Šogad pīlādži ir bagātīgi nobērti ar ogām, kas krāsojas arvien sarkanākas. Skaisti! Taču ne tik silti sirdij kļūst, atceroties tautas ticējumus, ko var prognozēt pēc daudzajām pīlādžogām – garu un lietainu rudeni un aukstu ziemu. Iespējams, daba gatavo nākamos pārbaudījumus, kas sekos karstuma vilnim, – nu, cilvēki, kā jūs tagad tiksiet galā? Šis vispār ir neziņas laiks, kad ne tikai klimats, bet arī dažādi procesi sabiedrībā raisa bažas par nākamo dienu. Neapskaužamā situācijā nokļuvuši cūku audzētāji, kuriem drebošu sirdi jāseko līdzi Pārtikas un veterinārā dienesta ziņojumiem par arvien jaunām Āfrikas cūku mēra skartām teritorijām. Krievijas aizliegums ievest viņu milzīgajā tirgū arī Latvijā ražotās lauksaimniecības preces un pārtiku vēl vairāk satricinājis Latvijas lauksaimniecības nozari, kam sekas ekonomikā kopumā varēs redzēt tikai ilgtermiņā. Tikmēr piena lopkopībā strādājošie jau tagad prognozē sev lielus zaudējumus jau notikušās piena iepirkuma cenu lejupslīdes dēļ. Ir vērts atsaukties aicinājumam veikalu plauktos izvēlēties Latvijā slauktu pienu un Latvijā ražotus piena produktus un palīdzēt nenogrimt savējiem. Tikmēr Ukrainas “bumba” tikšķ joprojām. Visa pasaule ir viens liels ciems, ne reti dzird sakām cilvēkus, kuriem ir paziņas daudzās pasaules valstīs. Viss ir enerģētiski sastiegrots kopā, un notikumu atskaņas kā vibrācijas izplešas tālu no epicentra. Pat Āfrika, kur ar nāves izkapti savus upurus pļauj Ebolas vīruss, neatrodas aiz gigantiskas dzelzs sienas, kas pasargātu pārējo pasauli no šās nāvējošās masu epidēmijas. Tādā satraucošā laikā ir cilvēcīgi atrast savu komforta zonu un tajā paslēpties, apjaušot, ka ir notikumi, kurus nevaram ietekmēt. Šobrīd, it sevišķi dzestrajos rītos, par sevi jau atgādina rudens tuvums, kad līdz ar ražas novākšanu un citu darbu apdarīšanu dabā lēnītēm tuvojas rimta miera periods. Ir laiks pļaut un vākt, kas iesēts, un kaut nu labā tomēr būtu vairāk.
