Kārķu pagastā notikušie Meža dienas pasākumi apliecināja, ka vienotībā ar apņēmību īstenot konkrētu mērķi var daudz paveikt – šajā gadījumā padarīt apkārtējo vidi par skaistu un baudāmu dabas gleznu.
Par to varēja pārliecināties arī viesos atbraukušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka.Meža dienas talkā pagājušo piektdien piedalījās vismaz 300 talcinieku no visa Valkas novada, kā arī no Naukšēniem, Raunas un citām vietām. Čakli palīgi vides sakārtošanā bija apmēram 50 mazpulcēnu no Valkas un Smiltenes novada koordinatores Silvijas Doršas vadībā.Tik daudz talcinieku pirmo reiziKārķēnietis Aleksandrs Luhaers atzina, ka tik daudz talcinieku viņš redz pirmo reizi. “Ar katru gadu viņi sabrauc arvien vairāk. Tādas dienas ir vajadzīgas. Tās palīdz saglabāt arī latviešu tradīciju rīkot talkas. Senlaikos tādas bija kulšanas, siena un citas talkas. Tajās paveica to, ko viens vai daži cilvēki nespēja.Patīkami, ka to atceramies arī tagad un ar talku palīdzību tiekam soli uz priekšu pagasta izaugsmē,” saka A. Luhaers.Meža dienas karogu mastā uzvilka pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Cekuls un Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs. Novada vadītājs pagastā bija ieradies jau pulksten 5.00 no rīta, lai kopā ar citiem talciniekiem zemnieku saimniecības “Jasmīni” briežu dārza skatu tornī sagaidītu saullēktu. “Mūsu novada teritoriju vairāk par pusi aizņem meži, un tā ir mūsu bagātība, ar kuru Latvija ir mūžu mūžos dzīvojusi. Pārejot no vienas ekonomiskās sistēmas uz citu, kā arī, sākoties krīzes laikiem, mūsu ekonomiskais glābiņš bija meži. Tādēļ mums par tiem jārūpējas, jo meži ir mūsu nozīmīgākie resursi,” apliecina K. Albergs. Pagasts attīstās, ja to mīlTalcinieki strādāja vairākos objektos. Meža stādīšana bija apvienota ar apkārtnes sakopšanu. Jaunu izskatu ieguva pagasta centrs, Ķires upes krastmala, bet pie baznīcas zālienā talcinieki iestādīja košumkrūmus. Savukārt pie tautas nama arboristi sakopa divus lielus ozolus, kurus 1936. gadā iestādīja toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis un sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš. “Mani ļoti iepriecina, ka Meža dienā strādāt ir ieradušies ne tikai tie kārķēnieši, kuri pašlaik te dzīvo, bet arī cilvēki, kam pagasts ir dzimtā vieta, bet kuri tagad strādā citur. Kārķi tāpat kā visas citas vietas spēj attīstīties tikai tad, ja tiek mīlēti. Es ceru, ka šādas kopā sanākšanas ļaus mūsu pagastam izdzīvot un izaugt lielākam un atgriezties tiem, kam te ir saknes,” saka pagasta pārvaldes sabiedrisko attiecību un lauku attīstības speciāliste Sandra Pilskalne. Kaut arī talka un svētku pasākumi ilga vienu dienu, karogu rotāja uzraksts “Meža dienas”. Pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Cekuls skaidro, ka patiesībā apkārtnes sakopšana un meža atjaunošana ilgst jau vairākas nedēļas un vēl turpināsies.“Šis ir tikai noslēgums noteiktam ciklam, kurā varam pastāstīt citiem, ko esam izdarījuši un kā mums veicies,” apliecina A. Cekuls. Dalībnieku vidū varēja redzēt arī vairākus Meža dienesta un valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārstāvjus, kuri talkā iesaistījās ar īstu profesionāļu ķērienu un savu padomu neliedza arī citiem. Tā nav vienas dienas sadarbība. Ar “Latvijas valsts mežu” atbalstu kārķēniešiem ir izdevies pagasta centram tuvākajā mežā ierīkot Lustiņdruvas taku. Akciju sabiedrības Austrumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Aigars Dudelis pastāsta, ka sabiedrības uzdevums ir ne tikai apsaimniekot mežu tautsaimniecības attīstībai, bet arī rūpēties, lai mežā cilvēki varētu atpūsties un izbaudīt dabas skaistumu.Koks ir dzīvības devējsPirms došanās uz objektiem, talcinieki nenoturējās, nepavērojuši arboristu darbu. Apskaužama bija viņu veiklība pārvarēt ozolu zarus un prasme mirklī noteikt, kuri no tiem turpmāk var traucēt koku. “Kārķos neesam pirmo reizi un uzaicinājumu gaidījām arī uz šīm Meža dienām. Te ir skaists parks ar vēsturiski nozīmīgiem ozoliem, un mums ir prieks, ka varam tos sakopt,” stāsta arboristu komandas “Labie koki” vadītājs Edgars Neilands. Līdztekus talkai pie pagasta pārvaldes darbojās arī Zaļā koka darbnīca, kuras dalībniekiem šogad uzdevums bija izgatavot skaistuma sprungulīšus. Par dalībniekiem lielākoties bija pieteikušies skolu jaunieši. Darbnīcas vadītājs Latvijas Amatniecības kameras priekšsēdētājs Vilnis Kazāks labprāt dalījās iespaidos, ko viņam nozīmē Meža diena Kārķos. “Vispirms jāatbild uz jautājumu, kas ir koks? Pēc manas pārliecības, tas tāpat kā sieviete ir dzīvības devējs. Tādēļ mums tie jāaudzē un jākopj. Otrs jautājums – kādēļ koki aug taisni? Tā ir tīrākā fizika. Zemei ir pievilkšanas spēks, koks tajā izlaiž saknes un raujas uz augšu. Pievilkšanas spēks ir liels, tādēļ tikpat stipri jātiecas uz augšu, jo aicina saule. Lūk, kādēļ koki aug taisni. Visas šīs lietas var apgūt Meža dienā,” filozofiski izsakās V. Kazāks.Tādām talkām jābūt visurVisi talcinieki strādāja pacilātā noskaņā, atzīstot, ka Meža diena ir viena no labākajām tradīcijām pagastā. “Šī diena man nozīmē trīs lietas – sakoptību, aizrautību un prieku,” talku kodolīgi raksturo skolotāja Ģertrūde Ābele.Izmantojot brīvāku brīdi, painteresējos, kādēļ uz Kārķiem ir atbraucis Saeimas deputāts I. Līdaka un kā viņš vērtē pasākumu. “Pērn biju Strenčos, bet šogad nolēmu braukt tālāk, jo Strenču mežos mani piekāva mednis. Vēl tagad pirkstā ir rēta. Tā kā esmu vīrietis, putns, šķiet, mani uzskatīja par konkurentu,” ar humoru atbild I. Līdaka. Viņš atzīst, ka Kārķos Meža dienas talka ir tāda, kādām, pēc viņa vēlmēm, tām vajadzētu būt visā Latvijā. Deputāts gan piebilst, ka vairākviet jau notiek iepriecinoši pasākumi vides sakopšanā un dabas aizsardzībā. “Arī manos dzimtajos Vecumniekus tagad grūti atrast kādu piemēslotu vietu. Pērn gulbenieši iedibināja interesantu pasākumu – putnu dienas. Skaidrs, ka putnu būrus neviens neliks nesakoptā vidē. Tādas talkas ir ļoti audzinošas. Ja cilvēks ir pieliecies un no zemes savācis atkritumus, viņš vairs nebūs piemēslotājs un postītājs,” apliecina I. Līdaka. Trīs ozoli – Latvijas neatkarībaiPēc zemkopības ministra J. Dūklava ierašanās talcinieki devās uz dižsievu un dižvīru birzi, kur ministrs kopā ar K. Albergu un I. Līdaku iestādīja trīs ozoliņus par godu Latvijas neatkarībai. “Šādas dienas ir vienkārši kolosālas. Tās ļoti labi parāda, ka cilvēki atpūtu spēj savienot ar sava pagasta sakopšanu. Tādi pasākumi var veicināt arī jauniešu palikšanu dzimtajā pagastā,” atzīst J. Dūklavs.Pēc visiem darbiem ar dziesmām un dejām sākās saviesīgā daļa, ko vadīja I. Līdaka. Līdztekus tam vīri varēja sacensties cirvja mešanā un zāģēšanā. Kārdinājumu iemest cirvi bluķī neizturēja arī K. Albergs un zemkopības ministrs, kurš gan atzinās, ka darot to pirmo reizi.Neizpalika arī mielasts. Talcinieki varēja baudīt vietējo saimnieču izvārītu zupu, lai gūtu spēku vakara ballei.
