Vai mēs esam līdzcietīgi, žēlsirdīgi, spējīgi dot, neprasot, kas man par to būs? Šie jautājumi man nelika mieru pēc tam, kad portāla ziemellatvija.lv redaktore saņēma telefona zvanu no kādas sievietes. Zvanītāja bija neizpratnē, kāpēc ziemellatvija.lv kopā ar smiltenieti Lieni Kupenu rīko labdarības akciju, lai palīdzētu sasildīt divsimt bezgala uzticīgas, bet nodotas sirsniņas, kuras mīt Stopiņu novada Līčos esošajā dzīvnieku patversmē “Ulubele”. Skumjākais ir tas, ka cilvēks pārmeta, kāpēc mēs palīdzam kaut kādiem dzīvniekiem, ja palīdzība ir nepieciešama daudziem cilvēkiem, suņus un kaķus taču varot iemidzināt. Kamēr mēs, tāpat arī četrkājainie draugi, elpojam, uz kaut ko ceram – pilnu vēderu, jumtu virs galvas, siltu segu aukstās naktīs, mīlestību… Negrasos apstrīdēt, ka cilvēkiem nevajag palīdzīgu roku – vajag! Tamdēļ ne reizi vien esam informējuši savus lasītājus par vietēja mēroga labdarības akcijām, aicinājuši palīdzēt ugunsgrēkā cietušām ģimenēm Brantu pagastā un Zvārtavas pusē un to darījuši arī paši. Nevajag nosodīt citu cilvēku sirdsdarbu, drīzāk brīdi padomāt, ko katrs no mums var dot otram. Nevienam arī netiks aizcirstas durvis deguna priekšā, ja nāksiet ar ideju rīkot labdarības akciju cilvēkiem. Katrs iesākums ir grūts, bet labie darbi vienmēr dzīvē atmaksājas.
