Valkas kultūras namā, telpā pretī foajē, apskatāma Sintijas Sproģes un Sabīnes Kravčenko izstāde «Mirkļu variācijas». Profesionāli, eleganti un ļoti sievišķīgi gleznojumi.
Valkas kultūras namā, telpā pretī foajē, apskatāma Sintijas Sproģes un Sabīnes Kravčenko izstāde “Mirkļu variācijas”. Profesionāli, eleganti un ļoti sievišķīgi gleznojumi.
Tā ir abu mākslinieču pirmā personālizstāde. Sintijas darbs “Sapnis par balto pilsētu” bija redzams Valkas novada mākslinieku darbu izstādē novadpētniecības muzejā. Abas mākslinieces nupat pabeidza Rīgas Lietišķās mākslas koledžas tēlniecības (Sabīne) un stikla nodaļu. Sabīne turpina studijas, apgūstot kultūras menedžmentu, bet Sintija pašlaik strādā par datorgrafiķi. Jautātas, kāpēc jaunietes veidojušas kopizstādi, viņas atbild, ka abām labi saskanot idejas, izjūtas un domas, attieksme pret mākslu. “Esam pazīstamas jau 10 gadus, jo kopā mācījāmies. Attiecību veidošanās ir smalks process, turklāt ne vienmēr to var skaidrot vārdos,” lakoniski definē Sabīne. Viņa ir rīdziniece, kura sadraudzējusies ar valcēnieti Sintiju. Sintijas mamma Maija Kaimiņa, nu jau vecmāmiņa, ir Valkas kultūras nama māksliniece.
Sabīne sākumā mācījās stikla nodaļā, bet tad sajuta, ka tuvāka ir tēlniecība. Arī viņas gleznās jūt tēlnieka piesitienu — tieksmi spēlēties ar formu, zināmu dekoratīvismu un vēlmi apjaust monumentālas lietas. “Esam uz meklējumu ceļa. Reizēm gribas uzgleznot kaut ko smagnējāku, citreiz tuvākas šķiet vieglākas formas. Nodarbojamies ar sev tuvu faktūru un krāsu laukumu meklējumiem,” stāsta Sabīne. Sintija piebilst, ka, uzsākot darbu, nekad nevarot paredzēt, kā tas izskatīsies beigās. “Tas ir atkarīgs no izjūtām, noskaņojuma un emocijām gleznošanas laikā. Impulsi darba uzsākšanai var būt dažādi, piemēram, neparasti ceļojuma iespaidi,” smaida Sintija. Viņa atceras itin netradicionālu ceļojumu uz Tunisiju ar sabiedrisko transportu. Tas ir izdzīvots uz audekla ar krāsu un formu.
Jautātas, kas abās jaunietēs ir atšķirīgs, viņas atbild, ka Sintija ir tendēta uz smalkākām lietām. Viņai patīk spēlēties ar detaļām un niansēm, bet Sabīne aizraujas ar dekoratīvismu, savu devu misticisma un noslēpumainības.
Pēc darbu eksponēšanas Valkā tos paredzēts izrādīt arī kādā mākslas galerijā Rīgā. Izstāde nav liela, bet darbi tai atlasīti ļoti rūpīgi. Tā ir kā esence no abu mākslinieču veikuma. Viņas vēl nevar lepoties ar lielu skaitu pārdoto darbu un tic, ka tas viss vēl priekšā.
