Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra veiktais ziemāju stāvokļa apsekojums Latvijā liecina, ka vissliktākā situācija ir Zemgalē, kur nāksies pārsēt līdz pat 80 procentiem no graudaugu sējumiem. Citos Latvijas reģionos ziemāji skarti mazāk, taču kailsala ietekmi uz saimniekošanu izjutīs gandrīz katrs graudu audzētājs.
Tā mūs informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Tomsone. Vēlējos uzzināt, cik daudz ir cietuši sējumi mūspusē. Ērģemes kooperatīvās sabiedrības “Ērģeme” vadītājs Mārtiņš Kreilis atzīst, ka pašlaik vēl grūti konkrēti pateikt, cik tieši procentu būs jāpārsēj, bet ir aizdomas, ka tā būs jārīkojas lielākajā daļā, kas apsēti ar ziemas rapsi un kviešiem. “Izskatās, ka tā būs visiem zemniekiem. Jautāts, vai kooperatīvam ir tirdzniecības saites ar Krieviju, M. Kreilis atbild, ka nav. Vienīgais šķērslis var būt minerālmēslu iegāde. Latvijā ir viena firma, kas ir licencēta Krievijas minerālmēslu tirdzniecībā, vēl nezinu, kāda šogad mums tur izvērtīsies sadarbība,” spriež M. Kreilis.Trikātas pagasta zemnieks Rihards Circenis uzskata, ka tik traki kā Zemgalē pie mums nebūs. “Paskatījos, kā jūtas stādi zemē. Tā ir sākusi plaisāt. Tas nozīmē, ka zeme ir atkususi. Pirmdien kopā ar agronomu apskatījām visus sējumus un secinājām, ka jāpārsēj nebūs. Rapsis izskatās tāds dīvaināks, taču ar katru dienu ziedlapas tam nāk klāt. Vēl gan ziņo aukstumu, tā ka viss vēl priekšā,” saka R. Circenis.Smiltenes novada zemnieks Ivars Ādamsons atklāti pasaka, ka vēl nezina, kāda būs situācija, jo sinoptiķi atkal sola aukstumu. “Īsti labi neizskatās. To saku par ziemas kviešiem un rapsi. Iespējams, ka nāksies lielu daļu pārsēt,” apliecina I. Ādamsons.LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis uzskata, ka šis ir kārtējais gads, kas šogad augkopjiem nes salīdzinoši lielus zaudējumus. “Viena hektāra pārsēšanas izmaksas ir apmēram 100 eiro uz hektāru atkarībā no sēklas cenas. Zemgalē izsalušas ir pat ziemcietīgās kviešu šķirnes, bet pārējā Latvijā situācija ir labāka tajos laukos, kuros saimnieki vēlu iesēja un izvēlējās mūsu klimatam raksturīgas šķirnes, kaut arī mazāk ražīgas,” saka O. Balodis. Marta otrajā pusē veiktais ziemāju stāvokļa apsekojums rāda, ka no kopumā ar ziemas rapšiem apsētajiem apmēram 60 tūkstošiem hektāru kailsalā izsaluši vairāk nekā 40 tūkstoši hektāru jeb līdz 80 procentiem. Latvijā kopumā salīdzinoši labā stāvoklī ir tikai 10 procenti no apsekotajiem rapšu sējumiem.Vērtējot ziemāju stāvokli Latvijas reģionos, LLKC eksperti secina, ka nosacīti vislabāk tie pārziemojuši Kurzemē, mazāk postījumu ir arī Latgalē, savukārt Vidzemē situāciju vērtē kā normālu.
