Teātra izrāžu parādi Pierobežas kultūras festivālā 18. jūlijā atklāja Rēzeknes teātris ar Slavomira Mrožeka “Tango”.
Teātra izrāžu parādi Pierobežas kultūras festivālā 18. jūlijā atklāja Rēzeknes teātris ar Slavomira Mrožeka “Tango”. Ceturtdiena pilnībā bija veltīta izrādēm, un skatītāji varēja vērot Gatčinas, Orlas un Habarovskas (Krievija), Felbahas (Vācija), kā arī mājinieku – Valkas pilsētas teātra – piedāvātās izrādes.
“Vakar, 20. jūlijā, skatītāju vērtējumam teātri nodeva vēl četras izrādes. Vladimiras (Krievija) teātrisstudija “Novaja scena” piedāvāja Antona Čehova izrādi “Nu, ko tur skaidrot” (režisors Jevgēņijs Dumnovs). 1886. gadā A. Čehovs uzrakstīja vodeviļu “Par tabakas kaitīgumu”. Vodeviļa ir neatņemama Čehova dramaturģijas sastāvdaļa. Viņa mazās un lielās formas dramaturģiskie darbi ir pieskaitāmi pie vienas nedalāmas un nesaraujamas traģikomiskas stihijas,” komentē festivāla organizators Aivars Ikšelis.
Ventspils teātris ir iestudējis Leldes Stumbres izrādi “Kinoamatieris” (režisors Agris Krūmiņš). Lugas sižeta pamatā ir kinoscenārijs par 1942. gada nacistiskās Vācijas valdīšanas laiku Latvijā – darbība notiek Rīgas reihskomisāra Šīdlera kabinetā domes ēkā. Lugas centrā ir Šīdlera personība laikmeta kontekstā, viņa attiecības ar sev tuvajiem cilvēkiem, sarunas ar apmeklētājiem. Sižetā jūtama arī zināma detektīvintrigas klātbūtne. Izrādi “Balerīna aiz dzeloņstieplēm” piedāvāja Berlīnes teātris “Das Dokumentartheater” (režisores Marina Šubarte un Natālija Bondare). Luga ir patiess stāsts par ukraiņu balerīnu Allu Rakitjanskaju, kuras lielākais sapnis bija dejot un būt balerīnai. Otrā pasaules kara laikā Alla tiek deportēta uz Berlīni vergu darbam un vēlāk izmantota nacistu propagandai, par ko viņu notiesā uz 25 gadiem Gulagā. Taču pat spaidu nometnē mēdz uzplaukt mīlestība…
Kijevas teātra pārstāve Antoņina Naumko: “Ar Aivaru Ikšeli iepazināmies Izraēlā. Pērn Valkas pilsētas teātris viesojās 9. tradicionālajā starptautiskajā teātru festivālā Ukrainā, kur ielūdzam patiesi labus kolektīvus. Viens no labākajiem bija Valkas teātris. Tā nodibinājām ciešas attiecības un, lūk, esam Valkā.” Kijevas teātrisstudija “Suzirja” rādīja iestudējumu “Cvetajeva plus mīnus Paternaks” (režisors Oleksijs Kužeļnijs). Šī izrāde ir par virtuālo mīlestību ar vēstuļu palīdzību. Cvetajeva un Pasternaks apmainās ar dzejas rindām kā duelī. Viņu attiecības ir kā salmu sacelti putekļi. Abi šie cilvēki centās izveidot draudzīgas attiecības, diemžēl tas neizdevās tā, kā abi vēlējās…
“Uz Valku mūs atveda liktenis. Ar valcēniešiem iepazināmies teātru festivālā Gatčinā Pēterburgas pievārtē, un mums ļoti patika viņu izrāde. Secinājām, ka mums ir daudz kopēja, tostarp arī domāšanā. Uz Valku atvedām pašu gatavotu dzejas kompozīciju par pagājušā gadsimta sākuma izcilāko krievu autoru darbiem,” “Ziemeļlatvijai” stāsta teātra režisore Natālija Žukova. Trupa centusies sintētiski savienot vairāku mākslu žanrus: poēziju, prozu, deju, pantomīmu un mūziku. Valodas par katru no izrādēm ceļo ātrāk nekā vizuālā reklāma. Uz šo izrādi bija ieradušies daudz skatītāju, ne tikai no Valkas. Pēc izrādes teātra kritiķi to visnotaļ slavēja par lielisko aktieru meistarību un režiju. Tiesa, skatītāji atzina, ka uz skatuves klausāmā valoda ir citāda, nekā ikdienas sarunās dzirdētā ar vietējiem krieviem. Citi sacīja, ka pietrūcis pamatzināšanu par pērnā gadsimta sākuma krievu literatūru, lai uztvertu izrādes nianses un sacītā zemtekstus.
