Viedokļi
Anna Igoņkina
Šī ir valsts līmeņa problēmaJānis Pavlovskis, kinologsPirmkārt, šo problēmu vajag risināt valsts līmenī. Pašreiz tas lēnām arī tiek darīts. Otrkārt, patversme mūsdienās nepilda visas tai paredzētās funkcijas, arī kontrole ir sarukusi. Tas viss ir līdzekļu trūkuma dēļ.Patiesībā dzīvniekus pamet maz. Lielākoties dzīvnieki, kuri atrodas bez uzraudzības, ielās klaiņo jau vairākās paaudzēs. Protams, kādreiz tas ir noticis cilvēka bezatbildības dēļ, kuras rezultātā uz ielas izmestie dzīvnieki ir savairojušies.Ļoti daudz cilvēku nespēj samaksāt vetārstam, lai dzīvnieku sterilizētu, tāpēc šobrīd ir ļoti daudz bezšķirnes suņu, kuri tiek dāvāti pa labi, pa kreisi. Cilvēki nespēj uzturēt dzīvniekus, jo kopšanā ir jāiegulda nauda. Labākajā gadījumā tie nonāk patversmē, sliktākajā – uz ielas. Ja redzat dzīvnieku, kas uz ielas ir bez uzraudzības, saskaņā ar likumu ir noteikti jāziņo tuvākajai patversmei. Taču bieži vien pašvaldībai nav līdzekļu, lai aizbrauktu klaiņojošam dzīvniekam pakaļ, tāpēc tie turpina klaiņot apkārt un vairoties. Problēma, kuru ir grūti novērstRita Luguze, Valkas dzīvnieku patversmes vadītāja un vetārsta palīdzeProblēmu, kas saistās ar klaiņojošiem dzīvniekiem, ir ļoti grūti novērts. Visbiežāk pamet slimus dzīvnieciņus, tomēr ir bijuši gadījumi, kad tiek pamesti pilnīgi veseli. Parasti klaiņo kaķi, suņu ir mazāk. Ir labi, ja cilvēki piezvana un paziņo par dzīvnieku, kas atrodas uz ielas bez uzraudzības. Mēs runājam ar iedzīvotājiem, kuriem pieder mājdzīvnieki, stāstām, ka nedrīkst atstāt uz ielas, jāprot atrast citu risinājumu. Brīdinām arī par vakcinēšanu. Šobrīd Ministru kabinets paredz stingrus noteikumus, kas attiecas uz dzīvnieku vakcinēšanu pret trakumsērgu. Ja slims dzīvnieks atrodas uz ielas, saslimt var ne tikai kāds mājdzīvnieks, bet arī pats cilvēks. Visbiežāk, glaudot uz ielas kaķīti, bērni saslimst ar kašķa ērcīti. Jūnija sākumā Valkā būs iespēja izpotēt dzīvniekus pret trakumsērgu. Vietas, kur to varēs izdarīt, iedzīvotājiem tiks paziņotas vēlāk. Dzīvnieku uzturēt nav lēti, ir jāpērk ne tikai barība, bet arī jāmaksā nodeva par dzīvnieku turēšanu. Bieži vien saimnieki nespēj uzturēt dzīvniekus un pamet tos. Tieši tāpēc par dzīvnieku klaiņošanu uz ielas ir atbildīgi viņu kādreizējie saimnieki. Neviens jau nespiež atstāt uz ielas kaķi vai suni. Tā ir cilvēka bezatbildība! Viņam ir jābūt godīgam kā pret sevi, tā arī pret dzīvnieku. Nebarojiet klaiņojošus dzīvniekusUldis Rudzītis, Smiltenes novada domes tehniskais direktorsSaistībā ar klaiņojošiem dzīvniekiem ir ļoti svarīga juridiskā puse. Ja dzīvnieks tiek pie mājas pabarots, tad tas vairs nav klaiņojošs. Tāpēc ir ļoti rūpīgi jāapdomā – barot pieklīdušo dzīvnieku vai ne. Pareizi būtu zvanīt uz attiecīgo iestādi un ziņot par atrasto dzīvnieku. Ja ir iespēja iemānīt dzīvnieku kādā vietā (piemēram, šķūnī), tas ir jāizdara. Tad atliks sagaidīt, kad atbrauks pakaļ. Šobrīd Smiltenes novadā nav dzīvnieku patversmes, tāpēc mēs sadarbojamies ar Valkas un Valmieras dzīvnieku patversmi. Ir jāapzinās, vai būs iespēja uzturēt dzīvnieku, ar viņu iziet ārā, nevis palaist, lai skraida brīvā vaļā. Ir bijis gadījums, ka atbrauc uz savu vasarnīcu, kur sāk barot pieklīdušu suni. Pēc vasaras šie cilvēki sunīti vienkārši atstāja, piesietu pie ķēdes. Vēl ir bijuši gadījumi, kad no Jaunbilskas pagasta nāk suņi uz pilsētu. Viņus pilsētā baro, tāpēc viņi arī nāk. Nav labi barot klaiņojošus dzīvniekus, viņi var būt slimi un jebkurā brīdī var kļūt agresīvi. Tāpēc Smiltenes novadā taps saistoši dokumenti, kuru pārkāpšanas gadījumā pielietos soda sankcijas, ja tiks baroti klaiņojoši dzīvnieki.
