Uz nektārauga facēlijas violeto ziedu dūmakā slīgstošo lauku Launkalnes pagastā, šosejas Smiltene – Gulbene malā, bites lido pat pāri tuvējā meža koku galotnēm. Tikpat bieži tuvumā “spieto” garāmbraucēji, nespējot valdīt sajūsmu un vēloties iemūžināt sevi fotogrāfijā uz skaistā fona.
No šosejas puses 10 metri no lauka ir norakstāmi, smaida lauka saimnieks, Launkalnes pagasta zemnieku saimniecības “Kadiķīši” īpašnieks Ainārs Melderis. Par cilvēku vēlmi fotografēties, iebrienot laukā, viņš neļaunojas.
Magnēts bitēm un cilvēkiemZemnieka eksperiments ar nektārauga facēlijas audzēšanu ir sagādājis pozitīvas emocijas daudziem ļaudīm, par ko prieks arī “Kadiķīšu” saimniekam.Facēlija ar savu izteikto smaržu ir magnēts bitēm un tiek uzskatīts par vienu no labākajiem medus kultūraugiem. Facēlijas medus ir gaiši zaļgans vai balts, ar maigu smaržu un patīkamu, smalku garšu. Taču “Kadiķīšiem” savu bišu saimju nav, un labums no aromātiskā nektārauga tiek lauka tuvumā dzīvojošās radinieces bitēm. Ainārs pirmo gadu facēliju pavasarī iesējis nevis bišu barošanai, bet citam nolūkam – kā zaļmēslojumu papuvē atstātai zemei. Šis gandrīz 15 hektārus lielais lauks šosejas malā ir paredzēts nektārauga sēklu iekulšanai. No tās nākamgad kādā no “Kadiķīšu” 250 hektārus lielajiem tīrumiem tiks iesēta facēlija, un ziedēšanas pilnbriedā to iears zemē kā zaļmēslojumu augsnes uzlabošanai.To, ka laukā zied facēlijas, ne visi zinājuši bez priekšā teikšanas, stāsta Ainārs. Tie, kuri bijuši lietas kursā, kam šis lauks pieder, paši zvanījuši saimniekam un prasījuši, kas tur aug un tik skaisti zied. Versijas bijušas dažādas, piemēram, lini, lavanda vai ežziedes. “Labākais joks, ko dzirdēju, bija tjūnētais rapsis. Cits paziņa man atkal saka – “zini, viss jau labi, tev te skaisti zied, bet mani kaitina, ka tās mašīnas pa priekšu brauc un pie tava lauka pēkšņi uzdod pa bremzēm”,” smaida Ainārs. Nākamvasar šajā laukā gan atkal augs labība. Tāpēc tagad ir pēdējais laiks papriecāties par skaisto ainavu šosejas malā, jo facēlijas ziedēšanas laiks šobrīd tuvojas beigām. Izmēģinājis sēju rugainēZemnieku saimniecība “Kadiķīši” ir specializējusies graudkopībā, un tās saimniekam patīk eksperimentēt ne tikai ar jaunu augu audzēšanu.Šopavasar Ainārs pirmo reizi dažos laukos iesējis miežus un kviešus tieši rugainē, zemi iepriekš neuzarot. Pirms tam rudenī, pēc graudu nokulšanas, nezāles noteikti jānomiglo ar raundapu, un lielāko efektu varot panākt ar mazāko devu.Rezultāts, sējot rugainē, ir pārsteidzoši labs, secina zemnieks. Labība vienlīdz labi padevusies gan tajos laukos, kur graudi iesēti arumos, gan tajos, kur ielikti rugainē.Tiesa, šādai sēšanas metodei ir jāpielāgo disku tipa sējmašīna, skaidro “Kadiķīšu” saimnieks. Ziemā savās darbnīcās viņš sameistarojis tādu tehniku, kādu vajag, pielāgojot to traktora iespējām.“Diski ir oriģināli, bet manis pārtaisīti,” stāsta Ainārs. “Vispirms pirmapstrādes disks augu atliekas “nomet” malā. Pēc tam sējas disks ar šļauku graudu kopā ar mikromēslojumu noliek uz tīras zemes, bet augu atliekas paliek pa virsu. Grauds ir “cietā gultā ar mīkstu segu pāri”. Man skeptiķi pirms tam teica, ka nekas nesanāks, bet tagad nevar pateikt, kurš tīrums bija arts un kurš – nearts. Protams, sēšana rugainē nav tehnoloģija visiem gadiem, bet pa kādiem trīs gadiem reizi to var darīt. Tā es ietaupu laiku, naudu un resursus,” priekšrocības nosauc “Kadiķīšu” saimnieks.Šovasar Ainārs cer uz labu graudu ražu, ja vien neuznāks kāda dabas kataklizma. Aizvadītajā nedēļā uz saimniecību jau atvests jauniegādātais kombains “Case”. Tehnikas bāze labības kulšanai ir kārtībā. Z/s “Kadiķīši” graudu realizācijā ir divi lieli sadarbības partneri: SIA “Baltic Agro” un Bilskas pagasta zemnieku saimniecība “Kalējiņi 1”
