un Eiropas Sociālā fonda vadības komitejā ir devis man lielu pieredzi kā politiķei. Esmu uzkrājusi arī pieredzi plānošanas dokumentu un Eiropas fondu normatīvo dokumentu izstrādē.- Ko līdz šim esat paveikusi sabiedrības labā?- Pašvaldībā viens nav ne cēlājs, ne karotājs. Tam ir jābūt komandas darbam, un savu paveikto saredzu šādā kontekstā. Izvirzījām mērķi, ka kļūsim viena no labākajām pašvaldībām Valkas rajonā, kur kritērijs bija sakoptāko pagastu skates. Kopumā izdevās. Mērķtiecīgi vienmēr uzsvērām, ka pagastā ir vajadzīgs lauksaimniecības konsultants, un šādu speciālistu arī piesaistījām. Lēni, ar skaidrojošu darbu panācām, ka lielākā daļa viensētu noslēdza līgumus par centralizētu atkritumu savākšanu. Pēdējo četru gadu darbs ir saistīts ar investīciju piesaisti pašvaldības infrastruktūras attīstībai. Bija gadījums, kad, strādājot Vidzemes plānošanas reģionā, reiz piedalījos sēdē Izglītības un zinātnes ministrijā, kur pēkšņi paziņoja, ka nav vajadzīgs Smiltenes tehnikums, jo tuvu ir Priekuļu tehnikums ar līdzīgām programmām. Man kā vienīgajai Valkas rajona pārstāvei piecās minūtēs bija jāmāk argumentēt, ka tas nebūtu pareizs lēmums. Acīmredzot izdevās. Smiltenes tehnikums pastāv joprojām.- Vai kā pašvaldības deputātes kandidāte esat kaut ko solījusi, bet vēlāk neizpildījusi?- Kad biju pašvaldības vadītāja, cerēju daudz vairāk un labāk sakārtot ceļus. Tas nav izdevies tik labi, kā gribēju. Ne vienmēr bijuši līdzekļi, un laikam pašvaldībā arī ir vajadzīgs īsts ceļu meistars. Nesanāca izcīnīt, lai Vidzemes plānošanas reģiona dokumentos ieraksta, ka tiks noasfaltēts ceļš Cēsis – Mārsnēni līdz bijušā Valkas rajona robežai, kas Blomes pagasta iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi. Ceļš uz Cēsīm ir ļoti slikts. – Kādām īpašībām jāpiemīt politiķim?- Cilvēcībai, lai viņš liktu cilvēku un viņa vajadzības pirmajā vietā. Tikai tad sekotu šim mērķim pakārtotas lietas. Pats galvenais, lai cilvēks valstī justos labi.- Vai jums piemīt šādas īpašības?- Domāju, ka jā. Esmu atvērta pret cilvēkiem, uzklausu viņus un mēģinu viņu problēmas risināt, cik tas ir manos spēkos. – Ir vēlētāji, kuri jums pārmet novada deputātes mandāta nolikšanu drīz vien pēc jūsu ievēlēšanas Smiltenes novada domē. Viņi uzskata, ka pievīlāt balsojumā jums izteikto uzticību, tā vietā izvēloties labāk apmaksātu darbu pagasta pārvaldē.- Neredzēju iespēju, ka, būdama deputāte, varētu Blomes pagastam dot vairāk. Strādājot pagasta pārvaldē, zinot vietējo situāciju un cilvēku vajadzības, pašlaik varu izdarīt daudz vairāk viņu labā nekā tad, ja būtu deputāte. Novada domē no Tautas partijas saraksta, kuru pārstāvēju, ievēlēja tikai divus deputātus, un līdz ar to bijām mazākumā. Novada politiķi ir spiesti mani uzklausīt arī tagad, kā lielas ļaužu grupas pārstāvi. Kas attiecas uz atalgojumu, jebkurā gadījumā ar savu izglītību varēju dabūt arī citu darbu. Man ir gan juridiskā, gan inženiera izglītība. Taču esmu vietas cilvēks. Es pieaugu pie vietas, un man būtu žēl šķirties no Blomes pagasta.- Uz jums gulst aizdomu ēna par amata doto iespēju izmantošanu personiskajās interesēs. Pagasta pārvaldē par komunālās saimniecības vadītāju strādā jūsu vīrs Aivars Vīķelis. Vēl cilvēki ievērojuši, ka jūs braucot tikai ar darba automašīnu.- Mans vīrs jau iepriekš Blomes pagasta padomē bija plānotājs. Kad komunālās saimniecības iepriekšējais vadītājs aizgāja pensijā, bija vajadzīgs cilvēks, kurš pārzina attīrīšanas iekārtas un ūdens apgādi, un tādu inženieru Blomes pagastā nav, tāpēc arī šo amatu piedāvāja manam vīram. Par automašīnu. Jā, man ir otra, ģimenes mašīna, bet, aizbraucot uz pilsētu, nevaru nodalīt privātās un darba darīšanas. Kad biju pašvaldības vadītāja, četrus gadus nobraucu ar savu personīgo automašīnu.
