Biruta kriķe, Bērnudārza “Pasaciņa” skolotāja
Bērni ir zinoši un varošiPedagoģijas jomā strādāju jau 43 gadus, tāpēc droši varu teikt, ka mūsdienu bērni ir ļoti zinoši un varoši. Viņiem interesē daudzas lietas. Nebaidos teikt, ka ir jomas, piemēram, mūsdienu tehnoloģijas, kur viņi ir daudz gudrāki par mani. Strādājot ar bērniem, es daudz ko jaunu uzzinu un nekautrējos viņiem paprasīt padomu kaut vai tajās pašās datorlietās. Reizēm ir tik interesanti klausīties, kā audzēkņi man stāsta jaunāko informāciju saistībā ar datoriem un mobilajiem telefoniem. Nevaru vien nobrīnīties, cik ātri mūsdienās bērniem “pielīp” viss jaunais. Šķiet, ka viņi jau piedzimuši ar domu nebaidīties ne no kā. Jāpiekrīt, ka manas paaudzes cilvēki tomēr nav tik droši un zinoši šajā jomā.Ikdienā strādājot nodarbībās ar bērniem un mācoties dzīves gudrības, reizēm nobrīnos, kādas pareizas atziņas bērni prot pateikt un izsecināt. Tas nozīmē, ka viņi dzīvo reālā, nevis izsapņotā pasaulē.
Inta kruška, Četru bērnu mamma
Jaunā paaudze ir brīvāka uzskatos un rīcībāManai vecākajai meitai Ievai ir 20 gadu, Harijs beigs Valkas ģimnāzijas 12. klasi, Alise ir Valkas pamatskolas 5. klases skolniece, bet mūsu ģimenes saulstariņam – Reinim – ir trīs gadi un viņš apmeklē bērnudārzu “Pasaciņa”. Spriežot pēc saviem bērniem, varu secināt, ka katrs jaunākais ir žiperīgāks par iepriekšējo ar pilnīgi citu redzējumu uz dzīvi. Mūsdienu bērni ir stipri brīvāki uzskatos un rīcībā, reizēm šķiet, pat drusku nepieklājīgi un uzdrīkstas pārāk daudz. Salīdzinot ar manu bērnību, mūsdienu jaunā paaudze sevi neieliek noteiktos rāmīšos. Negatīvi raksturojot jauno paaudzi un izsakot replikas, jāņem vērā, ka bērni un jaunieši ir tādi, kādus viņus uzaudzinājuši paši vecāki. Vismaz mēs savā ģimenē esam norunājuši, ka ikvienam ir savi pienākumi. Ja bērnam nav ko darīt un viņš savu brīvo laiku pavada dīki, nekas labs nevar iznākt. Es savējiem ļoti uzticos un paļaujos uz viņiem. Galvenais, lai ikdienas steigā atliktu laiks pabūt kopā un parunāties.
Mudrīte Vestfāle, Blomes pamatskolas direktore
Skolotāji ir pelnījuši vairāk cieņasAgrāko laiku skolēni nudien atšķīrās no mūsdienu jaunatnes. Rudenī paliks četrdesmit gadu, kopš strādāju par pedagogu, un varu droši teikt, ka savulaik skolēni bija daudz zinātkārāki, ar lielāku interesi klausījās skolotāju teiktajā. Mēs viņus varējām ar kaut ko pārsteigt.Šobrīd, ņemot vērā informācijas tehnoloģiju straujo attīstību, mēs, pedagogi, ar maz ko vēl varam pārsteigt un ieinteresēt skolēnus. Bērnus vairs nekas īpaši neinteresē, jo visu paši atraduši internetā. Protams, to nevar attiecināt uz visiem skolēniem, jo arī tagad netrūkst talantīgu, zinošu un zinātkāru bērnu, tikai dzīves temps kļuvis citādāks – daudz straujāks un mainīgāks.Mainījušās ir arī skolotāju un skolēnu savstarpējās attiecības un komunikācija. Izmaiņas ir tajā, ka mūsdienās bērni ir daudz drošāki, brīvāki un vairāk atļaujas, kas ne vienmēr ir tas labākais. Tāpēc mums vienu otru reizi skolēns ir jāieliek kādos rāmjos, lai nebūtu visatļautības. Skolotāji tomēr ir pelnījuši vairāk cieņas, jo agrāk mūs skolēni nesūtīja tur, kur tagad. Manuprāt, vēl viena problēma ir pārprastā demokrātija, kas nāk no mājām – ģimenes. Daudziem pašsaprotami šķiet, ka skola ir vieta, kur bērniem ieaudzina visu, taču jebkuros laikos viss sākas tieši ģimenē.
alda miķe, Smiltenes ģimnāzijas skolotāja
Ārpus rāmjiem ir arī atbildībaVērtēju viņus pretrunīgi. Viņi ir ļoti zinoši, gudri, motivēti, darbīgi. Gudrāki daudzās lietās nekā mana paaudze, jo mūsdienās ir citas iespējas. Taču diemžēl kalnam ir otra puse. Tas ir diezgan bēdīgi, jo mūsdienu jaunā paaudze ir arī tendēta uz izklaidēm, dzīvot bez pūlēšanās, ar deformētu vērtību sapratni par to, kas dzīvē ir galvenais. Viņiem šķiet, ka nav jāstrādā, jo viss tāpat notiks un pienākas. Agrāk bērni bija vairāk ielikti rāmī. Tagad viņi paši vairāk var lemt un izvēlēties. Taču šāda brīvība nes līdzi atbildību, tāpēc ir jautājums, kā katrs šo atbildību izprot un ievēro. Es domāju, ka ļoti daudz ir atkarīgs no tā, kāds bērns izaug savos pirmajos dzīves gados, kamēr sāk iet skolā, proti, no tā, kas bērnā tiek ielikts ģimenē. Tāpēc vecākiem novēlu audzināt savus bērnus ar mīlestību, būt kopā un sarunāties ar viņiem. Bērns nav manta, ko var nolikt plauktiņā vai vilkt striķītī pakaļ. Bērns arī jāaudzina ar atbildību. Mēs būsim veci, bet viņi būs stipri. Tāpēc ir jāiemāca jaunajai paaudzei pūlēties un strādāt.
