Portālā ziemellatvija.lv kāda lietotāja aizsāktais forums “Mēru muzejs” izsaucis asas diskusijas komentētāju vidū. Sarunu galvenais temats ir muzeja vadītājas Zinaidas Bērzas muižā rīkotais vasaras teātris “Panda”. Tiek pārmests arī par neadekvātu izturēšanos pret eksponātiem, ballīšu rīkošanu.
Daudziem Smiltenes novada ļaudīm 2011. gada 30. septembris bija nozīmīgs datums. Todien Bilskas pagasta Mēru muižā atklāja Smiltenes novada muzeju. No 1926. gada muižā atradās Birzuļu pamatskola, bet 2009. gadā izglītības reformu rezultātā to slēdza. Trīs gadus pils ēka stāvēja tukša. Smiltenes novada dome ēku varēja pārdot, taču tā vietā deva mājas novada un novadnieku senatnes liecībām.No pašas pirmās muzeja darbības dienas tā vadītāja un teju visu darbu darītāja ir Z. Bērza. Uz muzeju devās ekskursanti, un klusais Mēru ciematiņš sāka atplaukt. Papildus ekskursiju vadīšanai, Z. Bērza muzejā sāka rīkot sezonālas radošās darbnīcas, muižas Goda balli un turpināja vadīt Smiltenē aizsākto vasaras teātri bērniem “Panda”, tādējādi piesaistot lielāku interesi par muzeju.
Nepatīk, ka rīko pasākumusPēdējā laikā ziemellatvija.lv lietotāji interneta diskusijās velta pārmetošus komentārus par pasākumiem muzejā, kas nav tieši saistīti ar muzeja vadītājas pamatdarbu. Viens no tiem – vasaras teātris.“Dzirdēju, ka visu vasaru Mēru muzejā notiks bērnu teātra nometnes, arī pa nakti. Vai tad muzejs apmeklētājus nemaz neņems, ja tur visu vasaru būs bērni? Tad taču ir muzejam visvairāk apmeklētāju, un kur tad visi eksponāti, ja bērni nakšņos muzejā?” vēlas noskaidrot foruma “Mēru muzejs” aizsācējs ar niku aste.Vasaras teātrī bērni aptuveni nedēļas garumā diendienā muzejā apmeklēja nodarbības, lai Z. Bērzas vadībā gūtu ieskatu teātra pasaulē, apgūstot teātra pamatus, grimēšanu, bet noslēgumā vecākiem demonstrēja teātra izrādi, ko paši iestudējuši. Atsauksmes no bērnu un vecāku puses katru gadu ir bijušas labas (jauni draugi, iemaņas, labs piedzīvojums).Intervijā “Ziemeļlatvijai” 2012. gada 26. jūnija laikraksta numurā “Pandas” vadītāja teikusi: “Ļoti gribējās, lai bērni iepazīst teātri. Iepriekšējās vasarās bija liela interese un dalībnieki apmierināti ar piedzīvoto”. Tolaik vasaras teātra norises vietu – savu darbavietu – muzeja vadītāja pamatoja ar to, ka tagad biežāk ir sastopama muižā, tādēļ dalībniekus aicina pie sevis.Neatbildēts paliek jautājums, vai vasaras teātra dalībnieki nakšņo muižā. Zināms, ka nometņu rīkotājiem ir jāievēro stingras prasības, kā arī vadītājiem ir pienākums reģistrēt nometni interneta vietnē nometnes.gov.lv. Mēros notiekošās aktivitātes tur nav reģistrētas, uz ko norāda arī portāla ziemellatvija.lv lietotāji.
Pa nakti it kā neguļotSmiltenes novada muzeja vadītāja norāda, ka “Panda” nav nometne, bet gan vasaras teātris, precīzāk, nodarbības, kas notiek dienas laikā, pēc kurām bērni dodas nakšņot mājās. Savukārt ēdināšanas pakalpojumus bērni saņem muižas pagrabstāvā, kur darbojas vietējais uzņēmums “Pie Muižkundzes”. Pirmās nodarbības vasaras teātrim “Panda” sāksies jūnijā.“Ziemeļlatvija” sazinājās ar sievieti, kuras bērns savulaik ir apmeklējis vasaras teātri. Palikt pa nakti muižā vai nē, šī izvēle esot bijusi vecāku ziņā. Reizēm bērni tur nakšņojuši, taču pamatā pēc nodarbībām devušies mājup. Sieviete zināja teikt, ka šovasar aktivitātes notiks tikai pa dienu.Z. Bērza ir pārliecināta, ka viņas vadītās aktivitātes bērniem neietekmē tiešos darba pienākumus. “Nodarbību tematika ir saistīta ar muzeja darbību. Šādā veidā mēs varam veicināt bērnu interesi par muzeju. Aktiera darbs ir saistīts ar cilvēkiem, tāpēc teātra nodarbībās bērniem mācīsim par muzeja vēsturi, ļausim viņiem iejusties gidu lomā. Nodarbības pasniegs arī citi skolotāji, tāpēc tas muzeja ierasto darbību neietekmēs.” Telpas var nomātKas attiecas uz citu saviesīgu vai tematisku pasākumu norisi Smiltenes novada muzejā, domē esot pieņemts lēmums par telpu nomu. Ik pa laikam tas tiekot izmantots, piemēram, rīkojot kāzas, jubilejas pasākumus, reizi gadā Mēru muižā kopā sanākot arī Smiltenes pensionāru klubiņa aktīvisti. Nauda, ko samaksā par telpu nomu, nonāk pašvaldības maciņā.Šobrīd muižā aktīvi gatavojas Smiltenes novada svētkiem, kas jūlija vidū notiks Mēros. Z. Bērza saka, ja kādam esot aizdomas, ka vakaros ēkā spīd gaisma vai manāma rosība, lai atnākot un apskatoties. “Regulāri sanākam kopā, jo par godu svētkiem iestudējam īpašu izrādi, kurā piedalās arī latviešu iemīļotais aktieris Rūdolfs Plēpis,” piebilst muzeja vadītāja.
Viedokļi pretējiSavukārt pārmetumus par nevērīgo attieksmi pret muzeja eksponātiem, Z. Bērza kategoriski noraida. Viņa atzīst, ka Smiltenes novada muzejs nav muzejs tā tradicionālajā izpratnē, taču ekspozīcijas tajā izvietotas pēc satura.Muzeja iekārtojumu sabiedrībā vērtē dažādi. Interneta komentāros vairākums par to izsakās negatīvi, turpretī pavasarī, kad “Ziemeļlatvija” viesojās muzejā, viesu grāmatā desmitiem apmeklētāju atstātie ieraksi liecina par ko citu – izteikta pateicība muzeja vadītājai par interesantām ekskursijām un labi pavadītu laiku, kā arī vēlme šeit atgriezties.VIEDOKĻIPārsla Jansone, Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītājaKatrā apdzīvotā Latvijas teritorijā būtu jāatrod notikums, kas šo vietu padara dzīvu. Ļauj būt lepnam par savu novadu, Latviju, cilvēkiem. Apzināt tās vērtības, kas ir uz vietas. Cildināt tos cilvēkus, kuri dzīvo uz vietas. Iet uz dziļumu – uz vietas izjūtu. Tieši ar šādu domu 2011.gada septembrī tika pieņemts lēmums izveidot notikumu, kas mums ļautu vienuviet apkopot smilteniešu diženumu un gara mantu bagātību – izveidot Smiltenes novada muzeju. Mēru muiža, kurai bija jāmaina forma, bija un ir ļoti piemērota šim notikumam. Muzeja sākotnējie uzdevumi: izveidot pastāvīgu ekspozīciju; izzināt novada vēsturi un izaugsmi; cilvēku dzīvesstāstus; apzināt un atspoguļot Latvijā un pasaulē mītošo smilteniešu centienus un sasniegumus; rosināt bijušos un esošos smilteniešus piedalīties topošā muzeja materiālu papildināšanā. Iekārtojumam jābūt veidotam, lai maksimāli efektīvāk iepazīstinātu apmeklētājus ar muzeja vērtībām un novada vēsturi, kas apmeklētājiem ļauj papildināt zināšanas, attīstīt domāšanu un līdzdarboties, tādējādi apgūt noteiktas prasmes un iemaņas.Vairāk kārt esam pacēluši jautājumu, vai muzejs iet pareizo ceļu? Ceļš nav viegls, jo darba apjoms ir liels un cilvēk resursu maz. Viss vienmēr ir atkarīgs tikai un vienīgi no cilvēka – vēlmes un izpratnes. Esam vienojušies, ka muzeja vadītāja par prioritāti nostāda tikai un vienīgi muzeju. Turklāt, darbības saskaņo ar pagasta pārvaldnieku, jo nevar būt situācija, ka pārvaldnieks nezin, kas notiek viņa pagastā. Rudenī tiks izveidota komisija, kuras sastāvā būs pieaicināti muzeja speciālisti, un veikta detalizēta iekšēja muzeja darbības, uzskaites un eksponātu uzglabāšanas pārbaude. Katru mēnesi muzeja vadītāja iesniedz atskaiti par pasākumiem un ieņēmumiem muzejā (tieši tāpat kā katrs kultūras, tautas nams). Ieņēmumi tiek veikti saskaņā ar 2013. gada 28. decembra lēmumu Nr.23 par “Smiltenes novada muzeja maksas pakalpojumu apstiprināšanu”. Tai skaitā – telpu noma, gida pakalpojumi, ieejas maksas. Ja runājam par vasaras nometnēm, mums zināmā informācija, ko sniedz muzeja vadītāja atskaitēs – bērni dienā maksā vienu eiro kā ieejas maksu, nodarbības vada pedagogi brīvprātīgi, pusdieno bērni par savu naudu un pa nakti muzeja teritorijā nepaliek.
Ja kāds uzņēmums vai apvienība vēlas organizēt savu pasākumu muzeja telpās, vienojas ar muzeja vadītāju – tiek slēgts telpu nomas līgums un izrakstīts rēķins saskaņā ar domes lēmumu. Muzejam ir nepieciešams izrāviens – vairāk vēlmes un entuziasma, vairāk drosmes! Šobrīd jau ir apskatāmi skiču projektā iesniegtie darbi, kas ir patiesi interesanti. Tā kā tūrisma informācijas centrs un Smiltenes pilsētas kultūras centrs ir sakārtoti struktūrā un izremontēti vizuāli, tagad visi spēki muzejam.
Linda Karlsone, Bilskas pagasta pārvaldes vadītāja:- Muzejs ir Smiltenes novada Kultūras pārvaldes pārraudzībā, mūsu ziņā ir teritorijas sakopšana. Tā kā mums kā pagasta pārvaldei ir sadarbība ar Zinaidu Bērzu, neko sliktu negribu teikt. Gatavojamies Smiltenes novada svētkiem, kurus šovasar uzņems Bilskas pagastā. Svinības notiks Mēros. Labi sastrādājamies. Runājot par nometnēm – ja tādas tur notiek, tad diezin vai tās nebūtu saskaņotas domē. Tas nav manā kompetencē. Jā, varbūt varētu vēlēties lielāku muzeja attīstību, taču mani priecē, ka uz Lieldienām un Ziemassvētkiem Zina rīko radošās darbnīcas bērniem un citām interešu grupām. Līdz ar to var piesaistīt vairāk apmeklētāju un bijušajām Birzuļu pamatskolas skolotājām un citām vietējām entuziastēm atrodas darbiņš. Vietējie Mēru iedzīvotāji labprāt palīdz muzejam.
Regīna Melzoba, Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas skolotāja:- Īstenībā tieši tagad veidoju Skolas grāmatu, kurā labus vārdus veltu Zinaidai Bērzai. Muzejā esmu viesojusies vairākkārt gan privāti, gan ar savu audzināmo klasi pirms vairākiem gadiem. Manuprāt, Zinaida visu dara ar mīlestību, domā par attīstību, viņai ir zināma sistēma, kā visu paveikt. Ne reizi neesmu ievērojusi, ka kāda no muzeja lietām nevērīgi mētātos. Liekas interesanti, ka tur katrai telpai ir savs stāsts. Mani izbrīna pārmetumi par muzeju, jo sanāk, ka tikai skolās un bibliotēkās var rīkot pasākumus? Pati vienu reizi esmu apmeklējusi muižas Goda balli – ļoti interesants pasākums. Arī vasaras teātris, manuprāt, var būt viena no aktivitātēm. Zinot muzeja vadītāju, negribas ticēt, ka tur notiek kaut kas nelāgs un bērni varētu kaitēt eksponātiem. Domāju, ka runas ir nevietā. Ne jau dažu gadu laikā viens cilvēks lielo muižas ēku var padarīt perfektu. Ja kādam nepatīk, lai tik sāk strādāt, un tad redzēs, kāds darbs tur ir jāiegulda.
