Floriste Evija Stīpniece ziedu veikalā “Estere” strādā tikai ceturto mēnesi, bet jau ir iemantojusi pilsētnieku atzinību.
Floriste Evija Stīpniece ziedu veikalā “Estere” strādā tikai ceturto mēnesi, bet jau ir iemantojusi pilsētnieku atzinību.
Evija Strenčos ieradās no Smiltenes. “Apstākļi iegrozījās tā, ka vajadzēja mainīt dzīvesvietu. Tam bija savi iemesli,” mazliet noslēpumaini un bikli piebilst jaunā floriste. “Šajā amatā darbojos jau četrus gadus. Mācījos Vitas Garaissils skolā Rīgā. Esmu sapratusi, ka šis darbs man patīk, turklāt neko citu īsti neprotu,” turpina Evija.
Visvairāk pērk grieztos ziedus
Floristei vairākkārt gadījies piedzīvot mirkļus, kad šķiet — floristes darbs jāmet malā, bet pēc kāda laiciņa netīkamās emocijas aizmirstas un Vita allaž atgriežas vecajās sliedēs.
E. Stīpniecei šo darbu piedāvāja veikala īpašniece Astrīda Freiberga. “Esmu priecīga un pateicīga par šo piedāvājumu. Strādāju gan kā pārdevēja, gan kā floriste. “Darbs ir patīkams, bet, kā jau ikvienā darbā, arī šajā ir plusi un mīnusi. Iespējams, no malas skatoties, šķiet: kas nu tur īpašs, sēdi veikalā un apkalpo nedaudzos pircējus. Patiesībā darbs ir visu dienu bez jelkādiem atpūtas mirkļiem,” stāsta Evija. Viņa atzīst, ka domas par puķēm turpinās arī mājās pēc darba un tāpat ik rītu pēc pamošanās.
Ziedus un citas nepieciešamās lietas floristes darbam veikalā atved saimniece. Sazināšanās ar īpašnieci Smiltenē un pasūtījumi tiek izdarīti pa tālruni. Jautāta, ko visvairāk pērk strencēnieši, Evija atbild, ka grieztos ziedus. Tiklīdz kādam pazīstamam pilsētas iedzīvotājam ir vārda vai dzimšanas diena, veikalā tas tūlīt jūtams. Sava darba daļa jāvelta bēru apkalpošanai. Tām visbiežāk pasūta vainagus un “strausus”. Dāvināšanai svētkos grieztie ziedi pušķus izkonkurē. Tos pasūta ievērojami retāk. “Pircēji ļoti seko cenām. Kad strādāju Smiltenē, to tik ļoti nejutu. Strencēnieši santīmus skaita ievērojami rūpīgāk,” novērojusi pārdevēja.
Ziemassvētki — pļaujas laiks floristiem
Strencēnieši ir pazīstami kā labi dārzkopji. Šā iemesla dēļ veikalam ienākumu mazāk. Evija ir apskatījusi daudzus dārzus un secinājusi, ka tieši to vienreizējā skaistuma dēļ pilsēta ir pievilcīga, sakopta un mīļa. Vēlā rudenī un ziemā, protams, vienīgā iespēja dabūt ziedus ir pārdotavās. Iespējams, ka šajos mēnešos veikalam būs lielāks apgrozījums.
Īstais pļaujas laiks floristiem allaž ir Ziemassvētkos, kad jāgatavo Adventes vainagi un daudzas citas ar šiem svētkiem saistītas lietas. Evijai nozīmīgākais ir tas, ka darbs ir interesants, turklāt daudzveidīgs un radošs, jo katru dienu ir atšķirīgas situācijas, kas prasa konkrētus risinājumus. Floriste atzīst, ka esot tāds cilvēks, kurš tikai galējas nepieciešamības gadījumā varētu strādāt vienveidīgu darbu, piemēram, rūpnīcā pie konveijera.
Evija iespēju robežās pārlūko jaunāko literatūru par floristiku. “Citādi jau nemaz nevar strādāt. Jaunumus visbiežāk uzzinu pie savām draudzenēm un paziņām Smiltenē. Kad turp aizbraucu, tad parasti sastopos ar kolēģēm un pārrunājam dažādus jaunumus un modes tendences savā amatā. Protams, Smiltenē šāda literatūra ir pieejamāka, tāpēc manas kolēģes tur ir labāk informētas par mani. Patiesībā Strenču iedzīvotājiem vairāk interesē vienkāršas un pārbaudītas lietas, nevis kaut kādi modīgi eksperimenti,” pārliecinājusies Evija.
Viņa uzskata, ka Strenči ir ērta vieta florista darbam, jo blakus ir mežs, pļavas, krūmāji, kur var atrast visdažādākās lietas kompozīciju veidošanai. “Pusdienas laikā aizskrienu aiz veikala stūra un savācu dažādas noderīgas lietas. Ja atsevišķi paši par sevi šie zari, čiekuri un daudzi citi it kā necili dabas veidojumi garāmgājējam paliek nepamanīti, tad meistara rokās tie iegūst jaunu dzīvi jaunā kvalitātē. Floristam jāprot parādīt, ka ikvienā dabas materiālā ir liela estētiskā vērtība. Atliek vien meklēt idejas un daudz daudz strādāt,” nešaubās E. Stīpniece. Viņa allaž uzsver, ka katram pušķītim jābūt sirsnīgam, tas ir, gatavotam ar patiesu sirds siltumu. Tiklīdz florists iegrimst štancēšanas rutīnā, tas nav interesanti nedz autoram, nedz iespējamajam pircējam.
Citiem ieteikt vieglāk, nekā izvēlēties sev
Kad Evijai pajautāju, kuras puķes viņai ir vismīļākās, viņa samulst un atbild, ka tas esot ļoti sarežģīts jautājums. Patika vai nepatika pret kādu ziedu ir atkarīga no konkrētas dzīves situācijas, noskaņas un daudziem citiem aspektiem. “Man šo jautājumu — kādus ziedus es dāvinu, ejot viesos? — nereti uzdod arī pircēji. Nekādus pušķus vai sarežģītas kompozīcijas negatavoju. Paņemu svaigus grieztos ziedus un esmu gatava doties viesos. Citam ieteikt tomēr ir vieglāk, nekā izvēlēties sev,” smaida floriste. Vasarā viņai vislabāk patīk pļavas ziedi. Tie allaž ir vienkārši, bet skaisti.
E. Stīpniece ir uzņēmusies vadīt floristikas pulciņu kultūras namā. Viņai ir prieks, ka strencēniešu interese par floristiku palielinās. Pulciņā pašlaik ir dažādu paaudžu deviņas dalībnieces. “Katrā nodarbībā izvēlamies citu tēmu. Darbojamies tikai reizi nedēļā pa divām stundām. Amata apgūšanai tas ir maz, bet kaut kā galā tiekam. Katrā nodarbībā pēc šīm divām stundām ir rezultāts — katrs ir spējis kaut ko izveidot. Man nav pedagoģiskās izglītības, bet es cenšos pulciņa dalībniecēm iemācīt to, ko protu pati. Es neko neuzspiežu, bet ļauju vaļu fantāzijai. Protams, elementārā teorija par krāsu, materiālu un formu ir jāapgūst, bet šīs gudrības cenšas apgūt tikai tās sievietes, kurām tas interesē,” stāsta Evija. Pulciņa dalībnieces ir iegādājušās līmes pistoles un citus instrumentus darbam. Evija ievērojusi, ka viņām šis darbs ir nozīmīgs, tāpēc arī attieksme pret to ir visnotaļ nopietna.
Nākamajos Ziemassvētkos floristikas pulciņam paredzēta pirmā izstāde. Gatavošanās tai jau uzsākta. Evija uzskata, ka konkrēti mērķi rada motivāciju aktīvi domāt un strādāt. Ir iemesls vēl un vēl pāršķirstīt dažādas floristikas grāmatas un žurnālus cerībā, ka dvēselē ieķersies kas tāds, ko vērts apsvērt, attīstīt un īstenot sev tīkamā veidā.
