Joprojām turpinās pēc bronzas pieminekļa pārvietošanas pavasarī notikušā kiberuzbrukuma Igaunijai aspektu izpēte.
Joprojām turpinās pēc bronzas pieminekļa pārvietošanas pavasarī notikušā kiberuzbrukuma Igaunijai aspektu izpēte. Katra kara epizode var izrādīties noderīga drošības ekspertiem. Tas ir pirmais uzbrukums kādai no Eiropas Savienības valstīm. Igauņi pašlaik cenšas panākt, lai viņu valstī izveidotu īpašu kibercentru, kas NATO un ES ietvaros nodarbotos ar šāda kara izpētes aspektiem.
Igaunijas notikumi ar ārkārtīgi skaudru precizitāti atklāja to, ka Baltijas IT tīģerim, par kādu Igaunija sevi mēģināja iztēlot, nebija nekādas aizsardzības politikas kiberuzbrukumu gadījumam.
Kļuva uzskatāmi redzams, ka, pat izmantojot salīdzinoši tehnoloģiski vienkāršus līdzekļus, ir iespējams uz vairākām dienām noslaucīt no pasaules interneta kartes vienas valsts galvenās pārvaldes institūcijas. Igauņu eksperti uzskata, ka visas hakeru pēdas ved uz Kremli.
Protams, ir jāpriecājas, ka hakeru uzbrukuma mērķis nebija lidostu vai slimnīcu IT infrastruktūra; tādā gadījumā tiem varētu būt daudz smagākas sekas. Pagaidām ir cietusi vienīgi Igaunijas kā IT lielvalsts reputācija. Hakeru portāli nopublicēja visu to Igaunijas parlamenta deputātu epasta adreses, kuri bija balsojuši par pieminekļa pārvietošanu. Diemžēl arī Latvijā nav nekādas aizsardzības stratēģijas jebkādiem kiberuzbrukumu gadījumiem. Protams, varam uzskatīt, ka mūs neviens neapdraud kibertelpā. Tomēr pamata pašapmierinātībai nav nekāda, modernajā pasaulē kiberuzbrukumi, salīdzinot ieguldītos līdzekļus un panākto rezultātu, ir viens no visefektīgākajiem trieciena veidiem.
