«Mums ir nozīmīgi atšķirīga attieksme pret brīvību, atbildību un izvēli, atšķirīga sevis izjūta un pašnovērtējums, dažādi piedzīvojam bailes un trauksmi,» raksturo psiholoģe Inese Kapustjanska, ieskicēdama saimnieka un kalpotāja jeb kalpa tēlu, kurš atkarībā no skatījuma uz lietām izpaužas katrā cilvēkā. Visspilgtāk tas gan pamanāms darba dzīvē, kur jāveic dažādi uzdevumi, jāpieņem lēmumi, jāizrāda iniciatīva, brīžam jāriskē un jāzaudē. Saimnieks un kalps šajās situācijās rīkosies atšķirīgi. Pareizāk vai nepareizāk, bet sabiedrībā nepieciešami abi, un, veselīgi sadarbojoties, viņi kopā var darīt lielas lietas, ja vien strādā saskaņā ar filosofiju – visus darbus neizdarīt un visu pasaules naudu nedabūt –, pārliecināta I.Kapustjanska. Jāmeklē zelta līdzsvars! Savas mentalitātes varāPersonību veido dažādu faktoru kopums, no kā tad arī atkarīgs, cik droši, uzņēmīgi, paļāvīgi vai bailīgi cilvēks soļos pa dzīvi. «Ja salīdzinām cilvēku ar koku, lapotne esam mēs paši, stumbrs – mūsu raksturs, bet saknes – centrālā nervu sistēma un mentalitāte, ko nespējam mainīt, vien noslēpt, kā arī vide. Augsni savukārt veido viss, ko esam ieguvuši no vecākiem,» stāsta psiholoģe, akcentēdama labas audzināšanas un piemēra nozīmi katra dzīvē, kas spēj krietni celt, piemēram, pašvērtējumu. «To, cik labās domās esmu par sevi, lielā mērā nosaka, ko tēvs un māte par mani sacījuši. Tā vietā, lai atbalstītu un uzmundrinātu savu atvasi, ka viņam labi sanāk, vecāki bieži vien mēģina uzlabot bērna darbu, šādi parādot, ka kaut kas nav izdevies. Ļoti daudz ar savu attieksmi izdara skola – īpaši pirmajās klasītēs un pusaudža gados,» atzīst I.Kapustjanska, ieskatoties saimnieka un kalpa būtības tapšanā. Ar dažu jau ātri vien top skaidrs, ka viņš nebūs nekāds rīkotājs, bet iespējams ļoti labs izpildītājs, ko arī vajadzētu ņemt vērā un nemēģināt lauzt. Starp brīvību un atbildībuAr ko tad atšķiras saimnieks un kalpotājs? Pirmkārt, ar attieksmi pret brīvību. «Kalps jau sākotnēji ir gatavs uzņemties nosacītu brīvību – pasaki man priekšā, kas jādara, un es to izdarīšu! Ir cilvēki, kas ļoti labi iekļaujas tādā darba situācijā, kur pastāv daudz noteikumu, nosacījumu, priekšrakstu un likumu. Viņi tajā jutīsies komfortabli, kamēr saimnieka tips – kā žņaugos, jo pats grib izvirzīt likumus. Brīvība saistās arī ar radošumu un iekļauj sevī atbildību, kad jāatbild uz jautājumu, cik smagu gribu to celt. Kalps vēlēsies uzņemties ļoti mazu un konkrētu atbildību. Viņa stiprā puse nebūs stratēģiskā domāšana atšķirībā no saimnieka, kurš gatavs arī riskēt, kas vienmēr nes līdzi iespēju kļūdīties un izdarīt nepareizu izvēli. Kalpam bail pieņemt lēmumu,» raksturo I.Kapustjanska.«Eksistenciāla trauksme piemīt visiem cilvēkiem, bet saimnieka tipam bailes un bažas izpaužas mazāk,» turpina psiholoģe. Kalps savukārt daudz lielākā mērā būs atkarīgs no citu viedokļa un vērtējuma, baidīsies kļūdīties un tapt kritizēts, bet saimnieks raudzīsies uz situāciju ar paļāvību un viņam pašam sevis pietiks. «To var novērot jau skolas laikā – ir vieni (kalpa tips), kas nespēj pieiet un pajautāt skolotājam, labāk paliek nezinādams, kamēr citi ies un teiks, ka nesaprot. Arī lai varētu labi veikt darbu vai atrastu nodarbošanos, jābūt pietiekamā kontaktā ar citiem cilvēkiem – kalpam šajā ziņā būs grūtāk.»Neiekrist grāvī!Katram tipam piemīt savas spēcīgās un vājās puses, un veselīgā mijiedarbībā viņi spēj tīri labi sadzīvot, tomēr gan viens, gan otrs dažkārt mēdz krietni pāršaut pār strīpu, kas bojā paša un līdzcilvēku dzīvi. «Pēc savas būtības kalps visu mūžu tieksies pēc saimnieka, bet tas var izvērsties pret viņu. Piemēram, šis cilvēks tik ļoti pieradis klausīties mammā, un, kad viņa nomirst, vairs nezina, ko iesākt, un nespēj funkcionēt. Tā ir ļoti traģiska situācija, arī ja saimnieks («lielā» mamma, firmas «tētis» utt.) pārņem visu un tur savā dūrē. Tomēr – kur beidzas mana brīvība? Pie tava degungala!» raksturo psiholoģe, turpinādama atklāt abu tipu «nesmuko pusi». Tajā vīd arī, piemēram, kalpa cietumnieka daba, kad viņš iekšēji nevar atļauties iet un meklēt, lūgt otram palīdzību un intensīvi būt visā iekšā.«Lielie progresa virzītāji parasti nenāk no siltumnīcas apstākļiem, viņiem raksturīgs zināms nežēlīgums pret sevi un padotajiem – es strādāju 17 stundu, tev arī jāstrādā! Tādi mēģinās otram atņemt brīvību, kalpināt un izdzīt. Saimnieks var kļūt arī pāratbildīgs, kurš neguļ ne dienu, ne nakti un atvaļinājumā strādā ar mobilo tālruni, jūtoties pagodināts, ka bez viņa nevar iztikt. Tā vietā, lai nodotu padotajiem pilnvaras, viņš mēģinās tos kontrolēt,» atzīst I.Kapustjanska, būdama pārliecināta, ka labs saimnieks tic saviem padotajiem, vēršas pēc palīdzības un necenšas visu izdarīt pats. Tomēr «kalpam būs grūti uzņemties atbildību, viņš nāks un prasīs dažādus sīkumus, kas saimniekam savukārt patiks, kaut viņš kliegs un žēlosies, cik ļoti ir piekusis, ka pārējie bez viņa neko nevar». Kam šajā laikā vieglāk? Kalpam, kurš nav riskējis un līdz ar to zaudējis, vai saimniekam, kurš spēj ātri krist un tikpat veikli piecelties? Visi esam pārāk cieši saistīti cits ar citu, lai rastu skaidru atbildi. Mums katram sava vieta!
