Šomēnes interneta portāla ziemellatvija.lv lietotāji aktīvi diskutē par nīkulīgajiem vai tieši pretēji bagātīgajiem kultūras pasākumiem, kā arī rosina paust viedokli par savām vēlmēm.
Ženija Daudziete, senioru deju kopu vadītājaTā šobrīd ir problēma daudzviet LatvijāEs pat teiktu – tā ir liela problēma ne tikai Smiltenes vai Valkas novadā, bet arī daudzviet Latvijā. Ir grūti pievērst iedzīvotāju uzmanību, lai arī kāds būtu pasākums. Daudzi pieraduši sēdēt mājās, un jo ilgāk to dara, jo grūtāk no mājas dzīves izrauties. Tā ir psiholoģiska problēma, pat nezinu, kāda ir īstā recepte, lai situāciju uzlabotu. No vienas puses saprotu šos cilvēkus, jo nav darba, nav naudas. Bet pēdējā laikā cilvēki pat neizrāda interesi par pasākumiem, kuros ieeja ir bez maksas. Viņiem trūkst motivācijas. Lasīju avīzē par koncertu pensionāriem, bet kā lai laucinieki uz to tiek, ja nav mašīnas. Arī par to ir vērts aizdomāties.Uzskatu, ka ir nepieciešama arī personīgāka attieksme no kultūras darbiniekiem, to cilvēki ļoti vēlas. Agrāk pirms katra notikuma izsūtīja ielūgumus, kultūras nama zāle bija pilna apmeklētāju. Ir pienācis laiks pārdomāt, kā rīkoties tālāk, citādi pasākumi noorganizēti sev pašiem.
Pasaku teicējs, portāla ziemellatvija.lv lietotājsDarbiniekam ir jābūt tādam kā masu pasākumu režisoramPar kultūras nozīmi un daudzveidību lauku kultūras namos tieši pašlaik tiek runāts. Cilvēku neapmierinātība izskan daudzviet un daudzos novados. Un laikam pie vainas pirmkārt ir tas, ka 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas kultūras speciālisti laukos strādā pēc padomju laiku šablona un visus pārmetumus nepārliecinoši cenšas noraidīt. “Sakāt, ko tad jūs te gribat – man te ir daudzi pašdarbības kolektīvi, nāciet piedalieties un jūs jau paši uz kultūras namu koncertiem nenākat.” Tikai ir tā, ka šiem koncertiem pat scenārijus neviens vairs neraksta un tie līdzinās viens otram kā divas ūdens piles un atšķiras tikai ar nosaukumiem. Piecas dejas, divas dziesmas, trīs dejas un viena dziesma, tukši teksti un koncerts ir galā. Tā teikt, ķeksītis ir ievilkts un var droši gaidīt mēneša sākumā pārskaitījumu uz kontu. Protams, ka uz tādiem koncertiem publika vairs nenāk, jo labāk nīkst pie televizora un blenž tikpat lētu seriālu, bet nav jāģērbjas un jāpiepūlas, bezmērķīgi velkoties uz kultūras namu. Visbiežāk kolektīvu priekšnesumus noskatās citu kolektīvu dalībnieki, kas tajā brīdī neuzstājās. Bet kultūras darbinieki par šiem pārmetumiem nostājas pozā un ir stipri aizvainoti. Gribu teikt, ka katram kultūras darbiniekam savā vietā ir jābūt arī kā tādam masu pasākumu režisoram. Tātad jābūt ir spējai ģenerēt idejas, jābūt spējai tām piesaistīt cilvēkus un galu galā jābūt spējai šīs idejas īstenot. Ar pašdarbības kolektīvu daudzumu var un vajag lielīties, bet tā ir tikai neliela daļa no tā, ko vajadzētu spēt kultūras darbiniekam. Teikšu atklāti, ļoti nepateicīgs un nenovērtēts darbs, bet ir taču tik liels gandarījums, ja kāda forša ideja ir atkal īstenota. Novēlu kultūras darbiniekiem FORŠAS IDEJAS un atsaucīgus cilvēkus.
Mareks Dainis jeb [Ex] da Bass, 2010. gada dīdžejs numur 1 LatvijāJāmeklē jauni reklamēšanas veidiManuprāt, šā brīža tendence samazināties cilvēku skaitam pasākumos ir saistīta ar to, ka aptuveni pirms gada piedāvājums no organizatoru puses bija tik liels, vienmuļš un vienveidīgs, ka cilvēkiem vienkārši tas viss apnika. Šobrīd viņi turpina izklaidēties, bet dara to retāk un apdomīgāk, izvēloties nestandarta piedāvājumus. Pasākumu organizatoriem ir jākļūst kreatīvākiem. Izdzīvos tas, kurš mainīsies. Lai gan jāatzīst, ka apmeklētību ir ietekmējis arī tas, ka daļa cilvēku vienkārši ir devušies darba un labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. Lielu lomu spēlē arī ieejas maksa, jo nauda ir tik, cik ir, un izklaide nav prioritāte. Rezumē – ir jāpiestrādā vairāk pie satura, formas, jāmeklē jauni reklamēšanās veidi un rūpīgi jāizstrādā cenu politika, bet ar nosacījumu, ka tā nerada cenu dempingu tirgū.
