Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības “Purmaļi” saimnieku Vilni Vehi daudzi novadnieki pazīst kā vienu no lielākajiem gurķu audzētājiem.
Vilnis audzē ne tikai gurķus, bet arī kāpostus, burkānus, bietes, sīpolus un kartupeļus. Tomēr veikalos pircēji īpaši meklē tieši Vehi audzētos gurķus, jo ir pārliecinājušies, ka tie labi garšo.
Saimniecība tāda pati, kā bijusiVaicāts, kā viņš jūtas pašreizējā situācijā, kad klīst runas par Eiropas valstu augļu un dārzeņu pieplūdumu veikalos, V. Vehi atbild, ka viņam jaunu problēmu nebūs. “Poļi visu laiku ir mūsu konkurenti un piedāvā savus ābolus un dārzeņus. Tagad grūti pateikt, kā viss ievirzīsies. Var jau teikt, ka jāmeklē tālāk citi tirgi, kur nav vēl būts, taču mūsu jomā ir daudz tādu preču, kas prasa realizāciju dažu dienu laikā. Ko tur var līdzēt spriešana. Dzīvos, tad redzēs, kā veiksies,” saka V. Vehi.Pēdējos divos gados “Purmaļu’” saimniecība ir apmēram tāda pati – nav kļuvusi ne lielāka, ne mazāka. Kādreiz lielākā platībā iesēti vieni dārzeņi, citreiz citi, bet pamatā viss ir kā bijis. “Nav jēgas palielināt zemes platību, ja pretim nav realizācijas. Izaudzēt vairāk nav māksla. Galvenais ir prast pārdot saimniecībā saražoto,” saka zemnieks.Vēlos zināt, kur ir tas knifs, ka liela daļa pircēju meklē tieši “Purmaļos” izaudzētos gurķus. Vai tā būtu kāda īpaša šķirne? V. Vehi pasmaida un atbild, ka viņš pērk sēklu turpat, kur citi. “Noslēpums ir audzēšanas tehnoloģijā. Es nestrādāju ar minerālvati, bet izmantoju tikai kūdru. Arī šķidros minerālmēslus dodu vien tik, cik augam vajadzīgs, bet ne par gramu vairāk. Tas viss dārgi maksā un būtībā nav izdevīgi. Kā jau teicu, izmantoju kūdru. Tas daļēji ietekmē garšu. Kūdra sadalās, notiek bioloģisks process un tas viss atstāj iespaidu uz gurķu garšu,” skaidro zemnieks.
Audzē to, ko pieprasa tirgusViņš audzē mazus gurķus, lai tos varētu arī marinēt. V. Vehi saka, ka šādu šķirni izvēlējies atbilstoši tirgus prasībām. Ko pieprasa, to audzē. Valkā viņa produkcijai lielākais noiets ir veikalā “Oļupe”. Otrs veikals, kur V. Vehi ved savu produkciju, ir “Liepa”. Vaicāju, vai Āfrikas cūku mēris ietekmē viņa saimniekošanu. Zemnieks atbild apstiprinoši. “Visus lopbarībai domātos kartupeļus izgāzu laukā. Mežacūkas izbradāja lauku un nebūs arī mājas cūku, ko barot. Kam man viņus glabāt,” nosaka Vilnis. Viņš neielaižas diskusijā par to, kas varētu izraisīt mēri. Dažādi runā, bet pierādījumu neesot nevienam.Pašlaik gurķu laiks iet uz beigām. Nekas vairs daudz nav palicis. Tagad saimnieks vāc sīpolus un liek žāvēšanai. Painteresējos, kā pērk pārējos dārzeņus. “Pērk atkarībā no cenas. Mums valsts nedotē transporta izdevumus, bet ko līdz raudāt vai būt neapmierinātam. Kā ir, tā jādzīvo. Lai mūsu dārzkopju asociācija kārto šīs lietas. Es viens tur neko nevaru izdarīt,” saka V. Vehi. Viņš piebilst, ka īstenība ir tāda, kāda tā ir, un tā jāpieņem. Jāpielāgojas apstākļiem. Pašlaik siltumnīcās saimnieks audzē arī dzeltenos saldos piparus. Izraudzījies esot lētākos, kaut tik un tā ar poļiem grūti konkurēt. Pašlaik viņš nedomā paplašināt saimniecību. Jānostabilizē pašreizējā saimniekošana. Daži klienti aizgājuši, citi atkal pienākuši klāt. Šobrīd ir tā, ka var strādāt, nosegt visus izdevumus un nostiprināties.
