Vjačeslavs Baskovs, uzņēmējs, salona “Le/Figaro” īpašnieks
Pārsvara nebūs nevienam sarakstamEs domāju, ka pēc vēlēšanām Valkas novadā nevienai partijai pārliecinoša pārsvara nebūs, kā tas, piemēram, bija iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kad uzvarēja Tautas partija.Pēc manām domām, tas tā būs tādēļ, ka tagad cilvēki vairāk nekā agrāk savu izvēli saistīs ar norisēm lielajā politikā. Nav noslēpums, ka sabiedrībā ir diezgan negatīva attieksme pret Tautas partiju. Ar to maz sakara ir tiem pašreizējiem Valkas domes vadītājiem, kuri pārstāv Tautas partiju, tomēr lielu daļu cilvēku kritiskā attieksme pret partijas vadību var ietekmēt, dodoties pie balsošanas urnām. Pieļauju, ka Valkas novada domē apmēram vienādu vietu skaitu iegūs Tautas partijas, Zemnieku savienības un Pilsoniskās savienības pārstāvji. Paredzu, ka vēlētāju vairākums tomēr vispirms vērtēs pašu kandidātu un viņa līdzšinējo darbību, izdarot izvēli. Pagājušajās vēlēšanās es, piemēram, balsoju par “oranžajiem” ne tādēļ, ka man patiktu Tautas partija, bet sarakstā iekļauto kandidātu dēļ. Uzskatīju, ka Vents Armands Krauklis ir daudz darījis Valkas labā. Tagad tik spilgtu personību nav, un, domāju, vairākiem vēlētājiem, arī man, būs ļoti sarežģīti izdarīt izvēli. To grūtāku padara vēl tas, ka katrā sarakstā ir kāds kandidāts, par ko es gribētu balsot. Par tiem politiskajiem grupējumiem, kuriem ir diezgan skandaloza slava, diezin vai vēlētāji balsos. Mūsu novadā tādus radikālus spēkus pārstāv Osipova partija. Pēc manām domām, mūsu sabiedrība ir pietiekami intelektuāla, lai tik nervozā un ekonomiski saspringtā laikā izšķirtos par tik radikāliem politiskajiem spēkiem, jo vēl visam klāt pievienot jaunus stresus nav vajadzīgs.Domāju, ka šogad cilvēki aktīvi iesaistīsies vēlēšanās. Mazāka aktivitāte varētu būt Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ja tās no novadu vēlēšanām būtu atdalītas, tad dalība Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu vēlēšanās vispār būtu ļoti zema. Tagad daļa cilvēku varētu nolemt – ja jau esmu atnācis, tad nobalsošu arī par Eiropas Parlamenta kandidātiem.
Vineta Skutāne, Valkas ģimnāzijas vēstures un politikas skolotāja
Jaunas sejasiepriecina Mūsu novada izveidē, domāju, cilvēki izdarīs izvēli no to kandidātu sarakstiem, kuri jau ir strādājuši pilsētas un pagastu attīstībā.Daudzi gan izšķirsies pēdējā dienā, par ko balstot. To apliecina arī televīzijā rādītā aptaujas statistika par Rīgas domes vēlēšanām. Tās statistika liecina, ka apmēram trešdaļa vēlētāju savu lēmumu pieņems tikai vēlēšanu iecirknī. Tas nav labi. Tas liecina, ka patiesībā šai daļai cilvēku ir vienalga, kas vadīs pašvaldības. Diemžēl daudzi neiedomājas, ka tiem, kurus ievēlēsim, uzticēsim arī savu nodokļu naudu. Pēc manām domām, cilvēki kandidātus mazāk vērtēs pēc viņu partijiskās piederības, bet gan pēc viņu paveiktā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka ne visi kādas partijas sarakstā iekļautie kandidāti ir attiecīgās partijas biedri. Ir daudz cilvēku, kuri vienkārši grib darboties, tādēļ ierakstās kādas partijas sarakstā.Man patīk, ka kandidātu vidū parādās jaunas sejas. Arī kā skolotāja esmu iepriecināta, ka sarakstos redzami studenti. Jā, viņiem nav vēl pieredzes, bet jāatceras, ka pašvaldības savā ziņā ir arī kā poligons jaunu politiķu sagatavošanā. Kur tad viņiem sākt? Uzreiz pieteikties uz Saeimu? Nē taču. Tas ir apliecinājums, ka arvien vairāk iedzīvotāju nolēmuši paši iesaistīties politikā un kaut ko izdarīt, un tas vērtējams tikai pozitīvi. Ir uzlabojusies politiskā kultūra, kas līdz šim Latvijā kliboja. Bija jau pierasts uzskatīt – tur ir valdība, bet te – mēs, un tās ir divas dažādas lietas. Pašlaik redzams, ka situācija mainās. Par Eiroparlamenta vēlēšanām es neko negribu prognozēt, jo man grūti paredzēt iznākumu. Tie, kuri aizies vēlēt novada deputātus, piedalīsies arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jo diezin vai tā būs – vienu sarakstu komplektu ņemsim, bet otru ne. Mani vairāk uztrauc, kā tā notiks. Nav tiesa, ka informācija par šīm vēlēšanām ir nepietiekama, bet ir tā – ja cilvēkus kaut kas neinteresē, viņi arī informāciju par to nevar atrast. Mani uztrauc tas, ka Latvijai tā ir liela iespēja, bet interese tautā ir diezgan neliela. Neizslēdzu, ka šajās vēlēšanās daudzi balsos pēc bingo principa – kura lapiņa pirmā patrāpīsies acīs un iepatiksies, to iemetīs urnā. Tomēr tās ir nozīmīgas vēlēšanas, jo tieši Austrumbloka valstis pēc pievienošanās Eiropas Savienībai ir daudz panākušas, lai pamainītu Eiroparlamenta būtību un aktivizētu to. Parlamentā ir uzsākts darīt vairākas jaunas lietas. Būtu žēl, ja mēs šo iniciatīvu pazaudēsim.
