Pie Smiltenes poliklīnikas kalst jau trešais ozols, kas iestādīts ilggadējā Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas galvenā ārsta, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Jāņa Krūmala (1936 -2004) piemiņai.
Pie Smiltenes poliklīnikas kalst jau trešais ozols, kas iestādīts ilggadējā Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas galvenā ārsta, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Jāņa Krūmala (1936 -2004) piemiņai.
Gandrīz visas kociņa lapas, izņemot vienu stumbra apakšējā daļā, ir brūnas, sausas. Vēl pavasarī ozols bijis sazaļojis, spirgts, ievērojuši garāmgājēji.
“Kurš aplaistīs koku?” “Ziemeļlatvijā” ar šādu jautājumu vērsās kāds smiltenietis (vārdu avīzē viņš lūdz neminēt). Vīrietis ir pārliecināts, ka koks kalst, jo nesaņem ūdens valgmi. “Ziemeļlatvija” šonedēļ pārliecinājās, ka vakarpusē zeme ozola piekājē bija sausa, irdena.
“Kociņš tiek apliets katru dienu un pat mēslots, taču tik un tā kalst. Viņam šajā vietā kaut kas nepatīk,” skaidro SK Smiltenes slimnīcas valdes priekšsēdētājas vietniece Sandra Nātra.
Šis ir jau trešais ozols, kurš ar vietējās pašvaldības atbalstu iestādīts netālu no J. Krūmala piemiņas akmens, jo iepriekšējie divi nokalta. Smiltenes vēstures pētnieks Juris Zušmanis fiksējis pirmā kociņa stādīšanas laiku – 2004. gada 30. aprīlī pulksten 10.00, dažas stundas pirms Jāņa Krūmala izvadīšanas pēdējā gaitā.
Vīrietis, kurš par kalstošo koku izstāstīja “Ziemeļlatvijai”, uzskata, ka mazie ozoliņi, arī šis, nav tikuši pienācīgi kopti un laistīti. Viņš aicina slimnīcas darbiniekus, kopjot iestādes parku un zālienu, pievērst lielāku uzmanību kociņam pie ārsta piemiņas akmens un katru dienu uzliet tam spaini ūdens. Tad tas vēl varētu atspirgt.
SK Smiltenes slimnīcā “Ziemeļlatvijai” savukārt skaidroja, ka ozols nīkuļo cita iemesla dēļ: tas iestādīts tuvu lielajām kļavām. Lielo koku saknes traucē ozolam izveidot savu sakņu sistēmu un augt, neraugoties uz regulāro laistīšanu. “Ozols ir diezgan kaprīzs,” piekrīt Smiltenes pašvaldības uzņēmuma “NKUP” ainavu tehniķe Baiba Rubene. “Tā saknes pašas iet dziļumā un meklē gruntsūdeņus. Acīmredzot tajā vietā kokam kaut kas nepatīk, tikai grūti pateikt, kas tieši.”
Ja arī šis ozols nokaltīs, tad acīmredzot pie akmens jāstāda citas sugas koks, turklāt citā vietā – vairāk uz poliklīnikas ēkas pusi, projām no lielajiem parka kokiem.
Smiltenietis pievērš sabiedrības uzmanību kalst sākušajam ozolam tāpēc, ka tāds koks nav labākā piemiņa ārstam Jānim Krūmalam, kurš vienmēr rūpējās par slimnīcas un poliklīnikas apstādījumiem un Smiltenes pilsētvidi, bija slimnīcas un pilsētas patriots.
